Latvijas Bankas ekonomists: Šogad bezdarba vidējais līmenis joprojām nedaudz pārsniegs 8%

«Bezdarba līmenis Latvijā turpina samazināties. Lai gan pēc visai spēcīgiem 2017.gada trešā ceturkšņa datiem bija loģiski sagaidīt mērenāku darba tirgus rādītāju dinamiku, arī ceturtā ceturkšņa dati pozitīvi pārsteidza ar ātru bezdarba samazinājumu,» norāda Krasnopjorovs.

Viņš arī atzīmē, ka gada laikā bezdarbs ir sarucis par iespaidīgiem 1,2 procentpunktiem. To noteica sešu gadu laikā straujākā tautsaimniecības attīstība, kas daļēji atspoguļo lielākas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu ieplūdes.

«Turpmākajos ceturkšņos, tautsaimniecības attīstībai kļūstot mērenākai, piebremzēsies arī bezdarba samazinājums. Sagaidāms, ka 2018.gada vidējais bezdarba līmenis joprojām nedaudz pārsniegs 8%,» prognozē Latvijas Bankas ekonomists.

Pēc viņa minētā, Latvijas darba tirgus kopš neatkarības atjaunošanas nav bijis tik labvēlīgs darba ņēmējam kā šobrīd, neskaitot īso ekonomikas pārkaršanas periodu 2006.-2007.gadā, piemēram, nodarbināto iedzīvotāju daļa darbspējas vecumā ir vēsturiski augsta un pārsniedz Eiropas Savienības (ES) vidējo.

«Tomēr šie vidējie rādītāji slēpj «divu ātrumu Latviju«. Laikā, kad viena sabiedrības daļa sūdzas par darbaspēka trūkumu, tautsaimniecības pārkaršanu, darba ražīgumu apsteidzošo atalgojuma kāpumu vai pārāk strauju minimālās algas celšanu, otra iedzīvotāju daļa par vidējo rādītāju statistiku tikai brīnās un savās ģimenēs labklājības kāpumu neizjūt,» pauž Krasnopjorovs.

Viņš norāda, ka, piemēram, dažos Latgales novados katram piektajam iedzīvotājam darbspējas vecumā oficiāli piešķirts bezdarbnieka statuss. Tas nozīmē, ka faktiskais bezdarbs dažos novados, kas izteikts procentos no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un ietver arī nereģistrētos bezdarbniekus, ir tuvu 30%. «Un šie dati ir par šodienu, nevis par 2009.-2010.gada krīzes dziļāko punktu, kā kāds varētu padomāt,» piebilst Krasnopjorovs.

Viņš norāda, ka strukturālo problēmu risināšanai nepieciešama strukturālā politika - darbs ar konkrētiem novadiem un iedzīvotāju grupām, ne tikai naudas transferti vai sociālie pabalsti. Atbalstošā monetārā politika - ļoti zemu procentu likmju laikmets - var papildināt strukturālās reformas, bet ne aizvietot tās. «Piemēram, vienalga cik zemas ir procentu likmes, ja trūkst ienesīgu investīciju projektu ideju vai arī uzņēmējiem šķiet, ka ārvalstīs biznesa vide ir labāka - investīcijas tik un tā paliks nepietiekamas; līdz ar to dzīves līmeņa tuvošanās ES vidējam līmenim paliks nesasniegts sapnis,» atzīst Krasnopjorovs.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā pagājušajā gadā bija 85,4 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumā ar 2016.gadu Latvijas bezdarba līmenis samazinājies par 0,9 procentpunktiem.

Dati arī liecina, ka Latvijā 2017.gadā bija nodarbināti 894,8 tūkstošiem jeb 62,9% iedzīvotāju, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā.