Šogad eksperti cits pēc cita Deutsche Bank, kas pēdējos gados kļuvusi par figuranti vairākās ar korupciju saistītās lietās, sauc par visriskantāko finanšu organizāciju pasaulē. Deutsche Bank ne vien jācīnās ar savām iekšējām problēmām, bet arī jārada iespaids, ka viss ir kārtībā.
Tas neizdodas pārāk pārliecinoši, jo ik brīdi šī finanšu organizācija tiek salīdzināta ar bēdīgi slaveno Lehman Brothers. Deutsche Bank akcija pirms 2008.-2009. gada finanšu krīzes tika tirgota par 139 USD. Tālākā globālā finanšu sabrukuma laikā akcijas cena zemākajā punktā noslīdēja līdz 18 USD, savukārt augstāko līmeni - 73 USD - sasniedza 2009. gada oktobrī; šogad tā spēja noslīdēt zem 13 USD atzīmes.
Derivatīvu piramīdas augstums - virs ES IKP
Kad Lehman Brothers 2008. gada septembrī paziņoja par defoltu, kas iedarbināja globālo finanšu krīzi, tās aktīvi sastādīja 639 mljrd. USD, savukārt parādi - 619 mljrd. USD. Šā gada vidū Berenberg Bank ziņoja, ka Deutsche Bank parādu slogs (attiecība starp aizņemtajiem un pašu līdzekļiem) veido 40:1, kas ir pārāk daudz.
Deutsche Bank bilances stabilizācija var izrādīties neatrisināms uzdevums, piemēram, tā uzskata Berenberg Bank analītiķis Džeimss Čapels: «Grūti izprast, kā banka atrisinās nelikvīdo parādu un peļņas mazināšanās problēmu bez papildu kapitāla piesaistes.»
Kopš šā gada sākuma Deutsche Bank akcijas zaudējušas pusi vērtības uz investoru bažu par iespējamo likviditātes nepietiekamību fona. Bankas kapitalizācija jūlijā sastādīja vairs tikai 18 mljrd. EUR. Pašu kapitāls tiek novērtēts tikai par 60 mljrd. USD, kamēr nominālais derivatīvu apjoms - par vairāk kā 72 trilj. USD, kas pārsniedz visas ES IKP pagājušā gada apjomu.
Kāpēc finanšu organizācija nebankrotēja 2008. gadā
Deutsche Bank ir grandiozs uzņēmums ar štābmītni Frankfurtē, kuram ir apmēram 100 tūkstoši darbinieku 70 pasaules valstīs, tūkstošiem nodaļu, simtiem tūkstoši noguldītāju un klientu. Uz gadsimtu robežas gigants ierindojās 10 lielāko pasaules banku skaitā.
Tomēr jāsecina: līdztekus straujajai bankas izaugsmei 21. gadsimtā kritās tās reputācija. Līdz ASV nekustamā īpašuma tirgus sabrukšanai 2007. gadā, kā turpinājums bija globālās finanšu krīzes izraisīšanās, Deutsche Bank laida klajā obligācijas, ko nodrošināja kredīti kopsummā par apmēram 32 mljrd. USD, sekmējot hipotekārā kredīta burbuļa uzpūšanu.
No šībrīža skatpunkta šķiet ironiski, ka 2009. gadā giganta izpilddirektors Jozefs Akermans apgalvoja, ka bankai esot pietiekami daudz naudas 2008.-2009. gada globālā sabrukuma pārdzīvošanai. Taču vēl krīzes laikā ASV Vērtspapīru un biržu uzraudzības komisija (SEC) saņēma informāciju: Deutsche Bank, uzskaitot operācijas ar sarežģītiem kredītu derivatīviem, sniedz izkropļotu informāciju.
Ja šī pozīcija, kuras nominālais apjoms sastādīja ap 130 mljrd. USD, bilancē tiktu atspoguļota korekti, Deutsche Bank kapitāla rādītāji vēl 2008. gadā samazinātos līdz kritiskajiem līmeņiem un bankai nāktos lūgt palīdzību Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Bankas treideri speciāli neveica kontraktu pārvērtēšanu atbilstoši tirgus cenām, tādā veidā izvairoties no zaudējumu uzrādīšanas bilancē. Pretējā gadījumā kopējā portfeļa apjoms samazinātos par 12 mljrd. USD un, pilnīgi iespējams, Deutsche Bank aizietu Lehman Brothers pēdās.
Interesanti, ka insaiderinformāciju sniegušais Deutsche Bank riska menedžeris Ēriks Ben Arci atteicās no SEC saņemt prēmiju 8,25 milj. USD apmērā - protestējot pret komisijas bezdarbību tā vietā, lai regulators sodītu bankas vadības pārstāvjus par manipulāciju veikšanu. Ē. Ben Arci atzīmējis, ka pie vadītāju nesodāmības lielā mērā vainojams apstāklis, ka vadošie SEC juristi agrāk bankā ieņēmuši augstus amatus.
Skandāli bankā sekoja cits citam. Kopš 2009. gada tā samaksājusi vairāk nekā 9 mljrd. USD sodu un kompensāciju veidā par dažnedažādiem pārkāpumiem, tostarp: aizliegta vienošanās, kuras mērķis manipulēt ar zelta un sudraba cenām; hipotekāro kompāniju līdzekļu piesavināšanās; ASV ieviesto sankciju attiecībā uz darījumiem Irānā, Sīrijā, Lībijā, Mjanmā un Sudānā pārkāpšana.
LIBOR likmju skandāls
Skaļš skandāls par to, ka lielākās bankas veikušas manipulācijas ar LIBOR likmēm, ko finanšu organizācijas iekasē viena no otras, izraisījās vēl 2008. gadā; šobrīd apsūdzētas 11 bankas un brokeru firmas. SEC un ASV Tieslietu ministrijas izmeklēšana šajā jomā aizsākās 2011. gadā, vēlāk tai pievienojās Apvienotās Karalistes, Japānas, ES, bet 2012. gadā - arī Šveices varas iestādes.
2014. gada maijā augsti stāvošs Deutsche Bank avots žurnālistiem pastāstīja, ka iekšējā izmeklēšana LIBOR likmju sakarā nav atklājusi nekādus pārkāpumus no bankas menedžmenta puses. Šā paša gada oktobrī bankas galvenais jurists Kalodžero Gambino tika atrasts miris Ņujorkā.
Par 41 gadu vecā juridiskā konsultanta, kurš vācu bankā bija nostrādājis 11 gadus un ieņēma izpilddirektora amatu, nāves cēloni kļuva pašnāvība. K. Gambino ņēma tiešu līdzdalību pārrunās, kas bija saistītas ar bankai izvirzītajiem apvainojumiem par manipulācijām ar LIBOR likmēm un valūtas tirgos.
Lejup zigzagiem
Par svarīgu lūzuma punktu šīs finanšu organizācijas biogrāfijā varam uzskatīt 2013. gadu, kad parādās pirmās aizdomas par iespējamu Deutsche Bank bankrotu; pati banka atzīst - nepieciešams papildu kapitāls. Šajā gadā banka piesaista 3 mljrd. USD, emitējot akcijas saviem akcionāriem. Deutsche Bank izpilddirektors Anšu Džeins apgalvo, ka tas ir pietiekami un ka «bada maršs beidzies».
Tomēr 2014. gada aprīlī banka spiesta piesaistīt 1,5 mljrd. EUR pirmā līmeņa kapitāla, lai uzturētu savu kapitāla struktūru. Kāpēc? Burtiski pēc mēneša finanšu organizācija izziņo savu akciju pārdošanu 8 mljrd. EUR vērtībā, pie tam ar 30% diskontu. Kāpēc atkal vajadzīgi līdzekļi? Šis notikums pārsteidz daudzus, taču patiesību zina tikai daži.
2015. gada martā strestesti norāda uz nepieciešamību vēlreiz stiprināt pašu kapitālu. Krīzes laikā Deutsche Bank nopelnīja maz līdzekļu - ja nu vienīgi pateicoties manipulācijām ar LIBOR likmi, par ko 2015. gada aprīlī piekrīt samaksāt 2,5 mljrd. USD atkāpšanās naudu.
Vērts nepalaist garām arī vienu faktu no Grieķijas sāgas: proti, jūnijā, kad hellēņi palaiž garām maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam, divi bankas izpilddirektori - A. Džeins un Jirgens Fitčers - iesniedz atlūgumus. Jāpiebilst, ka arī šobrīd Grieķija parādā Vācijas banku koncernam, kurā nebūt ne pēdējo vijoli spēlē Deutsche Bank, iespaidīgu summu - 28 mljrd. USD.
Taču varbūt galvenais šīs izpilddirektoru aiziešanas iemesls izrādījās notikumi bankas Maskavas nodaļā, kas lika runāt par tās iespējamo saistību ar Moldovas miljardu afēru.
Spoguļtreidinga alķīmija
Gandrīz ik darbadienu laikā no 2011. līdz 2015. gada sākumam Deutsche Bank Maskavas ofisa vērtspapīru operāciju nodaļa ar dažu sekunžu starpību veica divus darījumus. Pirmais darījums: par rubļiem tika iegādāti kādas vadošas Krievijas korporācijas derivatīvi - priekš noteiktas Krievijas kompānijas, ko pārstāvēja Deutsche Bank Maskavas nodaļas brokeris. Parasti tika pirkti finanšu instrumenti ap 10 milj. USD apjomā.
Otrais darījums: šis pats brokeris, darbojoties citas kompānijas, kas parasti bija reģistrēta ofšoru teritorijās, interesēs, pārdeva tieši šos pašus instrumentus un tādā pašā daudzumā Londonā, saņemot par tiem dolārus, sterliņu mārciņas vai eiro. Abām kompānijām - Krievijas un ofšoru - bija viens un tas pats īpašnieks. Deutsche Bank palīdzēja klientam īstenot derivatīvu pirkšanu-pārdošanu pašam ar sevi - shēmas nosaukums ir «spoguļtreidings».
Šādi darījumi, kas pirmajā acu uzmetienā šķiet bezjēdzīgi, globālajām bankām ir rutīna: piemēram, tie tiek veikti paju fondu, kuriem pastāv aktīvu limiti dažādās valstīs, interesēs. Spoguļtreidings nav pretrunā ar likumu.
Tomēr spoguļtreidings var tikt izmantots kā valūtas konvertācijas operāciju analogs, ar kā palīdzību tiek izvesti līdzekļi no valsts - pie tam attiecībā uz tiem, kā apliecina prakse, ne vienmēr bijušas īstenotas nodokļu nomaksas un citas procedūras.
Agri vai vēlu tam bija jānotiek: šis aspekts raisīja jautājumu no ASV, Apvienotās Karalistes, Vācijas un Krievijas regulatoru puses: vai no 2011. līdz 2015. gadam caur Maskavu nav norisinājies naudas ekspatriācijas process, Krievijā iestrēgušos rubļus pārvēršot ārpus šīs valsts robežām noslēptā valūtā. Deutsche Bank dienesta ziņojumā konstatēts, ka tās Maskavas vērtspapīru operāciju nodaļas darbinieki ar šīs shēmas palīdzību uz ārzemēm kopumā izveduši ap 10 mljrd. USD.
Tik liela kapitāla aizplūde, kas atgādina ne tik seno skandālu ar Bank Of New York krievu kontu, kurus sasniedza nodokļus nenomaksājusi nauda, uzpūšanos, atstāj globālas sekas. Saskaņā ar Deutsche Bank analītiķu pērn publicētā pētījuma rezultātiem, nekur neuzrādītā Krievijas kapitāla aizplūde uz Apvienoto Karalisti tieši saistīta ar šīs valsts dzīvojamo platību cenu un - mazākā mērā - sterliņu mārciņas kursa paaugstināšanos.
Bez tam skaidrs, ka kapitāla aizplūde izraisa arī Krievijas nodokļu bāzes un rubļa kursa vājināšanos. Der Tagesspiegel, atsaucoties uz informētiem avotiem, rakstīja, ka, pēc ASV amatpersonu viedokļa, skartas arī viņu nacionālās valūtas intereses.
Plaši pievērtas acis?
Šeit mēs nevaram izvairīties no jautājuma: kas Deutsche Bank bija zināms par kompānijām, kuras iesaistījās spoguļtreidingā? Katrs jauns fonds - kontrahents -, kurš vēlas īstenot darījumus ar Deutsche Bank starpniecību, oficiāli tika pakļauts gan Londonā, gan Maskavā esošo tās uzraudzības nodaļu «dubultai pārbaudei».
Bankai obligāti vajag noskaidrot, vai klientu reputāciju neaptraipa kādas noziedzīgas darbības. Pēc Maskavas filiāles vērtspapīru nodaļā 2011. gadā strādājušo vārdiem, procedūra bija šāda: treideri palūdza kontrahentus uz īpašas veidlapas uzrakstīt viņu līdzekļu avotus. «Papildu jautājumus neviens neuzdeva,» atceras bijušais Deutsche Bank darbinieks.
Četri bankas Maskavas filiāles darbinieki atceras, ka spoguļtreidingu neviens pat nemēģināja slēpt un norādījumus darbinieki apsprieduši atklāti.
Klienti gandrīz ik darbdienu zaudēja nelielas naudas summas: atšķirība starp derivatīvu cenām Maskavā un Londonā pārsvarā strādāja pret viņiem; plus par katru transakciju klientiem nācās maksāt Deutsche Bank 0,10-0,15%. Skaidri saredzamajai klientu gatavībai zaudēt naudu ļoti daudzas reizes vajadzēja, pēc bijušā šīs bankas menedžera vārdiem, «kalpot kā trauksmes signālam», kas norāda - īstajam spoguļtreidinga mērķim jābūt līdzdalībai kapitāla aizpludināšanā.
Kontrahenti nebija Krievijas oligarhu īpašums; šīs brokeru kompānijas piederēja vidutājiem - krieviem, kas saņēma procentus par spoguļtreidinga īstenošanu bagātu cilvēku un kompāniju vārdā ar mērķi izvest naudu uz ofšoru teritorijām. Viens no šādiem fonda - kontrahenta - izveidotājiem Krievijā pastāstījis, kā viņa pakalpojumu cena mainījusies atkarībā no Krievijas varas iestāžu patiesās vēlmes un gribēšanas apturēt naudas aizplūdi.
2011. gadā, kad kapitāla kontrole bija vāja, viņa prēmija sastādījusi 0,2%. 2015. gadā, kad, Vladimiram Putinam vēloties Krievijā noturēt pēc iespējas vairāk līdzekļu, sankcijas ievērojami pastiprinājās, prēmija jau pārsniegusi 5%.
Saistība ar Moldovas miljardiem?
«Ir informācija, ka Promsberbank savās nelikumīgajās līdzekļu izvešanas shēmās noteiktā veidā izmantojis Deutsche Bank,» Krievijas medijiem paziņoja viens no kontrahentiem. Šobrīd ekspertiem pieaug aizdomas, ka nereti aiz Deutsche Bank spoguļtreidinga ieraugāmi tie paši cilvēki, kas nodarbojušies ar Promsberbank darījumiem.
Kas ir Promsberbank, kuras licenci Krievijas centrobanka atsauca 2015. gada aprīlī? Šī bija neliela reģionālā - reģistrēta Podoļskā - banka, kurā pēc tās aizvēršanas tika atklāta milzīga aktīvu izvešanas shēma. Promsberbank slavena ar to, ka tās akcionārs 2012. gadā bija Aleksandrs Grigorjevs, bet direktoru padomē viens krēsls piederēja Krievijas prezidenta brālēnam Igoram Putinam.
A. Grigorjevs tiek uzskatīts par Moldovas shēmas organizētāju - ar tās palīdzību noziedzīga grupa, kurā, izskatās, ietilpa vairāk nekā 500 cilvēku un ap 60 Krievijas banku, izveda no valsts līdz pat 46 mljrd. USD. A. Grigorjevs līdztekus tam bija akcionārs un/vai kontrolēja Krievu Zemstes banku, Zapadnij un Doninvest banku.
A. Grigorjeva bankas iekļautas to kredītiestāžu sarakstā, kuras Krievijas Iekšlietu ministrija uzskata par Moldovas shēmas dalībniecēm. Būtība: ārzemju kompānijas slēdza aizņēmumu līgumus, saskaņā ar kuriem Krievijas kontrahenti it kā saņēma simtos miljonu mērāmus aizdevumus (100 milj. - 875 milj. USD) vai arī tajos iesaistījās kā galvotāji.
Parādsaistības netika pildītas un kreditori vērsās Moldovas tiesās - tādēļ, ka kredītu galvotāji izrādījās šīs valsts pilsoņi. Šie galvotāji, kas pārstāvēja neaizsargātākos sociālos slāņus, kā pakāpeniski noskaidrojās, nezināja par savu līdzdalību darījumos - viņu paraksti bieži tika viltoti.
Kas stāvēja aiz kontrahentiem?
Pēc spoguļtreidinga skandāla no darba citu starpā atbrīvoja Deutsche Bank Krievijas ofisa treideri Timu Vizvelu un citus darbiniekus. Un pēkšņi klajā nāca detaļas: pēc viņa advokātes Jekaterinas Duhinas paustā, T. Vizvela iespējamais atlaišanas iemesls varētu būt tas, ka viņš strādājis ar ASV un ES sankciju sarakstā esošiem klientiem.
Šeit vērts atcerēties arī Bloomberg ziņoto, ka labumu no Deutsche Bank īstenotajām spoguļtreidinga operācijām varējuši gūt prezidenta V. Putina tuvas apkārtnes cilvēki. Bloomberg minēja Krievijas prezidenta radinieku, kura vārds netika pausts, kā arī Kremlim pietuvinātos Arkādiju un Borisu Rotenbergus, kuru vārdi atrodami sankciju sarakstos.
Pārliecībā, ka spoguļtreidinga operāciju izmeklēšana radīs jaunus skaļus pārsteigumus, jau šobrīd varam skaidri ieraudzīt vienu Deutsche Bank Maskavas filiāles veikto operāciju un Moldovas shēmu saistošo posmu. Proti, starp diviem galvenajiem Promsberbank akcionāriem, kas tika apvainoti aizdomīgu operāciju veikšanā, bija arī kompānija Financial Bridge. Tieši šis pats kontrahents īstenoja spoguļtreidinga operācijas caur Deutsche Bank.
Aktīvi, kurus grūti novērtēt un vēl grūtāk - pārdot
Nākas brīnīties, vai ar šo finanšu organizāciju saistīto skandālu virkne vispār reiz beigsies. Piemēram, ASV regulators vietējai Deutsche Bank nodaļai piesprieda sodu 12,5 milj. USD apmērā par konfidenciālas informācijas noraidīšanu caur iekšējo skaļruņu sistēmu. Amerikāņi noskaidroja, ka šādā veidā pie insaiderinformācijas varēja tikt ne vien darbinieki, kuriem tā nebija pieejama, bet arī klienti. Kopš 2008. gada šādi pārkāpumi bankā bijuši vairāki.
Pagājušo gadu - pirmoreiz kopš 2008. - Deutsche Bank pabeidza ar tīriem zaudējumiem - 6,8 mljrd. EUR apmērā. Tos galvenokārt radīja investīciju nodaļa, fizisko personu apkalpošanas nodaļa un milzīgie tiesāšanās izdevumi, kas 2015. gadā sasniedza 5,2 mljrd. EUR.
Bankas kapitalizācija sasniedz kārtējos vēsturiskos minimumus, savukārt pretdefolta apdrošināšanas maksa tuvojas jauniem maksimumiem. Patlaban giganta bankrota iespējamības varbūtība svārstās ap 30% līmeni.
Arī Brexit var negatīvi ietekmēt Deutsche Bank, kas ir vislielākā Eiropas banka Londonas Sitijā - tur pērn tika gūti 20% no visiem šīs finanšu organizācijas ienākumiem. Piemēram, biznesa, kura štats ir ap 8000 cilvēku, pārvietošana no Londonas var krietni iedragāt bankas bilanci.
Par Deutsche Bank galveno problēmu var uzskatīt lielo kredītplecu: apmēram 1,7 trilj. USD aktīvi tiek finansēti tikai uz 700 mljrd. USD lielo depozītu rēķina, taču pastāv milzīgs derivatīvu un visdažādāko starpbanku saistību apjoms. Trešā līmeņa aktīvus grūti novērtēt pēc tirgus cenām un vēl grūtāk pārdot - jo īpaši pēc Brexit.
Lai arī Deutsche Bank ir starptautisks gigants, tās tiešs salīdzinājums ar Lehman Brothers būtu pārspīlējums. Kopš 2008. gada banku regulatori ievērojami stiprinājuši savas pozīcijas, uzlabota banku atskaišu sistēma. Šobrīd finanšu tirgus stāvoklis ir krietni uzlabojies: gan kredītpleca, gan starpbanku saistību apjoms ir par pakāpi zemāks, nekā Lehman Brothers bankrota laikā.
Un ja nu tomēr?
Katrā ziņā jāakcentē, ka lielākās Vācijas bankas un apdrošināšanas kompānijas iekšējā tirgū ir cieši saistītas: visaugstākā sasaistes pakāpe novērojama starp Allianz, Munich Re, Hannover Re, Deutsche Bank, Commerzbank un Aareal. Un vienlaikus SVF konstatējis, ka Vācijas banku sistēma salīdzinājumā ar iekšējā tīklojuma riskiem var radīt daudz augstāku iespējamās ķēdes reakcijas pakāpi ārējos tirgos.
Un tomēr - ja nu Deutsche Bank piedzīvo defoltu, nonākam pie plaši debatēta jautājuma: vai ECB to spēs glābt? Daži lēš, ka centrobankām var nepietikt spēka glābt Top 10 banku. Citi argumentē, ka morālu apsvērumu dēļ to pat nevajadzētu darīt.
Vēl viens skatpunkts: tā kā tādai organizācijai kā Deutsche Bank ir globāla ietekme, šajā gadījumā defolts diez vai būs tikai Eiropas darīšana. Tādā vai citā veidā varētu tikt iesaistīta arī ASV valdība kopā ar FRS, jo Deutsche Bank iespējamā kraha raisītais domino efekts skartu arī amerikāņu ekonomiku.
Atliek vienīgi pabrīnīties, cik neauglīgas bijušas arī ilgstošās diskusijas par tēmu too big to fail, kā arī daudzi ekonomiska rakstura pierādījumi tam, ka bankām sen jau neizdevīgi - ja vien tās darbojas saskaņā ar likumu - strādāt daudzās valstīs, ko tikko kā praktiski ar savu lēmumu un rīcību apliecinājusi Royal Bank Of Scotland.
Nodokļu maksātājiem, pievēršoties Deutsche Bank rādītājiem un skandāliem, atliek vien piedzīvot izbrīnu un bezspēcīgu sašutumu.