Namu pārvaldnieks sūta bezjēdzīgas vēstules par svešiem parādiem

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone / LETA

Ko darīt dzīvokļa īpašniekam, ja viņa pasta kastītē iekrīt vēstules, kas adresētas iepriekšējam mitekļa saimniekam? TVNET lasītājs Kristaps nesen saņēmis SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» sūtītu rēķinu par nesamaksātu parādu. Rēķins bija adresēts dzīvokļa iepriekšējam īpašniekam, kurš šajā mājoklī nedzīvo aptuveni pusotru gadu. Savukārt mājas pārvaldītājā skaidroja, ka var būt vairāki iemesli, kāpēc pasta kastītē varētu nonākt iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka korespondence, piemēram, nav veikta deklarētās dzīvesvietas maiņa.

TVNET lasītājs Kristaps rakstīja, ka nesen savā pasta kastītē saņēmis rēķinu no RNP. Rēķins bija adresēts dzīvokļa iepriekšējam īpašniekam, kurš šajā mājoklī nedzīvo aptuveni pusotru gadu.

Rēķinā bija rakstīts, ka iepriekšējais dzīvokļa īpašnieks nav norēķinājies ar RNP, tāpēc pret viņu ir tiesas process. Vēstulē bija minēta gan parāda summa, gan tiesas izdevumu summa.

Kristapam nav informācijas, kur patlaban dzīvo mitekļa iepriekšējais īpašnieks,

tāpēc viņš nevar nodot saņemto vēstuli vai arī informēt, ka tāda vēstule vispār ir saņemta.

Tāpēc Kristaps zvanīja uz RNP informācijas tālruni, informējot par radušos situāciju - ka vēstules adresāts jau sen vairs nedzīvo šajā dzīvoklī un tāpēc viņš nezina par vēstuli un tās saturu.

Viņš aicināja RNP meklēt citas iespējas, kā sazināties ar parādnieku, taču uzņēmuma pārstāve atbildēja, ka tādu iespēju viņiem nav, viņi to nevēlas darīt un nedarīs.

Tikai tad, ja Kristaps ļoti vēloties, viņš varot rakstīt iesniegumu RNP.

Kristaps uzskata, ka ir izveidojusies absurda situācija - RNP izsūta parādniekam rēķinu, bet viņš to nevar samaksāt un nemaksā, jo nav informēts par šāda rēķina esamību.

Savukārt SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma TVNET norādīja - ņemot vērā to, ka nav zināma ēkas adrese, viņa sniedz vispārīgu komentāru.

«Jautājumā par pirmstiesas brīdinājumu izsūtīšanu - pirmstiesas brīdinājumi tiek sūtīti uz RNP klienta deklarēto dzīvesvietas adresi. Šajā gadījumā iespējams, ka iepriekšējais dzīvokļa īpašnieks nav veicis deklarētās dzīvesvietas maiņu, līdz ar to arī korespondence tiek sūtīta uz deklarēto adresi. Ņemot vērā to, ka lasītājs nav vēlējies atklāt adresi, lai RNP varētu veikt datu pārbaudi un sniegt situācijas skaidrojumu, jāuzsver, ka RNP nav informācijas, vai jaunais dzīvokļa īpašnieks ir reģistrējis īpašumu zemesgrāmatā, kā arī informējis pārvaldnieku par īpašuma tiesību maiņu.

Tāpat, nezinot adresi, nav iespējams komentēt, vai šā brīža dzīvokļa īpašnieks ir noslēdzis pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu ar RNP. Jānorāda, ka

visi zvani, kas tiek veikti uz vienoto informatīvo tālruņa numuru 8900, kvalitātes kontroles nolūkos tiek ierakstīti

- diemžēl, pamatojoties uz TVNET lasītāja atteikumu sniegt informāciju par veikto zvanu, lai RNP speciālisti varētu pārbaudīt informatīvā tālruņa speciālistu sniegtās atbildes uz jautājumiem, nav iespējams pārliecināties par sarunas saturu - par saņemtajiem jautājumiem un sniegtajām atbildēm.

Protams, izsakām atvainošanos klientam, ja komunikācija ar vienotā informatīvā tālruņa darbinieku sagādājusi neērtības, taču jāuzsver, ka tādai situācijai noteikti nevajadzētu būt - jo klientu apkalpošanas speciālists vienmēr ir ieinteresēts noskaidrot zvanītāja informāciju, t.sk. klienta kodu, pēc kura iespējams datubāzē atrast gan klienta adresi, gan sarunas rezultātā pārliecināties, vai zvanu veic dzīvokļa īpašnieks. Svarīgi atcerēties, ka saskaņā ar Krimināllikuma 144.pantu ir noteikta kriminālatbildība par korespondences un pa elektronisko sakaru tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpuma pārkāpšanu, kas nozīmē, ka personai nav tiesības atvērt citai personai adresētu pasta sūtījumu.»

Bet ko cilvēkam darīt, ja viņš saņem iepriekšējam dzīvokļa īpašniekam sūtītu rēķinu?

Vaļuma atbildēja: «Dzīvokļa īpašniekam, pirmkārt, būtu nepieciešams pārbaudīt dzīvokļa īpašumā deklarētās personas. Ja īpašumā deklarētas personas, kas nav saistītas ar dzīvokļa īpašnieku un dzīvesvietas deklarāciju veikušas bez pamatojuma, jāvēršas PMLP.

Otrkārt, ja īpašums nav reģistrēts zemesgrāmatā, būtu nepieciešams to reģistrēt.

Treškārt, būtu arī nepieciešams informēt mājas pārvaldnieku - RNP - par īpašuma tiesību maiņu, kā arī noslēgt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu.

Par iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka parādu jaunais dzīvokļa īpašnieks nav atbildīgs,

jo atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par norēķiniem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, tai skaitā mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī dzīvokļa īpašumā saņemtajiem pakalpojumiem (apkure, ūdens, atkritumu izvešana utt.), atbildīgs ir noteiktā periodā esošais dzīvokļa īpašnieks.»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu