Topošais Baltā nama preses sekretārs Šons Spaisers svētdien pārraidītā intervijā izteicies, ka Savienoto Valstu piemērotās sankcijas Krievijai varētu būt nesamērīgas.
Topošais Baltā nama preses sekretārs: Krievijai piemērotās sankcijas varētu būt nesamērīgas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Reaģējot uz Maskavas kiberuzbrukumiem Savienoto Valstu amatpersonām, ASV prezidents Baraks Obama pagājušajā nedēļā pasludināja par «personae non gratae» 35 Krievijas diplomātus, piemēroja sankcijas deviņām organizācijām un fiziskajām personām, tostarp Krievijas Federālajam drošības dienestam (FDD) un Krievijas armijas izlūkdienestam (GRU) un slēdza divus Krievijas objektus ASV.
Spaisers, kurš būs jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa preses pārstāvis, sacīja, ka Tramps iztaujās ASV izlūkdienestus par šo lietu.
«Viens no jautājumiem, kas mums radies, ir, kādēļ šāda mēroga [sankcijas]? Es domāju, runa ir par 35 cilvēku izraidīšanu, divu objektu slēgšanu. Jautājums ir, vai šāda atbilde ir proporcionāla rīcībai? Varbūt bija, varbūt nebija, bet par to ir jāpadomā,» intervijā telekanāla ABC raidījumā «This Week» sacīja Spaisers.
Tramps, kuram šonedēļ plānotas tikšanās ar izlūkdienestiem, sestdien apšaubīja, vai Krievija tiešām ir atbildīga par kiberuzbrukumiem ASV Demokrātu partijas amatpersonām.
«Manuprāt, tas ir netaisni, ja mēs nezinām. Tas varēja būt kāds cits. Es arī zinu lietas, ko citi cilvēki nezina, tādēļ mēs nevaram būt droši,» norādīja Tramps.
Viņš sacīja, ka otrdien vai trešdien nāks klajā ar informāciju par šo lietu, bet sīkāk to nepaskaidroja.
Tramps ASV prezidenta amatā stāsies 20.janvārī. Vai viņš pēc tam mēģinās atcelt Obamas ieviestās sankcijas, nav zināms.
Spaisers norādīja, ka 2015.gadā, kad Ķīna kiberuzbrukuma ceļā atklāja datus par ASV valdības amatpersonām, publiski nekāda rīcība nesekoja.
«Nekas, nekas netika darīts, kad tika publiskota privāta informācija (..) par miljoniem cilvēku,» sacīja Spaisers, piebilstot, ka Krievijas gadījumā rodas jautājums, vai šeit ir runa par diplomātisku reakciju vai politisku atmaksu.
ASV izlūkdienesti uzskata, ka Krievija sarīkoja hakeru uzbrukumus Demokrātiskās partijas organizācijām un darbiniekiem pirms ASV prezidenta vēlēšanām, iespējams, lai palīdzētu Trampam uzvarēt demokrātu kandidāti Hilariju Klintoni.
Maskava to noliedz.
Republikāņu senators un ASV Senāta Bruņoto dienestu komitejas priekšsēdētājs Džons Makeins ceturtdien ieplānojis apspriest kiberdraudus un izteicies, ka Krievijai jāliek samaksāt par uzbrukumiem ASV demokrātijas pamatiem.
Makeins intervijā ABC «This Week» sacīja, ka Kongress centīsies panākt vēl stingrāku sankciju piemērošanu Krievijai.
Arī vairāki citi republikāņi pauda uzskatu, ka esošās sankcijas nav pietiekamas.
Reaģējot uz sankcijām, Krievijas prezidents Vladimirs Putins nolēma pagaidām nevienu neizraidīt, paziņojot, ka apspriedīs šo jautājumu ar Trampu.
Krievijas diplomāti, kas tik pasludināti par «personae non gratae», svētdien pameta Vašingtonu, ziņo Krievijas mediji.