Rimšēvičs ekskluzīvā intervijā par banku «sazvērestību», Kamčatku un draudiem dzīvībai

Dalīties draugiem E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Vai Latvijas Bankas (LB) prezidents pēc notikušā paliks savā amatā, vai notiekošais ir tikai «ledāja redzamā daļa» un vai tiešām notikusi «ballīte Kamčatkā ar ietekmīgu figūru Krievijas ieroču tirgū Dmitriju Pilsčikovu», to portāls TVNET otrdien pēc preses konferences ekskluzīvā intervijā jautāja LB prezidentam Ilmāram Rimšēvicam.

Jūs paziņojāt, ka no amata neatkāpsieties, jo šajā brīdī esat nepieciešams Latvijas valstij. Tikmēr valsts prezidents, premjers un finanšu ministre izteikušies, ka jūsu palikšana Latvijas Bankas prezidenta amatā grauj Latvijas starptautisko reputāciju. Sanāk pretruna – jūs uzskatāt, ka esat vajadzīgs valstij, bet valsts vadītāji vēlas no jums atbrīvoties.

Šis ir jautājums, kas lēnām un mierīgi jāizvērtē. Ja tiks pieņemts lēmums, ka es neesmu vairs nepieciešams, es noteikti atkāpšos [no sava amata]. Šobrīd man ir svarīgi izskaidrot, kā šī situācija ir attīstījusies pēdējo piecu gadu laikā, lai sabiedrība saprastu, ka šis nav vienkāršs gadījums, bet gan labi organizēta kampaņa, kuras mērķis ir par katru cenu mani dabūt nost no šā amata, lai es netraucētu īstenot darbības. Lai tiesvedība, kas Latviju gaida Vašingtonā šā gada vasarā, tiktu uzvarēta. Latvijai uzbrukt būtu daudz vienkāršāk, jo tur nebūtu manis un es nevarētu palīdzēt Latvijas komandai. Otrkārt, ja manis vairs [šajā amatā] nav, ir daudz vieglāk vietā ielikt cilvēku, kurš vēlams ABLV Bank vai kādai citai nerezidentu noguldījumus apkalpojošai bankai. Šobrīd nedaudz jāatvēsina karstās galvas. Ir jāpaiet laikam, jānoskaidro apstākļi, jo gan valdības vadītājs, gan finanšu ministre, iepazīstoties ar faktiem, kuri viņiem nav bijuši zināmi, ieraudzīs situāciju citā gaismā.

Jūs minējāt, ka esat daudziem Latvijā kļuvis neērts. Tas attiecas uz jūsu minētajām komercbankām vai tomēr arī uz politisko eliti?

Tas, pirmkārt, protams, attiecas uz komercbankām, kuras savās nelaimēs vaino mani un manu sadarbību ar dažādu valstu tiesībsargājošajām iestādēm.

Vai jums šobrīd joprojām ir augstākā pielaide Latvijas valsts noslēpumam, NATO noslēpumam?

Jā.

Vai jums ar šā brīža noteiktajiem ierobežojumiem ir iespējams pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus?

Man ir noteikti konkrēti aizliegumi, ko drīkstu un nedrīkstu. To ietvaros es arī darbojos. Es ceru, ka pēc iespējas ātrāk sāksies izmeklēšana un daži no šiem ierobežojumiem nākotnē varētu tikt atcelti.

Jums noteikti ierobežojumi tikties ar atsevišķām personām. Kādām?

Man nav tiesību to šobrīd komentēt.

Ja tādi ierobežojumi pastāv, tas netraucētu pildīt amata pienākumus?

Nē.

Ir versija, ka notiekošais ar jūsu aizturēšanu ir «ledāja redzamā daļa» kādai lielākai un nopietnākai spēlei, kurā varētu būt Krievijas intereses.

Grūti pateikt, es šobrīd negribētu nodarboties ar spekulācijām, bet to nevar izslēgt. Šīs komercbankas apkalpo ļoti ietekmīgu, lielu cilvēku naudu un, Latvijai attīroties no nerezidentu noguldījumu piesaistīšanas, nākotnē liktu mainīt plānus cilvēkiem, kuri šeit strādā.

Ja par Latvijas komercbankām atbild Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kāpēc jūs kā Latvijas Bankas prezidents tikāties ar komercbanku pārstāvjiem un mēģinājāt palīdzēt?

Es neesmu palīdzējis kārtot lietas. Esmu ticies ar visu komercbanku vadītājiem, akcionāriem. Viņi piesakās pie manis vizītēs un vēlas tikties, daži to grib darīt atklāti, daži – diskrēti, tad es atsaku, bet viņi meklē aplinkus ceļus, lai to izdarītu.

Bet komercbankas uzrauga FKTK, Latvijas Bankai par to it kā nav nekādas daļas, tad kāpēc lai jūs kāds mēģinātu ietekmēt?

Tas ir tas labais jautājums. Cilvēki grib atnākt, izrunāties, pakonsultēties, kā viņiem rīkoties, ko darīt. Man ar komercbanku uzraudzību nav nekāda sakara, es nepieņemu lēmumus, nenosaku ierobežojumus. Vienīgā iniciatīva, ko Latvijas Banka bija uzņēmusies 2015. gada pavasarī, redzot, ka Latvijai kā Eiropas monetārās savienības dalībvalstij faktiski ir kritiska situācija, kad tiek slēgti visi ASV dolāru norēķinu konti... Latvijas Bankai, kura atbild par maksājumiem, par finanšu sistēmas stabilitāti, bija pienācis laiks kaut ko darīt. Brīdis atvērt visus «staļļus, visas grāmatas», doties pie amerikāņiem parādīt, kā mēs strādājam, kādi ir mūsu principi, procedūras, un vai viņiem kaut kas ir iebilstams. Tas arī tika izdarīts cerībā, ka izdosies pārliecināt ASV baņķierus, ka Latvijas komercbankas neko neslēpj, naudu nemazgā, procedūras ievēro. Diemžēl, neskatoties uz to, ka tika veiktas skrupulozas un dziļas pārbaudes, svarīgākais atzinums bija – teorētiski uz papīra dokumentos viss ir kārtībā, bet ikdienā, praktiski strādājot, šīs lietas netiek ievērotas. ASV dolāru kontus turpināja slēgt, un jau līdz 2017. gada sākumam nevienai Latvijas komercbankai, izņemot lielās Skandināvijas bankas, nebija norēķinu kontu ASV dolāros. Tā nav normāla situācija. Šeit arī parādījās galvenās domstarpības un saķeršanās ar baņķieriem, kas uzskatīja ka Latvijas Banka par daudz par to «cepas».

Naudas atmazgāšana caur Latvijas bankām ir jau vairāku gadu problēma. Vai varat teikt, ka FKTK tās pienācīgi šos gadus uzraudzījis?

Nevaru komentēt par individuālām bankām, bet daudzas no tām bijušas sodītas, dažas, iespējams, sodītas pārāk maigi, dažas – vispār nav sodītas.

Visi nu jau zināmie notikumi jums bija negaidīti vai jūs tomēr kam tādam bijāt gatavs?

Negaidīti bija pirmie man adresētie draudi un aizdomīgi jautājumi pagājušā gada beigās.[Tad saņēmu īsziņu, kuru atsūtīja man tuvs paziņa, – par to, ka mani gatavojas nogalināt, tas lika man saprast, ka gaisā tomēr kaut kas virmo.

Tātad draudi nebija tieši, bet kā informācija no paziņas, ka jūs grasās nogalināt.

Jā. Parasti to laikam dara anonīmi.

Vai ir zināms, kas ir cilvēks, kurš gatavojās jūs nogalināt?

Jūs jau saprotat, ka ar to nodarbojas drošības iestādes, man par to nav informācijas.

Cilvēks no Latvijas vides vai ārvalstīm?

Es to nedrīkstu jums izpaust...

Un jūs par šiem draudiem vērsāties drošības iestādēs?

Jā.

Tikai informējāt vai bija arī iesniegums?

Tās ir detaļas, kuras es šobrīd nevēlos komentēt.

Kāds statuss jums šobrīd ir KNAB sāktajā kriminālprocesā?

Tas jums jājautā manam advokātam.

Kā vērtējat Latvijas amatpersonu reakciju uz pagājušās nedēļas nogales notikumiem? Kā zināms, reakcija bija ļoti novēlota, prezidents sniedza komentāru tikai pirmdienas vakarā.

Amatpersonu reakcijas bijušas apjukuma un neziņas pilnas, jo kas tāds Latvijas vēsturē nav piedzīvots.Šis apjukums ir totāls, un es nevaru nevienu nosodīt, jo bija informācijas vakuums, kas parasti aizpildās ar kādu citu informāciju. Tāpēc bija ļoti svarīgi organizēt preses konferenci – izskaidrot un plašāk atsegt šīs situācijas aspektus. Es ļoti ceru, ka cilvēkiem būs iespēja iepazīties ar šo alternatīvo informāciju un skaidrība parādīsies arī ziņu portālos. Tas dos cilvēkiem iespēju pašiem izdarīt secinājumus.

Izskanējis, ka šī ir tikai «pirmā sērija daudzsēriju filmā». Vai mums jāgatavojas jauniem pavērsieniem, jaunai informācijai?

Es neesmu šā pasākuma režisors, tāpēc runāt par scenārijiem un sērijām man būtu grūti.

Bet jūs zināt iesaistītos personāžus...

Šobrīd ir pāragri spekulēt un kaut ko paredzēt. Visu notikumu secību es šodien esmu izstāstījis, tas ir svarīgākais, lai saprastu notikumu kontekstu. Tālāk varbūt viss būs labāk redzams un saprotams – kāpēc kaut kas tālāk attīstīsies vai neattīstīsies, kāpēc tieši tā un ne savādāk.

Notikušais ir iedragājis Latvijas finanšu sistēmu.

Tas ir lāča pakalpojums tiem cilvēkiem, kuri iesnieguši prasību pret Latvijas valsti «Norvik» bankas personā, jo visas man inkriminētās lietas varēja izmeklēt mierīgi, uzaicinot mani sniegt paskaidrojumus, liecības. Risināt to lēnām, neveidojot tik lielu ažiotāžu.

Par «Norvik» bankas īpašnieku Grigoriju Guseļņikovu jūs preses konferencē teicāt, ka «šis cilvēks te nav nejauši, viņš ilgi plānojis Latvijas operāciju un darbojies daudzu dienestu aizsegā». Kādus dienestus ar to domājāt?

Droši vien man to neklātos komentēt. Tur ir visdažādākie iespējamie varianti. Pirmkārt, viņš ienācis Latvijā ar aizņemtu naudu, piemānot Latvijas dienestus. Nezinu, vai kāds viņam šīs lietas ļāva un palīdzēja slēpt, bet skaidri zināms, ka viņš vērsies Apvienotās Karalistes dienestos, noteikti saistīts ar Krievijas dienestiem, kuri viņam dod zināmu pamatu justies tik drošam un aizsargātam. Taču man to neklātos komentēt detaļās.

Jūs mestu akmeni arī Latvijas drošības dienestu lauciņā?

Nē, nekādā gadījumā.

Kas stāv aiz Grigorija Guseļņikova?

Aiz Guseļņikova stāv noteiktas fiziskas personas, kuras viņam aizdevušas naudu, lai viņš varētu ienākt Latvijas banku biznesā. Turklāt tādas personas, kurām savulaik pašām nebija drosmes šo licenci pieprasīt. Tāpēc tika izmantots Guseļņikovs, kurš bija labi atpazīstams un zināms cilvēks Krievijā, un kurš tajā brīdī neradīja nekādas aizdomas un šaubas.

Milzu ažiotāžu Latvijas un ārvalstu medijos radījusi 2010. gadā Kamčatkā, kādā mednieku un makšķernieku namiņā uzņemta aģentūras Associated Press (AP) rīcībā esoša fotogrāfija, kurā jūs it kā esat redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Dmitriju Piļščikovu. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām.

Es šodien to skaidroju.

Aģentūras “Associated Press” rīcībā esoša fotogrāfija, kas datēta ar 2010.gada 22.augustu. Tajā redzami vairāki cilvēki, tostarp pašreizējais Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, kā arī toreizējais Krievijas ieroču ražošanas uzņēmuma “Informācijas tehnoloģiju pētniecības institūts” vadītājs Dmitrijs Pliščikovs (trešais kreisajā pusē)

FOTO: AP/Scanpix

Te ir tā fotogrāfija. Vai jūs pazīstat šo personu?

Nē, es viņu nepazīstu. Mēs tikām salikti kopā vienā tūristu autobusā un braucām no lidostas uz zveju. Šie cilvēki atlidoja no dažādām pilsētām Kamčatkā... ja nemaldos, Petropavlovskā. Lidostā cilvēki tika sasēdināti busiņā un aizvesti uz konkrētu medniecības un makšķerēšanas bāzi. Vieni devās medībās, otri – makšķerēt. Vakarā cilvēki kopā ēd vakariņas. Šajā brīdī, iespējams, kāds šo bildi apzināti katram gadījumam uzņēmis, man to nezinot.

Bet jūs atceraties situāciju, kas redzama šajā fotogrāfijā?

Nē, es neatceros, jo es jau šodien teicu, ka šī bilde internetā ir izanalizēta un atzīta par «fake news».

Bet pēc jūsu preses konferences aģentūra «Associated Press» atkārtoti publicēja ziņu, kurā apstiprināja, ka šī fotogrāfija ir īsta, to pārbaudījuši aģentūras fotoredaktori.

Ne man šo komentēt. Ja šī fotogrāfija ir īsta, es neesmu ar šo cilvēku neko runājis, izņemot, iespējams, par zivīm un lāčiem.

Kāpēc makšķernieku namiņā pie sienas karājas automāts?

Tā ir arī mednieku mājiņa.

Tos lāčus tad ar automātiem?

Nē, lāčus šauj ar bisēm.

Jūs Kamčatkā bijāt divas reizes?

Jā. 2010. un, šķiet, 2012. gadā.

Un abas reizes bija saistītas ar makšķerēšanu?

Jā. Vienīgi un tikai.

Ja tikai divas reizes divu gadu laikā, šādas tikšanās tā kā vajadzētu atcerēties...

Es nekoncentrējos uz tiem cilvēkiem. Tur ir jēgeri, makšķerēšanas pavadoņi, ar kuriem mēs braucam uz upi. Es pazīstu dažus cilvēkus Kamčatkā, kas man tajā laikā iemācīja un parādīja, kā makšķerē Kamčatkā, man joprojām ar viņiem ir labas attiecības un kontakti, es pat biju plānojis braukt uz turieni pagājušajā gadā. Pārējie cilvēki, kas tur brauc, mainās. Tā nav mana kompānija, ar kuru es uz turieni brauktu. Turklāt šie cilvēki tur vakaros neapmainās ar vizītkartēm un neiepazīstina ar sevi. Visi ir vienlīdzīgi, katrs ir mednieks vai makšķernieks, ar to arī viss izteikts. Profesija tur nevienu neinteresē.

Šajā konkrētajā braucienā jūs bijāt kopā ar nu jau mūžībā aizgājušo farmācijas kompānijas «Olainfarm» vadītāju un līdzīpašnieku Valēriju Maliginu?

Jā.

Latvijas Banka pagājušajā piektdienā pieņēma lēmumu par līdzekļu 1 miljarda apjomā nepiešķiršanu ABLV Bank un drīz pēc tam KNAB veica kratīšanu Latvijas Bankā. «ABLV Bank» ir saistība ar KNAB?

Es jau teicu – lai katrs pats izvērtē, vai tā ir nejaušība vai likumsakarība...

Rimšēvičs LTV raidījumā «Viens pret vienu» otrdien sacīja gatavs piedalīties trešdien plānotajā Eiropas Centrālajā bankas ECB padomes sēdē. Pēc KNAB piemērotā drošības līdzekļa viņš var atrasties Latvijas Bankas telpās un pildīt «pienākumus, kas ir mazāki, nekā pilni», piemēram, viņš nevar pieņemt lēmumus.

Rimšēvičs sacīja, ka var arī atrasties ECB padomē, bet viņam ar izmeklētāju jāsaskaņo izbraukšana no valsts. Viņš saka, ka gadījumā, ja KNAB atļaus, viņš var piedalīties ECB padomes sēdē Frankfurtē pie Mainas.

Uz augšu