/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/05/8114997t1h5406.jpg)
Atbilstoši uzņēmumu veiktajiem aprēķiniem depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 miljonus eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
LDDK: Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā € 30 miljonus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
LDDK sabiedrisko attiecību speciāliste Sana Stūre aģentūrai LETA pastāstīja, ka LDDK pirmdien notika uzņēmēju tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentāro sekretāru Jāni Eglīti un ministrijas atbildīgajām amatpersonām par VARAM priekšlikumiem iepakojumu depozīta sistēmas piemērošanai dzērienu iepakojumam.
«Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem - pārtikas ražotājiem un tirgotājiem, jo nav iespējas depozīta sistēmas ieviešanai piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu,» norādīja LDDK sabiedrisko attiecību speciāliste.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra, ka Lietuvā pēc depozīta sistēmas ieviešanas 2016.gadā viena produkta pudeles cena patērētājam pieauga par aptuveni 4,2 centiem un vēl pievienotās vērtības nodoklis. Līdz ar to pēc depozīta sistēmas ieviešanas, patērētājam, iegādājoties produktu, ir papildus jāmaksā depozīta maksa 10 centu apmērā un kopš depozīta sistēmas ieviešanas, pircējam par vienu vienību papildus ir jāmaksā vismaz 15 centi. «Lietuvas pieredze rāda, ka depozīta sistēma mūsu kaimiņvalstī strādā ar aptuveni 2 miljonu eiro lieliem zaudējumiem,» uzsvēra Meņģelsone.
LDDK, analizējot VARAM izstrādātos priekšlikumus, aicina nepieņemt steidzīgus politiskus lēmumus attiecībā uz depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, jo, to nepārdomāti ieviešot, uzņēmējiem un iedzīvotājiem būs zaudējumi. Tāpēc darba devēji pirms obligātās depozīta sistēmas ieviešanas aicina sagatavot pamatotu tehniski ekonomisko piedāvājumu Latvijas situācijai, ņemot vērā jau veiktos ieguldījumus dalītās atkritumu vākšanas sistēmā.
Kā ziņots, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards ir iesniedzis Saeimai informatīvo ziņojumu pariepakojumu depozīta sistēmas ieviešanu. Līdz 2018.gada jūlijam viņš apņēmies panākt, ka Saeimai pieņem nepieciešamos grozījumus Iepakojuma, Dabas resursu nodokļa un Pievienotās vērtības nodokļa likumos.
Gerhards iepriekš pauda, ka iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana ļaus iedzīvotājiem atgūt desmit centus par vienu iepakojuma vienību, turklāt tas nozīmē, ka atsevišķas preces varētu kļūt dārgākas.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure aģentūrai LETA pauda viedokli, ka iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanas termiņš, paredzot sākt tās darbību 2020.gada 1.janvārī, nav reāls. «Termiņš nav reāls, jo visu likumdošanas aktu sakārtošana aizņem vismaz gadu. Tikai pēc tam operators var rīkoties, bet, iekams lēmums nav līdz galam pieņemts, to nav iespējams darīt,» teica Šure, piebilstot, ka, lai izveidotu operatoru, uzbūvētu jaunu šķirojamo centru, ievestu saspiežamās līnijas un pieņemamos automātus, gads ir pārāk īss termiņš.
Valdošās koalīcijas partneri vēl plāno iepazīties ar konkrētiem likumprojektiem un tad paust viedokli par VARAM piedāvājumu ieviest iepakojumu depozīta sistēmu.