Krievijas Valsts dome «piespiedīšot» Latvijas Saeimu: izteikumi raisa nopietnas bažas

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: MIKHAIL KLIMENTYEV / TASS

Krievijas Valsts domē nerespektē Latvijas suverenitāti – dažu Krievijas politiķu uztverē mēs neesam neatkarīga valsts. Tā Krievijas Valsts domē apsvērto iespēju noteikt sankcijas pret Latvijas Saeimas deputātiem, kas atbalsta 16.marta noteikšanu par latviešu karavīru atceres dienu, komentē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis. No vienas puses, Krievijas deputātu izteikumi ir kuriozi, no otras - izraisa nopietnas bažas.

Latvija nav suverēna valsts - tā domā Krievijas deputāti

«Bažas rada paziņojums, ka Krievijas dome «piespiedīs» Latvijas parlamentu kaut ko darīt,» skaidro Cepurītis. «Tā ir domāšana, kas liecina par Latvijas suverenitātes un neatkarības nerespektēšanu.» Krievijas deputāti izteicās, ka 16.marta noteikšana Latvijā par oficiālo karavīru atceres dienu būtu nacisma glorificēšana.

Lai gan Krievijas domei nav faktisku tiesību iejaukties kaimiņvalsts parlamenta darbā, asums, ar kādu izteikta attieksme pret 16.marta kā atceres dienas ideju un tās atbalstītājiem, netieši indicē, kā Krievijas varas pārstāvji uztver Latviju, un tas ir izteikumu nopietnais elements, skaidro pētnieks.

Ja Krievijas politiķi būtu izteikušies aicinājuma formā, vēstījums būtu pavisam cits.

Pēc Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieka Alekseja Čepa domām, «pret tādiem politiķiem, kuri provocē naidu, ir jānosaka stingras sankcijas». Viņaprāt, personām, pret kurām būtu noteiktas šīs sankcijas, varētu aizliegt iebraukt Krievijā un tām nedrīkstētu būt bankas konts Krievijā. Viens no sankciju pasākumiem varētu būt kravu tranzīta caur Latviju ierobežošana.

Cepurītis uzskata, ka ierosinājumu un ideju mazāk nopietnā daļa saistīta ar publicitāti, ko, šādi izsakoties, iegūst Krievijas politikas veidotāji. Politologs atgādina par nesenu, līdzīgu kuriozu, kad Krievijas domnieki aicināja vērst sankcijas pret Nilu Ušakovu, jo tas nepretojoties krievu skolu reformai.

Cepurītis ir pārliecināts, ka atslēgas vārds ir «sankcijas», kas tiek lietots dažādos kontekstos.

«Tā nav sakritība – šis termins izvēlēts speciāli. Vieglāk būtu runāt par konkrēto Latvijas deputātu iekļaušanu melnajos sarakstos, tomēr tagad modē ir lietot vārdu «sankcijas», ar ko var dažādi spekulēt.»

Jau ziņots, ka Latvijas Saeima ceturtdien noraidīja nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinājumu 16.martu noteikt par oficiālo latviešu karavīru atceres dienu.

16.marts jeb Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu