ZM: ES plāno ierobežot negodīgās tirdzniecības prakses

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Eiropas Savienībā (ES) plānots ierobežot negodīgās tirdzniecības prakses visā pārtikas piegādes ķēdē, nosakot minimālo sarakstu ar aizliegtām tirdzniecības praksēm starp pārtikas preču piegādātāju un pircēju, kas vērtējams pozitīvi, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

ZM informēja, ka 16. aprīlī, zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā dalībvalstis plānot skatīt direktīvas projektu par negodīgām tirdzniecības praksēm.

Direktīvas projekts paredz, ka turpmāk par negodīgām tirdzniecības praksēm tiks uzskatīti, piemēram, tādi norēķinu termiņi, kas produktiem, kuri ātri bojājas, pārsniegs 30 dienas. Tāpat par negodīgām tirdzniecības praksēm uzskatīs vienpusēju piegādes līguma nosacījumu maiņu, pasūtījumu atcelšanu neilgi pirms preču piegādes. Pārtikas produktu pircējiem būs aizliegts šādas prakses piemērot.

ZM uzsvēra, ka Latvija pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvu ES pārtikas piegādes ķēdes darbības uzlabošanai, izstrādājot direktīvas priekšlikumu, un uzskata, ka tas ir labs sākums vienotai ES līmeņa pieejai negodīgo tirdzniecības prakšu novēršanai.

Padomes sanāksmē dalībvalstis turpinās meklēt risinājumu arī pārtikas zudumu un izšķērdēšanas problēmai. Katru gadu pasaulē gandrīz trešdaļa cilvēku uzturam paredzētās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķērdēta visos pārtikas ražošanas un piegādes posmos. Šobrīd notiek diskusijas, vai ES var uzņemties līdz 2030. gadam uz pusi samazināt vispārējo pārtikas atkritumu un zudumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju.

Ir plānots izstrādāt vadlīnijas par jautājumiem, kas skar pārtikas un barības atkritumu samazināšanu, un veicināt produktu ziedošanu labdarības organizācijām.

ZM uzskata, ka nepieciešams izglītot patērētājus par pārtikas produktu derīguma termiņiem, kā arī jāturpina īstenot izglītojošus pasākumus ES skolu apgādes programmā, piešķirot atbalstu augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju darbības programmām. Tāpat nākotnes Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) izstrādes laikā ir būtiski paredzēt arī investīciju atbalsta pasākumus bezatlikumu tehnoloģiju ieviešanai.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu