Daugavpils apātiska, latviskāka un ar seriālu cienīgām kaislībām

Meksikāņu seriālu cienīgas kaislības

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad cīņa par Daugavpils pilsētas domi bija kaislību un skandālu apvīta, šogad noskaņojums pilsētā apātiskāks. Iepriekšējā sasaukuma laikā pilsētu satricināja viena vicemēra slepkavība, bet otra apcietināšana aizdomās par kukuļņemšanu. Tomēr konkurence par varu Latvijas otrā lielākajā pilsētā solās būt asa. Saskaņā ar Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) pieejamo informāciju pašvaldību vēlēšanās Daugavpilī uz vietām domē no 13 sarakstiem pretendēs 190 kandidāti.

Daugavpilī iesniegto sarakstu ir vairāk nekā, piemēram, Rīgā vai Jūrmalā.

Esošajam Daugavpils mēram vēlēšanās būs jāspēkojas ar iepriekšējiem pašvaldības vadītājiem Rihardu Eigimu («Mūsu partija») un Ritu Strodi («Gods kalpot mūsu Latvijai»). Nopietni startēt pašvaldību vēlēšanās Daugavpilī nolēmusi arī Zaļo un zemnieku savienība, kas savam sarakstam piesaistījusi Daugavpils Universitātes rektoru Arvīdu Barševski un «Saskaņa», kas par līderi izvēlējusies Saeimas deputātu Andreju Elksniņu.

Daugavpils iedzīvotāji kā reālākos pretendentus uz pašvaldības vadītāja krēslu nosauc Lāčplēsi, Elksniņu un Eigimu. Visi trīs izvērsuši aktīvu priekšvēlēšanu cīņu pilsētas medijos, apsūdzot viens otru dažādās neizdarībās. Tieši vietējās preses izmantošanu priekšvēlēšanu cīņām – katram no minētajiem trīs pretendentiem ir savs izdevums, kurā slavināt sevi, bet nopelt pretiniekus – Daugavpils iedzīvotāji atzīst par lielāko problēmu pirms pašvaldību vēlēšanām.

Samazinoties objektīvas un visaptverošas informācijas iegūšanas iespējas, kas daugavpiliešu vidū radot apātiju un nevēlēšanos piedalīties vēlēšanās.

Skandāliem apvīta cīņa par mēra krēslu bijusi iepriekšējos gados. Pirms vairākiem gadiem – 2009. gada septembrī Daugavpils pilsētas domē notika vadības maiņa. Eigimu, kurš bija ievēlēts no LSDSP saraksta, pilsētas mēra krēslā nomainīja Lāčplēsis. Izšķiroša balss bija deputātam Grigorijam Ņemcovam, kurš pēc tam – oktobrī – tika ievēlēts domes priekšsēdētāja amatā. Savukārt 2010. gada aprīlī Ņemcovs tika nošauts.

Par šiem notikumiem Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par 200 tūkstošu latu kukuļa došanu Daugavpils domes deputātam, lai viņš atbalstītu priekšsēdētāja atcelšanu no amata 2009. gadā. Laikraksts «Diena» martā vēstīja, ka uzņēmējs Jānis Spirnovskis iesniedzis rakstisku liecību, kurā apliecina, ka pilsētas mērs Lāčplēsis viņam 2009. gada septembrī prasījis 200 tūkstošus latu, kas it kā bijuši nepieciešami toreizējā mēra Eigima gāšanai no amata. Pats Lāčplēsis lietu uzskata par safabricētu.

Septiņus gadus senos notikumus Valsts policija izmeklē joprojām. Likumsargi jau 2013. gadā izvirzīja divas versijas par pastrādāto Ņemcova slepkavību – tā varētu būt saistīta ar viņa profesionālo darbību, vai sadzīviskiem motīviem. Policijas pārstāvis Dairis Anučins portālam TVNET pastāstīja, ka

šajā lietā izmeklēšana tiek turpināta, taču šobrīd būtisku pavērsienu izmeklēšanas gaitā nav.

Arī konkrētu personu, kurām būtu piemērots aizdomās turētā statuss, kriminālprocesā patlaban nav, līdz ar to izmeklēšanas uzmanība joprojām tiek pievērsta abām sākotnēji izvirzītajām versijām.

Nepieciešama eiropeiska «vstrjaska»

Lūgts komentēt notiekošo Latvijas otrajā lielākajā pilsētā, Daugavpils teātra direktors Oļegs Sapošņikovs sarunā ar TVNET kā galveno problēmu nosauc stagnāciju, kuru pašvaldībai nav izdevies pārvarēt. «Izmantošu krievu valodas vārdu – šai pilsētai vajag uztaisīt «vstrjasku». Neatkarīgi no visiem labajiem rezultātiem [Daugavpils] atrodas stagnācijā. Dzīvojot šeit jau sešus gadus, es uzskatu, ka Daugavpils ir īpaša Latvijas daļa. Es vienmēr šeit jūtos kā Latvijā, tomēr ne vienmēr – kā Eiropas Savienībā. Tas mani biedē,» atzīst teātra direktors.

Sapošņikovs norāda, ka visā pilsētā trūkst estētikas un eiropeisma – svētku noformējumā, veikalu skatlogu izskatā un nosaukumos, galvenajā ceļā, kas no Rīgas ved uz Daugavpili. Nevarot pārmest to, ka pilsēta būtu netīra vai nesakopta, taču pietiekot paskatīties uz cilvēkiem ielās, lai saprastu problēmu. Savukārt, sākoties siltajam laikam, pilsētas centrālajā Vienības laukumā sabraucot jaunieši un no automašīnu atvērtajām durvīm skaļi skanot «vislētākā iespējamā mūzika».

«Tas ir pilsētas centrs. Par kādu eiropeismu, kārtību varam runāt? Pretī ir viesnīca, kurā apmetas ārzemnieki, un viņiem ir bail iznākt ārā pastaigāties. Tās ir elementāras lietas, kuras var risināt policija. Tā ir arī pašvaldības problēma, jo Daugavpilī, ņemot vērā, ka tā ir liela pilsēta, ar lieliem resursiem, to risināt ir krietni vieglāk nekā kādā mazā miestiņā citur Latgalē. Šeit ir resursi un intelektuālais potenciāls.

Satricinājums ir nepieciešams, lai pie varas nāktu cilvēki, kuri ir eiropeiski domājoši. Ar atbilstošu gaumi un potenciālu.

Nevar teikt, ka man ir pārliecība, ka kāds no esošajiem kandidātiem to varētu. Neredzu tik spilgtas programmas un vīzijas, kuras varētu pielīdzināt Eiropas līmeņa cilvēkiem,» uzsver Sapošņikovs.

Teātra direktors ir pārliecināts, ka pretēji citām pilsētām, no kurām ir aizbraukuši daudzi jaunieši, Daugavpilij vēl ir potenciāls saņemties un mainīties. Tā, piemēram, Daugavpils teātra dejotāju trupas jaunieši esot sapratuši, ka šeit ir perspektīva, notiek daudz kas interesants, un vairs nedodas uz galvaspilsētu.

Daugavpils kļūst latviskāka

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas otra lielākā pilsēta piedzīvojusi visai dramatisku iedzīvotāju skaita samazināšanos – 1995. gadā Daugavpilī dzīvoja 120 tūkstoši cilvēku, bet 2017. gada 1.janvārī – aptuveni 94 tūkstoši iedzīvotāju, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati (PMLP). Pēdējo četru gadu laikā (no 2012. līdz 2016. gadam) Daugavpils iedzīvotāju skaits samazinājies par 5,69%.

Iedzīvotāju skaita samazināšanās visvairāk skārusi Daugavpilī dzīvojošās mazākumtautības. Saskaņā ar PMLP informāciju, kopš 2009. gada krievu skaits Daugavpilī samazinājies teju par desmit tūkstošiem cilvēku (2009. gadā Daugavpilī dzīvoja 55,2 tūkstoši krievu, bet 2017. gada 1. janvārī – 47,3 tūkstoši krievu). Samazinājies arī citu mazākumtautību īpatsvars Daugavpilī – poļu skaits no 15 tūkstošiem cilvēku 2009. gadā, līdz 13,1 tūkstotim cilvēku, baltkrievu no 8,2 tūkstošiem līdz 6,8 tūkstošiem, ukraiņu no 2,2 tūkstošiem līdz 1,8 tūkstošiem.

Savukārt latviešu skaits pilsētā palicis praktiski nemainīgs – no 18,4 tūkstošiem cilvēku 2009. gadā līdz 17,5 tūkstošiem 2017. gadā. To, ka pilsēta kļūst latviskāka, sarunā ar TVNET atzīst arī vairāki Daugavpils iedzīvotāji. To veicina gan tas, ka pilsētā strādā un dzīvo cilvēki no apkārt esošajiem novadiem, gan arī tas, ka Daugavpilī ir sava universitāte, kurā mācās vairāki simti cilvēku no dažādām Latvijas vietām.

Daugavpils Krievu kultūras centra vadītāja Geroida Bogdanova, lūgta pastāstīt par pilsētā dzīvojošo mazākumtautību problēmām, attrauc, ka viņa nav iedziļinājusies statistikas rādītājos, bet uzsver, ka krievvalodīgie iedzīvotāji sevi saista ar Latvijas valsti un tiem neesot kādu specifisku vajadzību. «Neteiktu, ka no Daugavpils [īpaši daudz] cilvēku dodas projām. Brauc projām tie, kuriem šķiet, ka citur dzīvot ir labāk. Taču visur ir vienāda dzīvošana – kā saka – tur, kur es esmu, tur ir vislabāk,» stāsta Bogdanova.

Krievu kultūras centra vadītāja uzsver, ka

mazākumtautības pilsētā draudzējoties savā starpā un tiek rīkoti pasākumi, kuros piedalās visu Daugavpilī dzīvojošo etnisko grupu pārstāvji.

«Izcils piemērs ir 6.maijs, kad uz Daugavpili atbrauks [Valsts] prezidents [Raimonds Vējonis]. Svinēsim Baltā galdauta svētkus, un pie tiem stāvēs visu mazākumtautību pārstāvji,» stāsta Bogdanova. Daugavpils mazākumtautības gatavojoties arī Latvijas simtgades svinībām, un tam par godu Krievu kultūras centrā atvērts speciāls latviešu valodas kabinets, kurā izvietotas dažādas svinīgas relikvijas – piemēram, prezidenta portrets un valsts karogs.

Runājot par krievvalodīgo noskaņojumu pirms pašvaldības vēlēšanām, Bogdanova norāda, ka tiek uzturētas labas attiecības ar visiem kandidātiem un politiskajiem spēkiem. «Mēs tomēr dzīvojam no domes atbalsta. [Tomēr] mēs zinām, kā kāds ir iepriekš strādājis, zinām, kā strādā esošie, kā arī zinām, kādas ir jauno biogrāfijas,» pauž Krievu kultūras centra vadītāja.

Pašvaldība: izdevies pārvarēt ražošanas kritumu, aktuāls medicīnas speciālistu kadru trūkums

Krievijas sankcijas Eiropas Savienībai, kā arī ekonomiskās problēmas pašā kaimiņvalstī ietekmēja tos pilsētas uzņēmumus, kuri pievērsa uzmanību austrumu tirgiem. Tā aizvadītā gada pavasarī Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca bija spiesta atlaist darbiniekus un gadu noslēdza ar apgrozījuma kritumu. Vienlaikus gada laikā par 0,1% samazinājās koncerna zaudējumi, sasniedzot 2,743 miljonus eiro.

Kopumā metālapstrādē bijis lielākais ražošanas kritums - 89% apmērā no pagājušā gada līmeņa.

Pašvaldība atzīst, ka problēma saistīta ar apjomu samazināšanos AS «Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca» (Krievijas pasūtījumu apjoma samazināšanās dēļ) un uzņēmumos, kas ražo metāla būvkonstrukcijas (būvniecības apjomu samazināšanās dēļ Latvijā un citur ES).

Savukārt, lai arī pārtikas ražotāji ir zaudējuši Krievijas tirgu, to ražošanas apjomi praktiski nav mainījušies. Pilsētas dome uzsver, ka aizvadītā gada deviņos mēnešos kopumā Daugavpilī tika saražota produkcija 137,16 miljonu eiro apmērā, bet realizēta - 145,2 miljonu eiro apmērā. Gada griezumā prognoze varētu būt 193 miljonu eiro apmērā, kas esot iepriekšējā gada līmenī un tādējādi esot izdevies pārvarēt ražošanas kritumu, pārliecināta pašvaldība.

Aizvadītā gada deviņos mēnešos pieaugumu uzrādījusi būvmateriālu ražošana (pieaugums 31% no pagājušā gada apjoma), koka un plastmasas durvju un logu ražošana (pieaugums 24%), kabeļu ražošana (pieaugums 19% no pagājušā gada apjoma), lauksaimniecības mašīnu un to detaļu ražošana (pieaugums 12% no pagājušā gada apjoma), liecina pašvaldības apkopotie dati.

Pašvaldība norāda, ka laikposmā no 2015. līdz 2016. gadam Daugavpilī nav ticis likvidēts neviens nozīmīgs ražošanas uzņēmums, bet vairāk nekā 300 darba vietas radījuši šajā periodā radušies uzņēmumi. Pašvaldības dati liecina, ka Daugavpilī pamatā darbojas mikrouzņēmumi ar strādājošo skaitu līdz desmit cilvēkiem un apgrozījumu līdz diviem miljoniem eiro. Taču pilsētā ir 4532 jeb 92,7% no kopējā strādājošo skaita. Mazo uzņēmumu skaits – nodarbināti līdz 50 cilvēkiem ar apgrozījumu līdz desmit miljoniem eiro – Daugavpilī ir 284 jeb 5,8%. Savukārt vidējo uzņēmumu skaits – līdz 250 strādājošie ar apgrozījumu līdz 43 miljoniem eiro bija 52 jeb 1,3%. Savukārt lielo uzņēmumu skaits (virs 260 strādājošiem, apgrozījums virs 43 miljoniem eiro) bija 9 jeb 0,2%.

Tajā pašā laikā Daugavpilī joprojām ir viena no zemākajām vidējām darba samaksām starp lielajām pilsētām (bruto 630 eiro) un viens no augstākajiem bezdarba rādītājiem - 9,1%.

Pati pilsētas dome vēl par būtisku problēmu nosauc medicīnas speciālistu trūkumu, kas gan tiekot risināta ar stipendijām un dienesta dzīvokļiem. Tā rezultātā ir izdevies piesaistīt 34 rezidentus.