«Parādu piedziņas kompānijas darbojas ārpustiesas piedziņas ietvaros, un tas nozīmē, ka tām jāvienojas ar parādnieku - piedzinēji nevar piespiest cilvēku maksāt, ja viņš to nevēlas,» turpina Rudi. Jautāts, vai parādniekam jārēķinās ar to, ka, lietai nonākot tiesā, nāksies atdot divkāršu summu, nekā cilvēks aizņēmies, Rudi skaidro, ka tā nebūt vienmēr nav. «Tiesa, saņemot pieprasījumu, uzliek cilvēkam par pienākumu atbildēt – izteikt piekrišanu vai celt iebildumus. Tiesa, nosakot atmaksājamo summu, var ņemt vērā dažādus apstākļus. Ja cilvēks ieņem «strausa pozīciju», pretimnākšanu viņš nevar gaidīt. Gadās – ja prasība ir nesamērīga, tiesa aicina samazināt summu. Noteikti ir vērts pacīnīties,» saka Rudi. Viņš atceras, ka pirms vairākiem gadiem, kad soda procentu pieaugumam nebija ierobežojumu, gadījās absurdas situācijas – paņemtā summa pieauga simt un pat tūkstoškārt.
Rudi uzsver, ka visiem metodi «ja nevari – nemaksā» viņš neieteiktu. Lai gan vispirms piedziņa tiek vērsta uz darba algu, teorētiski pastāv iespēja vērsties arī pret parādnieka mantu. «Ja cilvēks saņēmis mantojumā vērtīgu vecmāmiņas īpašumu, nevajadzētu izturēties nenopietni.» Vienlaikus viņš norāda, ka piedziņu var vērst uz līdzekļiem, kas pārsniedz minimālo mēnešalgu. «Minimālā alga ir jāsaglabā, un tā ir 380 eiro. Ja cilvēkam apgādībā ir divi nepilngadīgi bērni, par katru papildus jāsaglabā 64 eiro.» Ja klientei ir aizdomas, ka ir pārkāptas viņas tiesības, viņa ar sūdzību var vērsties pie Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas Ombuda, kas ir neatkarīga ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūcija, saka Dobulāne. Ombuds strīdus starp patērētājiem un uzņēmumiem izskata bez maksas, turklāt neierobežo tālākās tiesības skatīt jautājumu tiesā.