Bet reizēm ir vajadzīgi radikāli pavērsieni, krīzes, kas mudina mainīt kursu daudz straujāk.
Dažreiz ievainojumi ir tik dziļi, ka ar nelielu koriģēšanu ir par maz.
Drīzāk vajadzīga lēcienveida attīstība. Te var palīdzēt pilnīgi negaidīti pavērsieni dzīvē, kas ir kā Dieva iejaukšanās cilvēka dzīvē. Pēkšņi viss dzīves kurss var tikt koriģēts nevis par trīs, četriem vai pieciem grādiem, bet gan pagriezts par visiem 180 grādiem, ja tas ir bijis nepieciešams.
Tāds stāsts ir par apustuli Pāvilu. Pirms tam viņš nodarbojās ar pirmo kristiešu vajāšanu, jo bija pilnīgi pārliecināts, ka dara pareizi. Viss mainījās, kad, ejot savā kārtējā misijā, viņš sastapa Dievu. Redzot spožu gaismu, viņš nokrita pie zemes un kļuva uz vairākām dienam akls. Dievs viņu uzrunāja ļoti personīgā veidā.
Vai arī mūsdienās kaut kas tāds ir iespējams?
Domāju, ka jā. Tas ne tikai ir iespējams, bet arī reāli notiek. Būtiskais šajā stāstā nav notikuma ārējās izpausmes, kas var būt dažādas, bet notiekošo izmaiņu saturs un būtība.
Piemēram, cilvēks, kurš iepriekš ir strauji gājis uz mērķi - vadījis savu uzņēmumu, partiju vai ģimeni un bija atradis dažādus iemeslus, lai visā vainotu citus, bet pats justos labi. Gadās, ka vienā brīdī pēkšņi šāds cilvēks sastopas ar savu aicinājumu un dramatisku realitāti, kas liek burtiski apstāties, jo tālāk vairs nespēj iet. Tādā brīdī mēs saprotam, ka gandrīz viss iepriekš redzētais bijuši māņi. Cilvēkam šķiet, ka viņš redzējis, bet patiesībā bijis akls, jo redzējis tikai to, ko gribēja redzēt. Ļoti bieži mēs domājam, ka dzirdam, bet patiesībā mēs dzirdam tikai to, ko gribējām dzirdēt.