Dabas atmodas un saulaino dienu vēstnesis, pavasara svētki - Lieldienas, vairs nav aiz kalniem. Latvijā Lieldienu tradīcijām ir dziļas saknes. Tomēr kā tās tiek svinētas kaimiņvalstīs? Vai zinājāt, kuriem kaimiņiem pieder augstākās verbas rekords un kāpēc poļi Lieldienās staigā apkārt slapji?
Par visām šīm lietām stāsta ceļotājs un starptautisko ceļojumu ar autobusiem organizators, «Eurolines» vadītājs Edmunds Pavlovs, kā arī iepazīstina mūs ar lietuviešu, ukraiņu un poļu Lieldienu tradīcijām.
Stāstot par Lieldienu tradīcijām, E. Pavlovs pirmkārt uzsver un atgādina, kas kopīgs latviešiem, lietuviešiem, poļiem un ukraiņiem.
Visām tautām kopīga tradīcija ir olu krāsošana. Kur un kā radās šī tradīcija, precīzi nav zināms, tomēr tiek uzskatīts, ka olu krāsošana aizsākusies Bizantijā. Krāsainās olas tiek papildinātas ar visdažādākajiem dekoratīvajiem rakstiem.
Ticīgie apgalvo, ka izmantotās krāsas un raksti padara olas dzīvību apliecinošās īpašības vēl spēcīgākas.
Latviešu, lietuviešu un poļu Lieldienu tradīcijas ir līdzīgas arī ar to, ka visās šajās valstīs bērnus apciemo Lieldienu zaķis, kurš nes tiem dāvanas. Tomēr šis viesis nav tik dāsns kā Ziemassvētku vecītis, lai gan neiztiekam bez dažādiem gardumiem un mazākām dāvanām. Ukrainā šo personāžu aizstāj citas, svarīgas un dziļas tradīcijas.
Gan poļiem, gan ukraiņiem pirms pavasara svētkiem ir tradīcija svētīt ēdienu, kurš tiks likts uz svētku galda.
«Pītā groziņā tiek salikti visdažādākie pārtikas produkti, kuri tiek nesti uz baznīcu svētīšanai. Ukraiņu grozā visbiežāk tiek likta tradicionālā Lieldienu maize, ko cep speciāli šiem svētkiem. Ticīgie saka, ka, cepot šo maizi, domām jābūt tīrām, kas kalpo kā savdabīgs garīgais attīrīšanās rituāls,» stāsta E. Pavlovs.
Lietuviešiem nav ēdiena svētīšanas tradīcijas, tomēr pirms Lieldienām baznīcās tiek svētītas verbas, kuras tiek liktas uz svētku galda. Tradicionāli arī poļiem ir verbas - specifisks, greznai "vilkuvālei" līdzīgs Lieldienu rotājums. «Starp citu, vai zinājāt, ka Polijā tika piefiksēts verbu rekords? Poļi pacentās un izveidoja augstāko verbu, kuras augstums sasniedza 32 metrus. Šis iespaidīgais rekords tika uzstādīts 2013. gadā,» informē sarunu biedrs. Ukraiņiem nav verbu, tomēr viņu kultūrā ir līdzīgs simbols - kārklu zaru kompozīcijas, un to funkcija ir tieši tāda pati kā verbu.
Latviešu teiciens: pavasaris - tīrības laiks. Polijā un Ukrainā tam ir konkrēts laika posms, kas ir tieši nedēļa pirms Lieldienām. Šis laika posms - brīdis, kad cilvēki sagaida gaismu un sauli,
atbrīvojas no ziemas laikā uzkrātajiem putekļiem un kopā ar tiem atbrīvojas no dvēseles netīrumiem, sagatavojoties atdzimšanas svētkiem.
Gatavojoties Lieldienām, Ukrainā varat piedalīties interesantā pasākumā - Lieldienu olu festivālā, kurš šogad norisināsies jau 8. reizi. Festivālā ir iespējams ieraudzīt iespaidīgu ukraiņu Lieldienu olu kolekciju, 25 000 eksponātu. Šajā pasākumā netrūkst nodarbību un izpriecu gan lieliem, gan maziem. Iespējams piedalīties krāsošanas konkursos un citās nodarbēs. «Pasākums ir patiesi iespaidīgs, un pats galvenais, ka tam nav īpaši jāgatavojas. Autobusi uz Kijevu, Varšavu kursē katru dienu, gan darbdienās, gan brīvdienās. Spontāns ceļojums var kļūt pat neaizmirstamu piedzīvojumu,» - stāsta Eurolines vadītājs.
Interesantāko atdzimšanas tradīciju starpā nonāk arī Polijas Lieldienu pirmdiena, kas vēl ir zināma kā Slapjā pirmdiena. Tradīcija ir tikpat neparasta, cik vienkārša, šajā dienā vienkārši jāaplej cilvēki ar ūdeni. Ticējums vēsta, ka tiem cilvēkiem, kuri visvairāk tiks aplieti ar ūdeni, ir lielāka iespēja apprecēties. Neskatoties uz to, ka šis rituāls ir domāts pieaugušajiem, mūsdienās tas ir kļuvis par savdabīgu spēli, kurā iesaistās arī bērni. «Lai arī kā, Lieldienu pirmdienā, izejot Polijas ielās, jābūt uzmanīgiem. Ūdens šalts jūs var pārsteigt negaidīti. Dusmoties nedrīkst, jo tā taču ir tradīcija,» - stāsta pieredzējušais ceļotājs, piemetinot, ka tie, kuri vēlēsies atsvaidzināties Varšavas vai Gdaņskas ielās, to varēs droši darīt, jo šiem maršrutiem tiks piemērotas īpašas atlaides.
Nobeigumam pieredzējušais ceļotājs novēl visiem šos pavasara svētkus sagaidīt mājīgi, kopā ar tuvajiem un pie Lieldienu galda gūt uzvaru olu cīņās.
