Circene: Veselības finansēšanas likumprojekta normas nemotivēs maksāt sociālo nodokli

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Ingrīda Circene

FOTO: Austra Helēna Žaggere/LETA

Pašlaik Veselības finansēšanas likumprojektā iekļautās normas nemotivēs maksāt nodokļus, intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāve Ingrīda Circene (V).

Viņasprāt labo ideju, kas ir noteikta likuma pamatā, sagraujot norma, ka nodokļu nemaksātājiem būs jāveic iemaksas 1% apmērā no minimālās mēneša algas un viņi varēs saņemt pilnu medicīnas pakalpojuma grozu.

Kā piemēru viņa minēja, ka saskaņā ar statistikas datiem, viena betonētāja stundas likme ir septiņi eiro. Lai saņemtu pilnu medicīnas pakalpojumu klāstu, betonētājam būs jānostrādā mēnesī 33 minūtes.

Šāda betonētāja un citu 1% maksātāju darba nespēju apmaksās pārējie nodokļu maksātāji, kuri godprātīgi maksās nodokļus.

Circene uzskata, ka godīga sistēma būtu, ja visiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem būtu jānomaksā sociālais nodoklis no minimālās algas. Un tikai šādā gadījumā varētu saņemt visus pakalpojumus, kas paredzēti medicīnas pakalpojumu grozā.

Kā ziņots, Saeima šodien otrajā lasījumā vērtēs Veselības finansēšanas likumprojektu, kas izstrādāts ar mērķi veicināt veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un ilgtspēju.

Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā likumprojektā paredzēts, ka veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, sākot ar 2020.gadu.

Paredzēts, ka valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.

Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.

Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.

Likumprojektā norādīts, ka tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas, kas nākamgad nodokļu nemaksātājiem būs jāveic 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā - jau līdz 5%.

Tāpat plānots no 42 līdz 70 dienām pagarināt iespēju grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā saņemt atbrīvojumu no pacienta līdzmaksājuma, ja tiek saņemti veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecības un pēcdzemdību novērošanu un grūtniecības norisi.

Deputāti iepriekš atbalstīja priekšlikumu ar 2021.gadu no pacienta līdzmaksājuma atbrīvot otrās grupas invalīdus. Nolemts šo soli veikt nākamā vidēja termiņa budžeta posmā, jo pēc provizoriskām prognozēm tas varētu prasīt papildu ap 10 miljonu eiro.

Tāpat likuma pārejas noteikumos paredzēts, ka no 2019.gada 1.janvāra tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā būs personām, kuras 2018.gadā ir bijušas sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai. Noteiktas vairākas iedzīvotāju grupas, kuras ir atbrīvotas no šī nosacījuma.

Tajā pašā laikā likumā noteiktas tiesības uz valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu, kas nav saistītas ar sociālajām iemaksām.

Uz augšu