Realizējot Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijas projektu, pasūtītājs - VNĪ - nepilda savus pienākumus un mēģina piespiest būvniekus veikt darbus bez atbilstošas būvprojekta dokumentācijas, piebilda Čerbakovs.

Viņš informēja, ka pilnsabiedrība «PMK un BBA» 2016.gada aprīlī atklāta konkursa rezultātā ieguva tiesības veikt Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukciju. «Jau konkursa sākšanas laikā bija zināms termiņš, līdz kuram VNĪ bija jāpabeidz šā projekta realizācija, lai nodrošinātu fonda līdzfinansējuma apguvei atvēlēto termiņu. Tomēr būvdarbu pasūtītājs - VNĪ - iekavēja projekta realizāciju par astoņiem mēnešiem, jo konkursa norises ietvaros bija pieņēmis prettiesiskus lēmumus. Kopumā visa iepirkuma laikā Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atcēla trīs VNĪ prettiesiskos lēmumus,» sacīja Čerbakovs.

Līdz ar to, lai arī piedāvājumu «PMK un BBA» iesniedza 2015.gada 10.augustā, līgums ar to tika noslēgts tikai 2016.gada 28.aprīlī. Čerbakovs skaidroja, ka VNĪ prettiesiski pieņemto lēmumu rezultātā valsts uzņemto saistību termiņš fondu līdzfinansējuma apguvei būtiski samazināts un kopā ar apjomīgajām izmaiņām būvprojektā ir novedis pie tā, ka vēsturiskās ēkas rekonstrukciju nav iespējams pabeigt līdz 2017.gada 30.aprīlim. Neskatoties uz to, lai nodrošinātu savlaicīgu darbu izpildi, nokomplektētas būvnieku brigādes, paredzot, ka vienlaicīgi būvlaukumā strādās 110 strādnieku.

Čerbakovs norādīja, ka atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem pasūtītājam ir pienākums būvniecības ieceres realizācijai pasūtīt būvprojektu, kas ietver visus būvdarbu veikšanai nepieciešamos konstruktīvos risinājumus un mezglus, lai nodrošinātu būves atbilstību Būvniecības likumā noteiktām būtiskām prasībām.

«Diemžēl, sākot darbu izpildi, būvuzņēmējs konstatēja, ka būvprojekta izstādes gaitā vēsturiskajai muzeja ēkai, visticamāk, nav veikta pilnvērtīga tehniskā izpēte, jo, atsedzot dažādas būvdarbu zonas, atklājās būtiski atšķirīga aina no, tās, kas bija atspoguļota rekonstrukcijas projektā. Piemēram, atsedzot ēkas centrālās sienas pamatus, tika konstatēts, ka to konstruktīvais stāvoklis ir kritisks, jo tie sastāvēja no dažādas izcelsmes būvgružiem bez īpašām saistvielām un bez šīs sienas pamatu sevišķas un sarežģītas pastiprināšanas tos noslogot ar jaunajām konstrukcijām nedrīkstēja, tāpat arī, veicot demontāžas un zemes darbus ēkas pagrabstāvā, tika konstatētas vēsturiskās ēkas velves, kā rezultātā būvdarbu izpilde divās trešdaļās objekta, atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu normām, bija jāaptur līdz brīdim, kad tiek veiktas attiecīgas izmaiņas būvprojektā un tās tiek atbilstoši saskaņotas,» skaidroja Čerbakovs.

Viņa arī piebilda, ka tādējādi būvdarbu zonā būvuzņēmējs laikā no augusta līdz novembra beigām bija spiests atrasties piespiedu dīkstāvē. Izmaiņas būvprojektā bija nepieciešamas arī saistībā ar izmaiņām pāļu pamatu izvietojumā, pagrabstāva plātnes sagataves konstrukcijā, jumta konstrukcijās, ēkas pamatu hidroizolācijas risinājumos, fasādes izbūves risinājumos, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmās un citās konstrukcijās.

«Ņemot vērā to, ka būvniekiem nav līgumattiecību ar projektētājiem, VNĪ kā pasūtītājam, kas ir noslēdzis līgumu ar projektētājiem, ir jānodrošina visas nepieciešamās izmaiņas projektā un saskaņojumi ar būvvaldi, kā arī jānodrošina būvdarbu veicējam pietiekamu informāciju būvdarbu veikšanai,» skaidroja Čerbakovs.

Kopumā Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijas būvprojekta izmaiņu īpatsvars pārsniedz 20% no būvprojekta, un pat vēl 2017.gada 25.janvārī būvuzņēmējam netika sniegta būvprojekta dokumentācija ar pēdējām veiktajām izmaiņām, norādīja Čerbakovs.

«Būvniecība bez atbilstošas būvprojekta dokumentācijas ir pielīdzināma patvaļīgai būvniecībai, un par to ir paredzēta ne tikai administratīva atbildība, bet atsevišķos gadījumos arī kriminālatbildība. Mēs kategoriski nepiekrītam veikt būvdarbus bez atbildošas dokumentācijas, un arī turpmāk darbosimies atbilstoši Latvijā pastāvošam būvniecības regulējumam,» uzsvēra Čerbakovs.

Viņš arī norādīja, ka visas būvprojekta izmaiņas to hronoloģiskā kārtībā ir dokumentētas autoruzraudzības žurnālā. Pamatojoties uz jau veiktajām izmaiņām būvniecības projektā, projekta ātrākas realizācijas nolūkos būvuzņēmējs jau ir veicis arī papildu darbus, par kuriem nav saņemta samaksa.

Jau ziņots, ka VNĪ 2017.gada 16.februārī lauza līgumu ar pilnsabiedrību «PMK un BBA», jo tā nav veikusi darbus līgumā noteiktā termiņā, nodarot būtiskus zaudējumus Latvijas valstij. 2016.gada 28.aprīlī VNĪ noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību «PMK un BBA» par Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukciju, paredzot būvdarbu izpildes termiņu līdz 2017.gada 26.janvārim.

Muzeja rekonstrukcijai piesaistīts Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finansējums, kura izmantošanu pilnā apmērā būvuzņēmējs ar savu neefektīvo būvdarbu plānošanu un to izpildes kavēšanu ir apdraudējis, norādīja VNĪ.

Tāpat VNĪ pārstāvji minēja, ka būvuzņēmēja radītos zaudējumus valstij likumā noteiktā kārtībā VNĪ pieprasīs būvuzņēmējam atlīdzināt. VNĪ pārstāvis Arnis Blodons sacīja, ka valstij nodarīto zaudējumu apjoms vēl tiks aprēķināts. Tāpat arī tiks izvērtēts, cik daudz no plānotā «PMK un BBA» ir paveikusi.

Lai pabeigtu būvdarbus, VNĪ atbilstoši Publisko iepirkumu likumam organizēs jaunu iepirkuma procedūru.

Projekts «Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcija» tiek finansēts programmas «Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana» ietvaros.

Jau vēstīts, ka «PMK un BBA» pērn uzvarēja VNĪ rīkotajā sarunu procedūrā, piedāvājot veikt muzeja pārbūves darbus par 3 369 718 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Pilnsabiedrībā «PMK un BBA» ir apvienojušās SIA «Jēkabpils PMK» un SIA «Baltic Builders Alliance».

Pirms tam izsludinātais iepirkums par Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukciju tika pabeigts bez rezultāta, bet viens no iepirkuma dalībniekiem - pilnsabiedrība «PMK un BBA» - iepirkuma rezultātus vairākkārt apstrīdēja. 2015.gada septembrī iepirkumā par Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukciju uzvarēja AS «LNK Industries», kas būvdarbus solīja veikt par 3 283 706 eiro, neieskaitot PVN.

Būvdarbi tika īstenoti EEZ finanšu instrumenta programmas «Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana» iepriekš noteiktā projekta «Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcija» ietvaros. Kopējās projekta izmaksas, kas tiek segtas no EEZ programmas «Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana», ir 4 947 685 eiro, neieskaitot PVN.