Eksperts: Ugunsdzēsības trauksmei nebija saistības ar Zolitūdes traģēdiju

Sarunā ar aģentūru LETA Katcingers norādīja, ka ugunsdzēsības trauksme signāls, kas aktivizējās 2013.gada 21.novembrī plkst.16.21, nāca no sūkņu stacijas, kas atradās pazemes autostāvvietā. Viņš skaidroja, ka visticamākais iemesls sistēmas aktivizācijai bija ugunsdzēsības šļūteņu skapja un šļūtenes atvēršana, iespējams, lai iegūtu ūdeni. Eksperts uzsvēra, ka tādējādi cauruļu sistēmā pazeminājās spiediens, aktivizējot ugunsgrēka trauksmi. Viņš norādīja, ka šāda notikumu gaita varētu izskaidrot, kādēļ ugunsdzēšanas šļūteņu skapis nebija atbilstoši aizslēgts un attiecīgās ūdens līnijas bija atvērtas.

Komentējot Latvijas ekspertu sacīto, ka ugunsgrēka trauksme varētu būt aktivizējusies no putekļiem, kas iekļuvuši dūmu detektoros lēnas jumta deformācijas rezultātā, Katcingers norādīja, ka šāda hipotēze nav iespējama, jo ugunsdrošības sistēmas vadības panelī nebija reģistrēta ugunsgrēka trauksme no dūmu detektoriem. Savukārt bija reģistrēta trauksme no ugunsdzēšanas šļūteņu līnijas.

Tāpat Katcingers norādīja, ka objektā izmantotā ugunsgrēka trauksmes sistēma bija atbilstoša visām prasībām un nekas neliecināja par tās defektiem. Tādējādi viņa komanda nonāca pie secinājuma, ka ugunsdzēsības trauksmes atskanēšana pirms sabrukšanas bija sagadīšanās.

Ekspertīzes laikā komanda 2014.gada februārī un augustā apmeklēja sabrukušo ēku, lai varētu veikt pārbaudes, kā arī iepazinās ar ugunsdrošības sistēmas dokumentāciju un fotogrāfijām, kas tika uzņemtas notikuma vietā.

Katcingera komanda ekspertīzi veica laika posmā no 2013.gada 13.decembra līdz 2015.gada 20.martam, pēc SIA «Maxima Latvia» pasūtījuma.

Kā ziņots, 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.