Izvarotājs grib kļūt par piedzimušā bērna likumīgo tēvu. Vai viņam atļaus?

FOTO: PantherMedia/Scanpix

29 Amerikas Savienoto Valstu štatos vīriešiem ir vecāku tiesības, pat ja grūtniecība sievietei iestājusies izvarošanas rezultātā, vēstī CNN. Bet kā ir Latvijā? Vai arī pie mums izvarotājs var pretendēt uz likumīgu tēva statusu? No Tieslietu ministrijas skaidrojuma izriet - izvarotāja tiesības kļūt par bērna vecāku ir būtiski ierobežotas un atkarīgas no bērna mātes ieskatiem.

Resursu centra sievietēm «Marta» juriste Zane Zvirgzdiņa TVNET skaidroja, ka Civillikumā ir paredzēts tiešs izņēmums, ka persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, nevar apstrīdēt paternitāti gadījumā, «kad bērns ieņemts noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā».

Tomēr arī ar paternitātes atzīšanu vien nav pietiekami, lai bioloģiskais tēvs varētu izlietot t.s. vecāku tiesības

(aizgādības un/vai saskarsmes tiesības), t.i., pat ja izvarotājs tiktu atzīts un reģistrēts par bērna bioloģisko tēvu, viņam būtu arī jāpieprasa aizgādības vai saskarsmes tiesības, ko savukārt tiesa var ierobežot, ņemot vērā viņa veikto vardarbību.

Kādas ir bērna labākās intereses?

Juriste norādīja, ka Bērnu tiesību aizsardzības likumā arī ir nostiprināts un praksē tiek piemērots princips, ka jebkuram lēmumam, kas tiek pieņemts attiecībā uz bērnu, ir jāatbilst bērna labākajām interesēm.

«Līdz ar to uzskatām, ka piespiest bērna māti regulāri tikties ar viņas izvarotāju, kas savukārt atstāj negatīvas sekas arī uz bērnu, nevar tikt uzskatītas par bērna labākajām interesēm, līdz ar to

izvarotājam nebūtu piešķiramas aizgādības vai saskarsmes tiesības.

«Marta» neapkopo tik detalizētu statistiku, lai atbildētu precīzu skaitu, cik tieši šāda veida gadījumi resursu centrā ir bijuši.»

Kā sievietes rīkojušās?

Bet pēc būtības šādi gadījumi, kad sieviete ir izlēmusi saglabāt grūtniecību pēc izvarošanas, ir bijuši – ir sievietes, kuras nav «ierakstījušas» bērna tēvu vispār,

ir sievietes, kuru bērnam paternitāti labprātīgi atzinis cits vīrietis, kas nav bērna bioloģiskais tēvs.

Tomēr šajos gadījumos, kad sievietes ir vērsušās pēc palīdzības «Martas» centrā, izvarotājs nav cēlis nekādas prasības par paternitātes noteikšanu vai aizgādības vai saskarsmes tiesību noteikšanu.

Līdz ar to juriste nevarēja komentēt tiesu praksi, vai Latvijā sievieti piespiež nodrošināt saskarsmi ar bērnu, kura bioloģiskais tēvs ir izvarotājs. «Martas» speciālistu praksē šādi spriedumi neesot bijuši.

Vecāku tiesības var realizēt māte un tēvs

Savukārt Tieslietu ministrijas Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Ivulāne TVNET norādīja, ka vecāku tiesības atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem var realizēt bērna māte un tēvs.

Lai bērna tēvs varētu realizēt vecāka tiesības un pienākumus, bērnam ir jānosaka paternitāte.

Atbilstoši Civillikuma pirmās daļas «Ģimenes tiesības» otrās nodaļas pirmajā apakšnodaļā «Bērna izcelšanās noteikšana» iekļautajam regulējumam bērna izcelšanās noteikšana ir paredzēta 3 veidos - ar paternitātes pieņēmumu, paternitātes atzīšanu vai paternitātes noteikšanu tiesas ceļā.

Saskaņā ar Civillikuma 146.pantu par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306.dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums).

Bērns, kas piedzimis ne vēlāk kā 306 dienas pēc laulības izbeigšanas, ja sieviete jau ir stājusies laulībā, uzskatāms par dzimušu jaunajā laulībā.

Saskaņā ar Civillikuma 149.panta sesto daļu

personai, kas uzskata sevi par bērna bioloģisko tēvu, ja bērns ir ieņemts noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā, nav tiesību apstrīdēt paternitātes pieņēmumu.

Saskaņā ar Civillikuma 155.pantu paternitātes atzīšana ir bērna mātes, bērna mātes vīra vai bērna mātes bijušā vīra un bērna bioloģiskā tēva kopīgs iesniegums dzimtsarakstu nodaļai par bērna paternitātes atzīšanu.

Divpusējs iesniegums – bērna mātes un tēva kopīgs iesniegums dzimtsarakstu nodaļai.

Trīspusējs iesniegums – bērna mātes, bērna mātes vīra vai bērna mātes bijušā vīra un bērna bioloģiskā tēva kopīgs iesniegums dzimtsarakstu nodaļai.

Nesaņem papildu līdzekļus

TVNET arī interesējās par valsts atbalstu gadījumos, kad bērns ieņemts izvarošanas rezultātā, bet bērna dokumentos tēva vārds nav minēts. Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš TVNET skaidroja, ka

šādos gadījumos nekādu finansiālu pabalstu valsts nesniedz.

Šādās situācijās var runāt par psiholoģisku pabalstu. Tādu var saņemt, taču naudu ne, Zariņš norādīja.

Izvarotāja tiesības ir būtiski ierobežotas

Saskaņā ar Civillikuma 156.panta trešo daļu

personai, kas uzskata sevi par bērna bioloģisko tēvu, ja bērns ir ieņemts noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā, nav tiesību apstrīdēt paternitātes atzīšanu.

Tas nozīmē, ka personas, kas uzskata, ka ir bērna bioloģiskais tēvs, tiesības kļūt par šī bērna vecāku (iegūt paternitāti) gadījumā, ja bērns ir ieņemts noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā, ir būtiski ierobežotas un atkarīgas no bērna mātes ieskatiem.

Tieslietu ministrija neapkopo tiesu praksi šādās situācijās.

Amerikā izvarotājiem netiek atņemtas vecāku tiesības

Amerikas Savienotajās Valstīs plašu rezonansi izraisījusi CNN reportāža raidījumā «This Is Life» par to, kā izvarotājiem netiek atņemtas vecāku tiesības.

Izrādās, 29 ASV štatos vīrietim, kurš izvarojis sievieti, un viņai nozieguma rezultātā iestājusies grūtniecība, vēlāk ir visas tiesības būt bērna tēvam un piedalīties viņa dzīvē.

CNN aptaujātās sievietes stāsta par emocionālajām ciešanām daudzu gadu garumā, ko šādi likumi izraisa.

«Tas ir briesmīgi! Ir tā, it kā es nekad nevarētu tam emocionāli tikt pāri. Ir tā, it kā es uz visiem laikiem būtu iestrēgusi šajā izvarošanā,» stāsta kāda CNN uzrunātā sieviete, kurai ar savu pāridarītāju regulāri tagad jātiekas, jo abiem piešķirta aizbildniecība.

Bijuši pat gadījumi, kad galvenā aizbildņa tiesības piešķirtas varmākam, nevis cietušajai sievietei.

Uz augšu