Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/12/8780573t1hcde0.jpg)
Ugunsgrēkā naktī uz piektdienu Lietuvā cietis visā pasaulē pazīstamais Krusta kalns. "Ugunsgrēkā kalna virsotnē izdeguši koka krusti aptuveni 50 kvadrātmetru platībā," aģentūrai "Interfax" paziņoja Lietuvas Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas departamentā.
Liesmas kalna virsotnē dažas minūtes pirms pusnakts pamanīja kāds kalnam garām braucošs autovadītājs.
Ugunsgrēku dzēsa četras ugunsdzēsēju brigādes, kas liesmas apdzēsa aptuveni 45 minūtēs.
Šauļu ugunsdzēšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mikols Romeiki sacīja, ka liesmas kalna virsotnē izplatījušās aptuveni 50 kvadrātmetru lielā laukumā.
Lielākā daļa cietušo krustu ir apdeguši, bet mazākie krusti sadeguši pilnībā.
Par ugunsgrēka apstākļiem uzsākta izmeklēšana. Iespējams, ka aizdegšanos varēja izraisīt apmeklētāju atstāta degoša svece.
Krusta kalns rakstu avotos minēts kopš XIX gadsimta vidus. Daumantu kurgānā Šauļu rajonā iedzīvotāji uzstādīja koka, betona un metāla krustus. Padomju laikos varas iestādes mēģināja iznīcināt šo pieminekli, laižot darbā buldozerus. Tomēr iedzīvotāji no visas Lietuvas vēl neatlaidīgāk uzstādīja krustus, kuru skaits līdz ugunsgrēkam bija aptuveni simts tūkstošu.
Pēdējās desmitgadēs Krusta kalns kļuva par plaši pazīstamu svētceļojumu vietu. 1993.gada rudenī Krusta kalnu apmeklēja toreizējais Romas pāvests Jānis Pāvils II, un gadu vēlāk viņš atsūtīja uz šo kalnu arī savu krustu.
Šā gada septembrī Krusta kalnā tika uzstādīts arī pašreizējā pāvesta Benedikta XVI sūtīts krusts.