Neej līdzi vecai tantiņai! Džimbas drošības skolā māca bērniem pateikt «nē»!

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Jānis Škapars/TVNET

45% sākumskolas skolēnu dotos līdzi svešiniekam palīdzēt atrast pazudušu kaķīti, 46% bērnu cieš no vienaudžu vardarbības skolā. Ja veca tantiņa lūgtu palīdzēt aiznest mājās smagu iepirkumu somu, ne mazums bērnu dotos sirmmāmuļai līdzi. Bērnu drošības skolā «Džimba», kas darbojas nodibinājuma «Centrs Dardedze» paspārnē, bērniem no 4 līdz 8 gadu vecuma aizraujošā, vieglā formā māca atpazīt nedrošas situācijas un skaidro, kā tajās rīkoties.

Ceļojums kopā ar Džimbu

Kā zināt, kad jāmeklē palīdzība? Kā rīkoties, ja kāds grib bērnu kaut kur aizvest pret viņa gribu? Ko darīt, ja ir bail? Ko darīt, ja palicis slikti bērna pieskatītājam? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem atbildi palīdz atrast speciālisti, kas darbojas Džimbas drošības programmas ietvaros. Džimbas interaktīvais drošības ceļojums centrā «Dardedze» ilgst trīs stundas, un, kā jau ikviens ceļojums, sākas ar sēšanos improvizētā vilciena vagonā. Drīz vien pie mazajiem ceļotājiem ierodas pats Džimba – liels un lādzīgs drošības tēls, kas atklāj astoņus drošības noteikumus saskarsmē ar svešiem un pazīstamiem cilvēkiem. Džimba nevairās runāt arī par neērtām tēmām. Viņš bērniem pastāsta īpašajām, ķermeņa intīmajām vietiņām. «Tās ir ļoti personiskas, un mēs tās nevienam nerādām, izņemot gadījumus, kad ir iekaisums vai sasitums un vajadzīga palīdzība. Ja kāds tās grib aiztikt, jāziņo drošajiem pieaugušajiem,» stāsta Džimba. «Nedari tā, man tas nepatīk - jāsaka stingrā, drošā balsī un jāskatās cilvēkam acīs,» tēls māca bērnus. Ir jāsargā savs ķermenis un jāieklausās sirsniņā, tas ir viens no galvenajiem Džimbas vēstījumiem. Džimbas skoliņas krāšņajās, teatralizētajās istabās ir noslēpumu atvilktnes ar labajiem un sliktajiem notikumiem. Rotaļu veidā bērniem tiek atklāts, ka pēc cilvēka izskata nevar spriest, vai viņš ir labs vai slikts. To var zināt tikai pēc rīcības. «Arī mani, sākot strādāt «Džimbas drošības programmā», pārsteidza daži drošības noteikumi. Piemēram, ja veca, salīkusi māmulīte lūdz bērnu aiznest līdz viņas mājām iepirkumu saini, bērnam stingri jāsaka «nē». Mums bērnībā mācīja pretējo... Šis noteikums ir, lai pasargātu bērnu no riskiem.

Bērns nespēj adekvāti novērtēt cilvēku, kas viņu uzrunā.

Turklāt nevienam doties līdzi nedrīkst. Ja tantei vajadzīga palīdzība, jāvēršas pie pieaugušiem cilvēkiem, nevis bērniem,» atklāj «Dardedzes» darbiniece Zanda. Džimbas teātrī mazajiem māca saukt palīgā un pievērst sev uzmanību. Zaļā istaba ir veltīta riskiem internetā. Te mazie uzzina, kā rīkoties, ja gadījies pazust lielveikalā. Atceļā bērni sēžas Džimbas vilcienā un dzied: «Ja tev briesmas draud, sauc palīgā, esi uzmanīgs, esi drošs, vispirms pasaki, tikai tad ej...» Džimbas aģenti, kopumā 196, dodas pie bērniem visā Latvijā.

Sliktie pieskārieni, par kuriem noklusē

Bērna nezināšana reāli pakļauj viņu riskam, iesāk «Dardedzes» sabiedrisko attiecību speciāliste Anda Avena. «Tāpēc bērnu vecākiem un pedagogiem nevajadzētu izvairīties no šķietami neērtām tēmām. Nekad nav par agru par to runāt, tāpēc mēs «Džimbas drošības programmas» ietvaros runājam par bērnu drošību attiecībās jau no četru gadu vecuma – kas ir labs pieskāriens un kas ir slikts pieskāriens. Problēma slēpjas tajā, ka

bērns līdz noteiktam vecumam var nezināt, ka ar viņu veiktās darbības nav normālas –

pat tad, ja tās veic tuvs cilvēks. Tāpat bērnam nepieciešams iemācīt, ka viņš vienmēr drīkst pateikt «nē» nepatīkamiem pieskārieniem. Par sliktajiem pieskārieniem nevajadzētu klusēt, tāpēc mācām bērniem atšķirt arī sliktos noslēpumus no labajiem. Iedrošinām bērnus, ka viņi vienmēr var vērsties pēc palīdzības pie kāda pieaugušā, kam viņš uzticas, – ja ne pie vecākiem, tad vecmāmiņas, skolotāja vai ārsta. Svarīgi uzsvērt arī pedagogu nozīmīgo lomu bērnu aizsardzībā – ja bērns cieš ģimenē vai tuvinieku lokā, tieši skolotājs varētu pamanīt bērna signālus par to, ka kaut kas nav kārtībā – ja bērns demonstrē seksualizētu uzvedību, noslēdzas un izvairās būt kopā ar kādu konkrētu pieaugušo vai, gluži pretēji, pavada ārkārtīgi daudz laika, regulāri saņem dāvanas no kādas personas. Seksuāla vardarbība diemžēl ir daudz izplatītāka, nekā mums gribētos domāt, tāpēc tik svarīga ir arī speciālistu vienota izpratne par vardarbības pazīmēm un iespējām palīdzēt.»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu