Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/12/8781822t1h1e9a.jpg)
Krievijas rublis 1998.gada finanšu krīzes laikā zaudēja vairāk nekā divas trešdaļas savas vērtības attiecībā pret ASV dolāru. Izmantojot šo analoģiju, pašreizējais rubļa kurss vēl nebūt nav zemākais iespējamais, skaidro Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.
Tomēr jāņem vērā, ka
Krievijas Centrālajai bankai ir uzkrātas ievērojamas valūtas rezerves vairāku simtu miljardu dolāru apmērā,
no kurām daļu tā joprojām var izmantot, lai stabilizētu rubļa kursu kādā līmenī, kas, protams, būtu stipri zemāks par vakardienas 60 rubļiem par ASV dolāru, skaidro Strazds.
Latvijas Bankas ekonomists norāda, ka Krievijas
rubļa vērtības samazināšanās ietekme uz preču eksportu no Latvijas uz Krieviju būs negatīva un būtiska,
daudz nopietnāka nekā augustā Krievijas noteikto sankciju ietekme uz pārtikas preču eksportu. Vienlaikus ietekme uz Latvijas tranzīta sektoru varētu nebūt tik nopietna vai atsevišķiem kravu veidiem pat pozitīva, jo Latvija pārsvarā apkalpo Krievijas eksportu, nevis importu, un skaidrs, ka pašreizējā situācijā Krievija centīsies pārdot ārvalstīs visu, par ko vien iespējams saņemt ieņēmumus valūtā. Netieši rubļa vērtības krituma negatīvā ietekme uz Latvijas eksportētājiem liek ar vēl lielāku piesardzību strādāt pie 2015.gada valsts budžeta. Protams, patēriņu Latvijā tuvākajā laikā pozitīvi ietekmēs degvielas cenu kritums, taču nākamā gada sākumā Krievijas rubļa krituma negatīvā ietekme var būt lielāka par naftas cenu krituma pozitīvo ietekmi, un tādējādi šo abu faktoru kopējā ietekme uz ekonomikas izaugsmi var izrādīties tomēr negatīva, atzīmē Strazds.
«Kopumā notiekošais austrumu kaimiņvalstī kārtējo reizi apliecina, ka valūtas kursa politikas pēkšņa maiņa un devalvācija nav zāles, bet inde un draud ar valsts ekonomikas ievilkšanu finanšu haosā, kas negatīvi ietekmē gandrīz ikvienu iedzīvotāju. Tas lieku reizi ir uzskatāms piemērs tiem, kuri līdz šim Latvijā ieteikuši valūtas kursa korekciju kā attīstību veicinošu ekonomiskās politikas instrumentu. Pozitīvi, ka līdz ar eiro ieviešanu devalvācijas rēgs Latvijai vairs nav aktuāls,» rezumē ekonomists.
Kā ziņots, Krievijas rublis šodien piedzīvoja būtisku vērtības kritumu. Pēc dienas pirmajā pusē piedzīvotās straujās lejupslīdes rubļa vērtība pēcpusdienā atguvās. Plkst.15.45 pēc Maskavas laika (plkst.14.45 pēc Latvijas laika) rubļa vērtība attiecībā pret dolāru bija atguvusi apmēram astoņus rubļus pēc tam, kad aptuveni 15.15 rubļa vērtība pret eiro bija pārsniegusi 100 rubļu atzīmi. Plkst.15.45 viens eiro Maskavas biržā maksāja 92,5 rubļus.
Savukārt rubļa vērtība pret ASV pēc 80 rubļu atzīmes pārsniegšanas bija atguvusies līdz 72,61 rublim.
Krievijas Centrālā banka šodien ārkārtas sanāksmē pieņēma negaidītu lēmumu būtiski paaugstināt bāzes procentu likmi, tādējādi cenšoties apturēt nacionālās valūtas vērtības kritumu. Banka bāzes procentu likmi paaugstinājusi no 10,5% uz 17%.