Sīvā konkurence sabiedriskās ēdināšanas nozarē rada ēnu ekonomikas palielināšanās risku, atzina sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» valdes priekšsēdētājs Māris Blumbergs.
«Lido»: Sīvā konkurence sabiedriskajā ēdināšanā rada ēnu ekonomikas risku
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš sacīja, ka konkurence sabiedriskās ēdināšanas nozarē vēl arvien ir augsta, jo novērojama līdzšinējo tirgus spēlētāju darbības paplašināšanās. Turklāt pēdējo gadu laikā darbību Latvijas tirgū, pēc Blumberga teiktā, attīstījušas vairākas pazīstamas ārvalstu ātrās ēdināšanas ķēdes.
«Lido» vadītājs prognozēja, ka konkurence sabiedriskās ēdināšanas nozarē šogad varētu saglabāties vismaz līdzšinējā līmenī, kas varētu būt pozitīvi vērtējams signāls. Vienlaikus viņš pauda satraukumu, ka asie konkurences apstākļi rada risku nozarē pastāvošā ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugumam. «Par tā dēvētās «pelēkās zonas» eksistenci sabiedriskajā ēdināšanā, šķiet, jau zina visi – gan uzņēmēji, gan klienti, gan Valsts ieņēmumu dienests (VID),» sacīja Blumbergs.
Viņš norādīja, ka, piemēram, analizējot VID publiskotos datus par vidējo atalgojuma līmeni pavāriem, redzams, ka «Lido» piedāvātās algas pārsniedz vidējo atalgojuma līmeni, tādēļ nevajadzētu rasties grūtībām atrast darbiniekus. «Tomēr katru dienu sastopamies ar situāciju, kad potenciālo darba ņēmēju atalgojuma prasības ir augstākas, nekā spējam atļauties maksāt, jo tās tiek pielīdzinātas uzņēmumiem, kas saviem darbiniekiem par padarīto «atlīdzina» aploksnē. Šādā veidā tie uzņēmumi, kas strādā godīgi, tiek nostādīti nevienlīdzīgās pozīcijās, graujot konkurenci un radot ačgārnu priekšstatu par patieso ekonomisko situāciju valstī,» skaidroja «Lido» valdes priekšsēdētājs.
Viņš uzsvēra, ka «Lido» cer uz aktīvāku atbildīgo valsts iestāžu darbību, lai veicinātu godīgu konkurenci nozarē. «Esam pārliecināti, ka ilgtermiņā no tā ieguvēji būs visi – gan uzņēmēji, gan patērētāji, gan valsts kopumā,» teica Blumbergs.
Tāpat starp izaicinājumiem, ar kuriem, pēc «Lido» vadītāja teiktā, ikdienā sastopas nozares dalībnieki, ir straujais izejvielu cenu kāpums, kas aizsākās pērn un turpinās arī šogad. «Turklāt tas, attiecināms uz izejvielām, kas veido nozīmīgu īpatsvaru no kopējā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu izejvielu groza - cenas turpina kāpt piena produktiem, kur stāsts par sviesta cenu jau zināms ikvienam, tāpat arī cūkgaļai,» skaidroja Blumbergs.
Viņš sacīja, ka iepriekšminētais uzņēmējiem rada situāciju, kad jārod veids kā turpināt piedāvāt klientiem pieejamu cenu, vienlaikus saglabājot esošo kvalitātes līmeni un uzņēmuma rentabilitāti. Pēc «Lido» valdes priekšsēdētāja teiktā, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem būs īpaši svarīgi realizēt efektivitātes celšanas aktivitātes, lai varētu strādāt atbilstoši savām vērtībām un nezaudēt konkurētspēju šajā sarežģītajā situācijā.
Vienlaikus Blumbergs norādīja, ka patlaban klienti kļūst arvien izglītotāki un prasīgāki, kas, viņaprāt, ir pozitīvi vērtējama tendence, jo kvalitātei sabiedriskās ēdināšanas nozarē tiek piešķirta arvien lielāka nozīme. Tas nozīmē, ka ēdinātājiem ir jānotur kvalitātes latiņa - jāpiedāvā produkti, kas atbilst klientu prasībām gan garšas, gan kvalitātes ziņā, un jāatrod mūsdienīgi veidi, kā izglītot patērētājus.
Vērtējot situāciju nozarē kopumā, «Lido» valdes priekšsēdētājs sacīja, ka situācija šā gada pirmajā pusē sabiedriskās ēdināšanas sektorā vērtējama neviennozīmīgi. «Pozitīvi raugāmies uz to, ka klientu skaits, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, ir saglabājies relatīvi stabils un arī vidējā čeka vērtība jeb summa, kādu Latvijas iedzīvotāji vidēji ir gatavi tērēt maltītei ārpus mājas, ir līdzvērtīga 2016.gada līmenim,» sacīja Blumbergs.
Tomēr viņš norādīja, ka sabiedriskās ēdināšanas sektoru sagaida izaicinājumiem pilns laiks, jo valstī turpina samazināties iedzīvotāju skaits, tūristu daudzums vēl nav atgriezies agrākajā līmenī, un ekonomiskā situācija valstī neuzlabojas tik ātri, cik gribētos. Vienlaikus «Lido» valdes priekšsēdētājs pozitīvi raugās uz sabiedriskās ēdināšanas tirgus nākotni, cerot, ka valsts atbalstīts uzņēmējdarbību, īstenojot saprotamu un prognozējamu nodokļu politiku un aktīvus godīgu konkurenci veicinošus pasākumus.
Jau ziņots, ka Lido" grupas apgrozījums pērn bija 45 miljoni eiro, savukārt pretēji peļņai gadu iepriekš, grupas zaudējumi sasniedza 1,2 miljonus eiro.
«Lido» grupā ietilpst divpadsmit restorāni un trīs veikali Rīgā, trīs «Lido» restorāni Tallinā, divi restorāni «Kirsons» un ražotne Berlīnē, kā arī gaļas un kulinārijas ražotne, alus darītava un konditoreja Rīgā.
Uzņēmums dibināts 1991.gadā. Tā pamatkapitāls ir 992 427 eiro. Uzņēmuma dibinātājs, ilggadējais īpašnieks un vadītājs Gunārs Ķirsons pašlaik ieņem «Lido» padomes priekšsēdētāja amatu.