Veselīgā mājā veselīgs dzīvesveids

FOTO: Publicitātes foto

Arvien vairāk cilvēku Latvijā aizraujas ar veselīgu dzīves veidu. Un ko mēs parasti saprotam ar šo terminu? Tas ir veselīgs uzturs, fiziskās aktivitātes, saules gaisma un pietiekami daudz svaiga gaisa.

Vēlamies aktualizēt svaigā gaisa un gaismas nozīmi cilvēka organismā, apkopot darbības, kā uzlabot iekštelpu klimatu. Tas ir tik svarīgi, jo iekštelpās pavadām dzīves lielāko daļu, bet mūsu platuma grādos maz tiek runāts par iekštelpu klimata problēmu, kas ir viena no iemesliem, kāpēc bieži jūtam nogurumu un produktivitātes trūkumu, slimojam ar dažādiem vīrusiem.

Pētījumi ir pierādījuši, ka Eiropas iedzīvotāji vidēji 90 % no savas dzīves daļas pavada telpās - strādājot, mācoties, spēlējoties vai atpūšoties. Nav grūti iztēloties kādas sekas rada tik ilgstoša uzturēšanās nevēdinātās, sasmakušās telpās, jo īpaši apkures sezonā. Tik daudz cilvēku strādā telpās, kurās pat neiespīd gaisma un ielaist svaigu gaisu ir neiespējami, turklāt pat neapzinoties, ka tas rada problēmas pašsajūtai, darba spējām.

FOTO: Publicitātes foto

Šādu ēku iemītniekiem saasinās alerģijas, palielinās iespējamība saslimt ar astmu, veidojās noguruma sajūta, ievērojami samazinās darba spējas. Ja nevēdinām savu mājvietu, veselības problēmām pievienojas arī bezmiegs.

Pastāv uzskats, ka ir apstākļi, kurus nav iespējams izmainīt, piemēram, darba vietā, tomēr ir darbības, kuras ikviens var veikt, lai uzlabotu savu vidi un justos komfortablāk.

Atrodoties darbā vai mājās, ir ieteicams vēdināt telpas vismaz 2-4 reizes dienā. Vislabāk izveidot īslaicīgu caurvēju, kad sastāvējušais un mitrais gaiss tiek īsā laikā aizstāts ar svaigo. To ir iespējams izdarīt, vienlaicīgi atverot jumta logus un fasādes logus. 5-15 minūšu laikā telpās ieplūdīs pietiekami daudz svaiga gaisa, lai tas uzlabotu iekštelpu klimatu un samazinātu alerģiju saasināšanās riskus.

FOTO: Publicitātes foto

Starptautiskajos pētījumos pierādīts, ka veselīga iekštelpu klimata nodrošināšana skolās, uzlabo bērna mācīšanās spējas un loģisko domāšanu pat par 15 %. Iekštelpu klimatu galvenokārt var uzlabot ar pietiekamu dienas gaismas un svaigā gaisa daudzumu, kas uzlabo bērna produktivitāti un labsajūtu.

Ja plānojat savas mājas renovāciju, ir svarīgi padomāt par papildu logu ierīkošanu, kas palīdzēs ielaist vairāk dabiskā apgaismojuma telpās, kā arī uzlabos telpu vēdināšanas iespējas. Vairāk logu dod iespēju uzlabot ne tikai iekštelpu klimatu, bet sniedz iespēju, vērot skaistus skatus, atpūtināt acis no mācību procesa vai vienkārši pasapņot ar atvērtām acīm.

Nekomfortabls iekštelpu klimats bieži apgrūtina iemigšanu vai rada saraustītu miegu. Ir ļoti būtiski iemigt izvēdinātā telpā, turklāt miegs būs ievērojami labāks, ja uz nakti guļamistabā tiks izmantotas gaismu necaurlaidīgās žalūzijas un par dažiem grādiem samazināta gaisa temperatūru.

FOTO: Publicitātes foto

Iekštelpu klimatu ietekmē arī drēbju žāvēšana, ēst gatavošana, vannošanās. Telpās rodas mitrums, kas paaugstina pelējuma rašanās risku, kas savukārt palielina iespēju iegūt elpceļu slimības. Četru cilvēku ģimene dienas laikā rada mitruma daudzumu, kas mērojams ap 10-15 l. Pētījumi pierāda, ka 25 % Eiropas iedzīvotāji ziemas laikā vispār nevēdina savu mājokli. Nav grūti iedomāties, kāds slimību un alerģiju perēklis ir šīs mājvietas.

Lai uzlabotu savu un savas ģimenes produktivitāti, jācenšas piepildīt telpas ar pietiekamu dienas gaismas daudzumu. Lai samazinātu alerģiju un elpceļu slimību rašanos, telpas ir regulāri jāvēdina. Svaigs gaiss, dienas gaisma un ciešs miegs pilnīgā tumsā ir tikpat svarīgas veselīga dzīvesveida sastāvdaļas, kā augļi uzturā un fiziskie treniņi.

Rakstā izmantoti pētījumi no žurnāla Veselīgas mājas barometrs 2015.

Uz augšu
Back