Latvijas tranzīta nozares pārstāvjiem patlaban ir maz informācijas par projektu, kurā Jelgavā līdz 2020.gadam plāno izveidot multimodālu loģistikas centru «Cargo Center Jelgava».
Tranzīta nozarei maz informācijas par Jelgavā plānoto loģistikas centru; vērtē piesardzīgi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš pauda, ka ir grūti attiecīgo ieceri patlaban komentēt, ņemot vērā gan skopo informāciju par investoru no Ķīnas puses, gan neskaidrību par iecerēto kravu plūsmu «Cargo Center Jelgava».
Pēc viņa teiktā, jāsaprot, vai tas tiešām ir plānots kā loģistikas projekts vai tikai kā nekustamā īpašuma projekts, kurā, iespējams, atrasta iespēja ieguldīt Ķīnas naudu. Ja runa ir par loģistikas projektu, jau tā sākumā jābūt skaidrībai, kā un kas nodrošinās miljonos mērāmu konteineru apmēru.
Krūmiņš piebilda, ka patlaban vēl ir ļoti daudz jautājumu par šo projektu.
Biedrības «Baltijas Asociācija - transports un loģistika» prezidente Inga Antāne aģentūrai LETA atzina, ka runas par šādu projektu Jelgavā dzirdētas jau iepriekš, bet pašlaik ir ļoti maz informācijas par projekta ekonomisko pamatojumu un efektivitāti.
Arī Antāne norādīja, ka ļoti svarīgi saprast, kas un no kurienes vedīs kravas.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka šāda iecere pati par sevi ir pozitīva vēsts Latvijas tranzīta nozarei un varētu ļaut Latvijai pozicionēt sevi kā tranzīta valsti.
Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) aģentūrai LETA pauda izbrīnu par šādu pēkšņu paziņojumu un ieceri par loģistikas centra izveidi Jelgavā, kas esot «diezgan fantastika».
Pēc viņa teiktā, Latvijā ir pietiekami daudz bijušo lidlauku, taču Jelgavai nav ostas, kas rada daudz jautājumu par tālāko loģistiku no šī punkta. Tāpat plānoto investīciju apmēru un radīto darbavietu skaitu bijušais ministrs vērtēja skeptiski, piebilstot, ka grūti iedomāties, ko loģistikas centrā un saistītājā infrastruktūrā varētu darīt 8000 cilvēku.
Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns aģentūrai LETA atzina, ka viņam patlaban nav informācijas par šo projektu, lai varētu sniegt vērtējumu.
Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups aģentūrai LETA pastāstīja, ka arī viņš piedalījās projekta prezentācijā. Jelgavas dome cenšas piesaistīt investorus, kuri būtu ieinteresēti attīstīt teritorijas bijušā lidlauka vietā, un patlaban parādījušies potenciālie investori no Ķīnas.
«Satiksmes ministrija Ķīnu uzskata par stratēģiski nozīmīgu partneri jaunu kravu plūsmu piesaistē un arvien lielākas pievienotas vērtības radīšanā. Ministrija un valdība kopumā pēdējos gados daudz darījusi, lai veicinātu Latvijas atpazīstamību Ķīnā, lai rastu arvien jaunas sadarbības iespējas, lai palīdzētu uzņēmējiem veidot jaunus kontaktus un stimulētu jaunu biznesa projektu realizāciju. (..) Šī centra izveide, mūsuprāt, tikai bagātinās Latvijas loģistikas infrastruktūru un pakalpojumu klāstu. Esam ieinteresēti ikvienā investīciju projektā, lai Latvija būtu nozīmīgs transporta mezgls kravu novirzīšanā un apkalpošanā reģionā starp visām Baltijas, Krievijas, Skandināvijas, Āzijas un Eiropas ostām un kravu saņēmējiem,» klāstīja Maldups.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka bijušā lidlauka teritorijā Jelgavā līdz 2020.gadam plānots veidot Latvijā modernāko multimodālo loģistikas centru «Cargo Center Jelgava». Projektu iecerējis īstenot Skotijā reģistrētais uzņēmums «Woodison Investment» kopā ar investoriem no Ķīnas - kompāniju «Beijing Yisheng».
«Woodison Investment» vadītājs, tranzīta nozarē strādājošais Juris Šabašovs iepriekš pauda, ka līdz ar centra attīstību investīciju apmērs Latvijā varētu sasniegt 1,5 miljardus eiro.
Savukārt, pēc Jelgavas pašvaldībā vēstītā, izveidojot šādu centru, plānots radīt 8000 darbavietas. Lģistikas centrs koncentrēsies galvenokārt uz preču konsolidāciju un izplatīšanu ar visiem transporta veidiem - sauszemes, jūras, gaisa, kā arī būs nozīmīgs transporta mezgls kravu novirzīšanā un apkalpošanā reģionā starp visām Baltijas, Krievijas, Skandināvijas, Āzijas un Eiropas ostām un kravu saņēmējiem.