Radošajām savienībām Kultūras ministrijai (KM) nemitīgi jāpierāda, ka mākslinieki Latvijā ir vajadzīgi, sacīja Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe.
Radošo savienību padome: Mums KM nemitīgi jāpierāda mākslinieku nozīmīgums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņai esot radusies sajūta, ka KM neizprot radošo savienību nozīmīgumu, jo vienmēr atrodas kādi svarīgāki darbi. «Radošo personu likums joprojām nav svarīgāko darbu sarakstā ministrijas dienas kārtībā,» atzīmēja Bluķe.
Radošo savienību padome cerēja, ka šogad Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma izstrāde nedaudz pavirzīsies uz priekšu un būs redzams finišs. «Mēs pat panācām, ka valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka šajā gadā ir krietni jāpavirza radošo personu likuma virzība - gads ir beidzies, bet tālāk par diskusijām ar KM valsts sekretāriem padome nav tikusi,» norādīja Bluķe.
Viņa pastāstīja, ka padome gada nogalē pētīja, kāda šajā jomā ir situācija Lietuvā un Igaunijā. Noskaidrojies, ka Lietuvā radošajām personām, kur šis likums darbojas, sociālajam nodrošinājumam tiek atvēlēti 1,5 miljoni gadā, kas paredzēti, lai veiktu sociālās iemaksas par māksliniekiem, kas nestrādā uz darba līguma pamata.
Tāpat Bluķe norādīja, ka sarežģīta situācija, kurai nākamajā gadā pagaidām risinājums nav redzams, ir kultūras nevalstiskais sektors. Kultūras nevalstiskās organizācijas (NVO) ir ārkārtīgi nestabilas, jo draud mainīt nodokļu sistēmu, kas būtiski ietekmētu NVO darbību. Situācija nonāca līdz tam, ka Latvijas Pilsoniskajai Aliansei nācās lūgt Saeimas juridiskajam birojam, lai tas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) skaidro Biedrību un nodibinājumu likuma atsevišķus punktus.
Bluķe teica, ka situācija ar valsts iestādēm brīžiem nonāk līdz «absurdam teātrim». Kultūras sektoram ir sajūta, ka VID un Finanšu ministrija pilnīgi neizprot kultūras NVO sabiedrisko nozīmību.
Pēc Bluķes teiktā, joprojām notiek diskusijas par to, ka kultūra neiekļaujas sabiedriskā labuma statusā, tāpēc tā vietā, lai NVO nodarbotos ar saviem tiešiem uzdevumiem, nākas runāt ar ierēdņiem, iet uz neskaitāmām sēdēm un skaidrot to, kas daudziem liekas pašsaprotams - kultūra sev līdzi nes sabiedrisko labumu. «Neizskatās, ka nākamajā gadā kaut kas būtiski pozitīvi mainīsies, acīmredzot, turpināsies līdzīga rakstura diskusijas, sarunas un skaidrojumi,» piebilda Bluķe.
Tāpat viņa skaidroja, ka kultūrā ir nozares, kas balstās uz nevalstisko sektoru, tostarp māksla un deja, turklāt gandrīz lielākā daļa Latvijas mūzikas festivālu rīko NVO. Organizācijām ir liela nestabilitātes sajūta, jo nevar zināt, kādā statusā pēc laika tās atradīsies vai kādi būs nodokļi un likumi.
Vienlaikus Bluķe teica, ka nākamajā gadā kultūras jomā strādājošie ārkārtīgi aktīvi gatavosies simtgades svinībām, turklāt vairāki simtgades projekti tiks sākti jau 2017.gadā. Tomēr kultūras cilvēkus uztrauc, kas notiks pēc Latvijas simtgades un kāds būs nākamais Latvijas mērķis kultūrā. «Brīžiem ir sajūta, kas viss apstāsies, un daudzas [kultūras] nozares īsti nezina, kas notiks.»
Bluķe norādīja, ka atzinīgi vērtē Izcilības balvas kultūrā iedibināšanu, taču, pēc viņas domām, Latvijā ir vairāk par trīs personām, kas guvušas lielus panākumus pasaulē, tāpēc atliek cerēt, ka balva izvērsīsies plašāka, tieši šie cilvēki pierāda, ka maza valsts var panākt ļoti daudz.