Tad nu par šo nedēļu. Pirmais, kas jāsaka, vienam iet uz zāli nav interesanti. Zūd motivācija, tieksme uz sasniegumiem, ir vajadzīga draudzīgā konkurence. Kopš mans cīņu biedrs ir izklaides braucienā, esmu godam izturējis divus treniņus labā slodzītē. Tie ir aizpagājušās nedēļas piektdienas un pagājušās nedēļas pirmdienas treniņi. Iespējams, ka tie arī bija tie, kas mani mazliet piebeidza, jo trešdien, kad jau atkal tiku svērts uz ķermeņa masas indeksa svariem, treniņš tika aizvadīts vieglākā garā, jo nebija iekšā. Svēršanās rezultāti nav iepriecinoši. Nav jāsaprot, ka ir pasliktinājušies; vienkārši uzlabojumu nav, ja neskaita vienu svara kilogramu mazāk, kuru iepriekšējā svēršanās reizē biju uzdzinis ar tikko izdzertu ūdens pudeli un apēstiem riekstiem, rozīnēm un šokolādi. Respektīvi, sliktāk nav, bet labāk arī ne. Aprunājoties ar treneri Normundu, norunājām, ka man jāpiebremzē ar slodzi UN attiecīgi arī jāēd mazāk.
Ar ēšanu vēl joprojām ir švaki, jo nespēju to darīt regulāri. Kādu dienu ēdu trīs reizes dienā, kādu tikai divas, un izpaliek arī veselīgo uzturvielu uzņemšana mazajos daudzumos tieši starp ēdienreizēm, kas ir svarīgi, lai ķermenim nebūtu pārtikas pārstrādes svārstību. Vajadzētu, lai process notiktu vienmērīgi un praktiski nepārtraukti. Bet, kā jau esmu teicis, man nav svarīgākais nodzīt svaru, bet gan nostiprināt ķermeni vispār, jo uzaudzēt muskuļus pa trim mēnešiem arī nav mans mērķis. Un, tā kā tika norunāts samazināt slodzi, tad piektdien uz treniņu neaizgāju vispār, nebija spēka. Piektdien biju darba pasākumā Žagarkalnā, kur dabūju noslēpoties, un pašās beigās vēl izklaides nolūkos vizinājāmies ar pūšļiem.
