Rīgas brīvostas pārvalde (RBP) izplatījusi nepatiesas ziņas saistībā ar Augstākās tiesas lēmumu attiecībā uz RBP sūdzības izskatīšanu, kā arī Eiropas Komisijas sniegtajiem saskaņojumiem izmaiņām Krievu salas projektā, norāda Valsts kontrole (VK).
VK Rīgas brīvostas pārvaldei pārmet nepatiesas informācijas izplatīšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iestāde vērš uzmanību, ka RBP izplatītā informācija, ka Augstākā tiesa pieņēmusi izskatīšanai RBP pārsūdzēto VK atzinumu, neatbilst patiesībai. VK rīcībā ir tiesas nolēmums, kas apliecina, ka ir pieņemts lēmums atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas lēmumu, ar kuru RBP prasības pieteikums netika pieņemts izskatīšanai.
Arī Augstākajā tiesā informēja, ka 1.augustā tika pieņemts nolēmums atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas lēmumu, ar kuru prasības pieteikums netika pieņemts izskatīšanai. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams.
Tāpat VK uzskata, ka RBP ir nekorekti interpretējusi ziņojumā paustos secinājumus par to, ka Krievu salas projekta īstenošana nesasniegs tos mērķus, kas definēti no vides aizsardzības viedokļa. Lai gan RBP skaidro, ka ir visi nepieciešamie ietekmes uz vidi novērtējumi un pārbaudes, VK uzskata, ka šis arguments nav pamatots. Proti, VK ir norādījusi, ka projektā plānotie vides un gaisa piesārņojuma mērķi var netikt sasniegti, jo pretēji projektā paredzētajam RBP nav spējusi nodrošināt visas ostu darbības pārcelšanu no pilsētas centra.
Patiesībai arī neatbilstot apgalvojums, ka visas projekta izmaiņas ir saskaņotas ar Eiropas Komisiju (EK), kas nevienā brīdī nav norādījusi uz pārkāpumiem un neatbilstībām. «Lai kā uz to cerētu RBP, pašlaik nav nekādu EK saskaņojumu veiktajām projekta izmaiņām - Finanšu ministrija ir īstenojusi saraksti ar EK un organizāciju par kopējo palīdzību projektu sagatavošanai Eiropas reģionos, kurā EK pārstāvji ir norādījuši, ka pašlaik nesniegs oficiālu EK viedokli par projekta īstenošanas atbilstību,» pauž VK.
Brīvostai tiek pārmesta arī nepilnīgas informācijas sniegšana saistībā ar noliktavas pārcelšanu, kas bijusi nepieciešama projekta realizācijai. VK norāda, ka šādā situācijā informācija no RBP nav sniegta pilnīgi, jo šie neparedzētie izdevumi miljona eiro apmērā nebūtu bijuši, ja RBP pati, apzinoties, ka konkrētā teritorija paredzēta Krievu salas projekta attīstībai, nebūtu saskaņojusi noliktavas izbūvi un noraudzījusies, kā tā tiek uzbūvēta.
Kā ziņots, Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka Rīgas brīvostas pārvalde, noslēdzot līgumus ar ārpakalpojumu sniedzējiem un samaksājot tiem par tādu uzdevumu veikšanu, kas ir noteikti brīvostas darbinieku amata aprakstos, pretēji normatīvajā aktā noteiktajam izlietoja finanšu līdzekļus vismaz 611 888 eiro apmērā. Revīzijā arī konstatēti papildu izdevumi saistībā ar noliktavu celtniecību.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš norādījusi, ka atļauja noliktavas būvēšanai tika dota 2011.gadā. Taču jau 2009.gadā bija zināms, ka šī teritorija būs nepieciešama Krievu salas projekta realizēšanai. Līdz ar to kāds noteikti esot atbildīgs par to, ka šādas noliktavas būvniecībai tika dota atļauja un, lai pēc tam šo noliktavu pārceltu, bija nepieciešams izlietot miljons eiro.
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi kriminālprocesu par iespējamiem kriminālpārkāpumiem Rīgas brīvostā.
Savukārt RBP nesaskata pārkāpumus Krievu salas projekta īstenošanā un neatzīst Valsts kontroles atzinumā norādītos pārmetumus, līdz ar to nesaskata pamatu kriminālprocesa sākšanai par iespējamiem kriminālpārkāpumiem.