Kučinskis sola, ka Alūksnes slimnīca turpinās nodrošināt diennakts aprūpi

Čakša par Alūksnes slimnīcas nākotni esot paudusi, ka «viņiem nekas nedraud». Līdz ar to ir noņemtas bažas par slimnīcas slēgšanu un ka Alūksnes, Gulbenes un Viļakas novadu iedzīvotāji varētu palikt bez diennakts veselības aprūpes pieejamības stundas attālumā, sacīja «Vienotības» priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka koalīcijas sēdē veselības ministre Čakša ir atbildējusi uz jautājumiem par Alūksnes slimnīcu un ir pielikts punkts visām spekulācijām šajā jautājumā.

Par kādiem līdzekļiem turpmāk nodrošinās slimnīcas darbību? Kvotas pārsniegtas

Alūksnes slimnīca jau patlaban ir pārsniegusi valsts apmaksātās kvotas pacientu hospitalizācijai, pastāstīja Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa.

Pēc viņas stāstītā, šogad slimnīcā

hospitalizēti 2605 pacienti un sagaidāms, ka līdz gada beigām šis skaitlis sasniegs 3000, lai gan valsts Alūksnes slimnīcai apmaksājusi tikai 2272 pacientu hospitalizāciju.

Kauliņa skaidroja, ka šāda situācija izveidojusies, jo uz Alūksnes slimnīcu ved arī cilvēkus no blakus novadiem, piemēram Gulbenes novada, kur nav pieejama akūta medicīniska palīdzība, un Balvu novada, kur netiek sniegta traumatoloģiskā palīdzība. Alūksnes slimnīcas slēgšanas rezultātā arī šiem pacientiem būtu jādodas uz Rēzeknes slimnīcu.

Komentējot Pasaules Bankas (PB) ekspertu izstrādāto slimnīcu kartējumu, Kauliņa sacīja, ka Alūksnes slimnīcas slēgšanas gadījumā novada iedzīvotājiem

tuvākā slimnīca, kas sniedz, piemēram, traumatoloģisku palīdzību, būs vismaz pusotras stundas brauciena attālumā - Rēzeknē.

Sabiedriskais transports gan šajā maršrutā kursējot reti, arī ceļu stāvoklis kopumā esot slikts.

Kauliņa arī norādīja uz vairākām neprecizitātēm PB veiktajā pētījumā. Piemēram, analizējot ķirurgu darbu, ņemti vērā tikai dati par valsts kvotās veiktajām operācijām. Apskatot datus par ārstu skaitu Latvijā, ne tikai nav ņemts vērā ārstu vecuma sadalījums, bet arī fakts, ka vienam ārstam bieži vien ir vairāk nekā viena slodze. Arī plānotais cilvēku skaita samazinājuma aprēķins, visticamāk, esot nepareizs - pēc PB datiem, 2025.gadā Latvijas iedzīvotāju skaits būs samazinājies par vienu ceturtdaļu. Kauliņa to skaidro ar faktu, ka aprēķinos nav ņemti vērā 2012.gada un 2014.gada specifiskie apstākļi saistībā ar iedzīvotāju migrāciju.

PB arī izstrādājusi karti, kurā teju visiem iedzīvotājiem stundas brauciena attālumā atrodas reģionālā slimnīca

Izņēmums ir teritorija ap Alūksnes novadu, kura neiekļaujas stundas braucienā ne uz vienu no tuvākajām kartē atzīmētajām reģionālajām slimnīcām.

Saņemot kritiku par šādu kartējumu, Serkons norādīja, ka, raugoties nākotnē, šajā reģionā dzīvos ap 12 000 iedzīvotāju, līdz ar to nav finansiāli izdevīgi tur uzturēt diennakts slimnīcu. Finansiāli izdevīgāk būtu stiprināt Rēzeknes slimnīcu, lai tā no šī reģiona būtu gatava uzņemt pacientus ar nopietnākām saslimšanām, kā arī attīstīt transporta pieejamību no Alūksnes novada uz Rēzeknes slimnīcu.

Saeimā iesniegs 10 985 parakstus par Alūksnes slimnīcas saglabāšanu

Rīt, 6.decembrī plkst.14 Saeimā plānots iesniegt 10 985 Alūksnes un Apes, kā arī citu kaimiņu novadu, tostarp Gulbenes un Balvu, iedzīvotāju parakstus par Alūksnes slimnīcas saglabāšanu esošajā statusā, informēja Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins (Vidzemes partija).

Viens no iniciatīvas autoriem, Alūksnes invalīdu biedrības vadītājs Edvīns Fricis Svars norāda, ka: «Alūksnes iedzīvotāji nebija gatavi padoties bez cīņas, paplašinot nevis veselības pakalpojumu saņemšanas iespējas, bet gan Alūksnes kapsētu». Svars stāsta, ka

parakstu vākšanas mērķis ir panākt, ka Alūksnes slimnīca turpinās sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību 24 stundas diennaktī,

pretēji Veselības ministrijas iecerētajām 12 stundām.

Fomins un Svars skaidro, ka Alūksnes slimnīcas reorganizācija ne tikai liegtu iespēju savlaicīgi saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas ir tiešs apdraudējums viņu dzīvībai un veselībai, bet arī samazinātu iespējas saņemt arī cita veida medicīniskos pakalpojumus - Alūksnē kritiska situācija šobrīd ir arī primārajā veselības aprūpē, jo trūkst vairāku ģimenes ārstu.

Fomins un Svars arī izsaka aizdomas, ka Alūksnes slimnīcas slēgšanā,

iespējams, ir ieinteresēta Veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) padomniece Alīda Vāne, kurai pieder daļas SIA «Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā».

Šī slimnīca reorganizācijas rezultātā būtu lielākā ieguvējs, jo atrodas tuvu.

Kā liecina portāla «Firmas.lv» dati, SIA «Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība» dibināta 2010.gadā un tās pamatkapitāls ir 3 701 531 eiro. Uzņēmums pieder SIA «Medicīnas sabiedrību vadībai» (57,66%), kas savukārt pieder Marģeram Zeitmanim (70%) un Alīdai Vānei (30%). Pārējās daļas SIA «Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā» pieder Balvu novada pašvaldībai (17,44%), Gulbenes novada pašvaldībai (13,13%), Viļakas novada pašvaldībai (7,24%), Rugāju novada pašvaldībai (2,98%) un Baltinavas novada pašvaldībai (1,55%). Slimnīcas apgrozījums pērn bija 3 409 870 eiro, bet peļņa - 146 968 eiro.