/nginx/o/2018/07/10/8580567t1hcb2f.jpg)
Latvijā apmēram pusi no mazumtirgotāju pārdošanas apmēra veido cenu akcijas, atzina mazumtirgotāja «Maxima Latvija» valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.
Viņš norādīja, ka par spīti publiskajā telpā izskanējušām bažām, ka Latvijas mazumtirdzniecības veikalos ir liels uzcenojums, tas tā nav. «Šobrīd Latvijā no pārdošanas apjoma aptuveni pusi veido akcijas, tātad vidējais uzcenojums ir divreiz zemāks nekā minimums. Var nenopelnīt neko tikai, lai piesaistītu pircējus noteiktām preču kategorijām,» sacīja Vilcmeiers.
«Maxima Latvija» valdes priekšsēdētājs piebilda, ka arī Latvijas lielo tirdzniecības ķēžu finanšu rādītāji apstiprina, ka uzcenojumi nav lieli. «Var redzēt, ka salīdzinājumā ar bankām, telekomunikāciju uzņēmumiem, [mazumtirgotājiem] ir pavisam citi peļņas rādītāji. Ja jau uzcenojums mums būtu 50%, kur tad viņš ir palicis?,» retoriski vaicāja Vilcmeiers.
«Maxima Latvija» valdes priekšsēdētājs piebilda, ka dažādās valstīs ražotāju un mazumtirgotāju ietekmes sadalījums atšķiras. Dažviet loģistika ir izdalīta un tas, kuram ir lielāks spēks, var zināmā mērā uzspiest savus nosacījumus un tādējādi izmantot dominējošo lomu papildus peļņas gūšanā. Latvijā tas tā nav. «Latvijā neteiktu, ka viens no posmiem būtu dominējošā situācijā un varētu brīvi ignorēt citu intereses,» atzina Vilcmeiers.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka 2015.gadā «Maxima Latvija» strādāja ar 688,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 37,9% un bija 19,173 miljoni eiro.
«Maxima Latvija» ir mazumtirdzniecības tīkls, kam Latvijā 45 apdzīvotās vietās ir 150 veikalu. Uzņēmums ietilpst holdingā «Maxima Grupe», kas ir lielākais mazumtirdzniecības veikalu tīkls Baltijā. Tāpat «Maxima Latvija» ir internetveikals «e-maxima.lv» un divi loģistikas centri.