Sveika, īsākā diena! Ko simbolizē Ziemas saulgrieži?

Ziemas saulgrieži, astronomiskā rudens beigas un ziemas sākums šogad būs trešdien, 21.decembrī, plkst.12.44. Saule lēks deviņos, rietēs plkst.15.44, tādējādi saules spīdēšanas ilgums būs vien 6 stundas un nepilnas 44 minūtes. Salīdzinājumam - gada garākā diena, 21.jūnijs, Rīgā bija 17 stundas un 52 minūtes gara.

Ziemas saulgrieži ir tas īpašais laiks, kad vistumšākajā gada brīdī atgriežas gaisma - Saule.

Ar Bluķa vakaru beidzas iepriekšējais un sākas jaunais Saules gads.

Pēc ziemas saulgriežiem dienas kļūst arvien garākas, bet naktis - īsākas. Tomēr saullēkts līdz decembra beigām kļūs vēl par vienu divām minūtēm vēlāks, pirmo astronomiskās ziemas dienu garums pieaugs uz vēlāka saulrieta rēķina. Astronomiskais pavasaris sāksies 2017.gada 20.martā, kad diena jau kļūs garāka par nakti.

Saskaņā ar seno tautu tradīcijām ziemas saulgrieži ir ziemas vidus, nevis sākums. Ziemas saulgriežus senlatvieši dēvējuši gan par Ziemassvētkiem, gan par Bluķa vai Dvēseļu vakaru. Saskaņā ar ticējumiem vietām Latvijā Bluķa vakari atzīmēti laikā no Mārtiņiem līdz Sveču dienai, tomēr galvenokārt periodā no ziemas saulgriežiem līdz Jaungadam vai Zvaigznes dienai.

Bluķa vilkšana ir viena no ziemas saulgriežu raksturīgākajām tradīcijām, no sētas uz sētu dosies maskotie ķekatnieki, aiz sevis velkot bluķi, tā savācot visas likstas un nebūšanas, kas bijušas aizvadītajā gadā. Pēc gājiena bluķis tiks sadedzināts un ikviens varēs ugunij atdot gada laikā sakrātās sliktās domas, neveiksmes un bailes.

Ziemas saulgrieži ir prieka un līksmības svētki, svinot gaismas uzvaru pār tumsu - pēc gada garākās nakts saule atkal griezīsies uz pavasara pusi.