Izbūvējot tramvaja līniju Lielo kapu teritorijā, Rīgas dome (RD) turpinātu to pašu amorālo politiku, kāda tika realizēta padomju okupācijas laikā, kad kapi tika apzināti postīti, portālam TVNET atzina Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes docents Mārtiņš Mintaurs.
Vēsturnieks: būvējot tramvaja līniju Lielajos kapos, RD turpinās padomju okupācijas amorālo politiku
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Komentējot tramvaja līnijas būvniecību Senču ielas trasē, vēsturnieks norādīja, ka tas ir ļoti dīvains projekts. «Nav saprotams, kādēļ šeit nepieciešama tieši tramvaja līnijas izbūve, jo sabiedriskā transporta maršrutu savienojumu ir iespējams panākt, ierīkojot autobusu līniju. Loģiski domājot, ir skaidrs, ka esošā Senču ielas trase saistībā ar plānoto divvirziena tramvaja līnijas izbūvi būs jāpaplašina,» sacīja Mintaurs.
LU Vēstures un filozofijas fakultātes docents atgādināja, ka 1960.gadu beigās tagadējā Senču iela tika izbūvēta pāri Lielo kapu apbedījumu vietām, pamatojot to ar tranzīta satiksmes prasībām. «Ja tramvaja līnijas izbūve nozīmē autotransportam paredzētās Senču ielas daļas sašaurināšanu, tad kur tiks novadīta autotransporta plūsma? Savukārt, ja auto satiksmes intensitāti Senču ielā paredzēts saglabāt arī pēc tramvaja līnijas izbūves, tad iela būs jāpaplašina,» pauda Mintaurs.
Viņš vērsa uzmanību uz to, ka Senču ielas paplašināšana jebkurā gadījumā skars Lielo kapu teritoriju.
«Tas nozīmē, ka Rīgas dome turpinātu to pašu amorālo politiku, kāda tika realizēta padomju okupācijas laikā. Lielie kapi 1960.-1980. gados tika apzināti izpostīti, formāli aizbildinoties ar dažādām tā dēvētām Memoriālā parka veidošanas koncepcijām. Kopš valsts neatkarības atjaunošanas īpašuma tiesību situācijas dēļ ir noslāpuši visi dažādu sabiedrības iniciatīvas grupu mēģinājumi sākt Lielo kapu sistemātisku sakopšanu. Taču Lielie kapi joprojām ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un tālāka to postīšana pilsētas infrastruktūras veidošanas vārdā ir absurda un nepieņemama kā no pieminekļu aizsardzības, tā no elementāras cilvēciskās ētikas viedokļa,» uzsvēra vēsturnieks.
Jau ziņots, ka RD deputāti ārkārtas sēdē otrdien ar 34 balsīm «par» un 15 «pret» atbalstīja Skanstes tramvaja līnijas projektēšanas sākšanu.
RD priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) klātesošajiem deputātiem klāstīja, ka tieši Skanstes rajons pašlaik attīstās visstraujāk un tieši tur būs jaunais pilsētas centrs, kur jau tagad ir jaunie banku ofisi, kā arī top dažādas vīzijas par kultūras telpu. Viņš sacīja, ka šī līnija ļaus iedzīvotājiem mazāk izmantot privāto transportu.
«Šis ir labākais risinājums. Ja mēs redzam, ka šo projektu varam īstenot ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, šo iespēju nedrīkst laist garām,» sacīja Ušakovs.
Turpmāko gadu laikā Rīgā ir plānots izbūvēt jaunu tramvaja līnijas posmu, kas savienos 6. tramvaja maršrutu un 5., 9. tramvaja maršrutu, lai nodrošinātu videi draudzīga elektrotransporta kustību Skanstes ielā.