Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ziema un svētki nav iedomājami bez karstvīna. Kas īsti ir karstvīns, kā tas pareizi pagatavojams un dzerams, par to šajā rakstā.
Nu neliegsimies, ja ne visi, tad liela daļa no mums ir dzēruši ko karstu un sarkanu ar nosaukumu “karstvīns”. Tikai nedaudz mazāk ir to, kas, nopirkuši supermārketā tetrapaku ar sarkanu šķidrumu, Ziemassvētku vai citā ballītē tās saturu uzkarsēs un kopā ar draugiem un paziņām gardu muti izdzers. Pavisam maz ir to, kas paši ir mēģinājuši radīt dzērienu ar tādu nosaukumu (protams, nerēķinot studiju vai agrīnās jaunības gados veikto eksperimentu – lēto vīnīti ieliet tējkannā un, pievienojot cukuru, vārīt, lai “būtu lielāki grādi”).
Atkal klāt ir ziemas dažādo pasākumu un svētku laiks, un atkal veikalu alkohola nodaļās ir nopērkamas visdažādākās tetrapakas un pudeles ar visintriģējošākajiem nosaukumiem: "Wintervine", "Glogg", "Ziemassvētku vīns", "Gluhwein" utt. Būsim reālisti – pirksim un dzersim, neskatoties uz pašu skaļi pausto viedokli par šo dzērienu zemo kvalitāti un pliekano garšu. Jāatzīst, daļa no šīs lielveikalu produkcijas ir visnotaļ baudāma un pieņemama pat visizsmalcinātākajām garšas kārpiņām. Diemžēl tikai dārgākā daļa.
Mēģināsim noskaidrot, “no kurienes kājas aug” dzērienam, kuru visbiežāk dzer karstu, ap Ziemassvētku vai gadu mijas laiku, un kuru turpmāk dēvēsim par karstvīnu. Patiesībā viss ir ļoti vienkārši – zemēs, kur sastopami klimatiskie apstākļi, kurus sarunvalodā dēvē par ziemu, iedzīvotāji izsenis ir meklējuši veidus, kā sasildīties arī citādāk, ne tikai pie kamīna vai pavarda guns. Turklāt, kā zināms, ātrāku siltuma efektu ir iespējams panākt, temperatūru paaugstinot arī no iekšpuses. Vēlāk kādam īpaši atjautīgam nosalušam priekštecim ienāca prātā pievienot karstajam dzērienam nedaudz (vai daudz) alkohola. Efekts nesalīdzināmi iespaidīgāks. Rezultātā līdz mūsdienām ir nonākusi vesela plejāde populāru un viegli pagatavojamu karsto alkoholisko dzērienu uz ruma, viskija, brendija vai vīna bāzes, kas rada patīkamu viegluma, atbrīvotības sajūtu un jauku siltuma efektu, kā iemesls ir ne tik daudz alkohols, kā dzēriena pasniegšanas temperatūra un aromātiskais efekts.
Brīdī, kad esam saņēmušies radīt ko interesantu savam vai draugu priekam un taisāmies šo prieku radīt ar karstvīnu, ir jāatceras daži visai vienkārši noteikumi, kurus nekādā gadījumā nevajadzētu uztvert kā dogmas: karstvīna formula ir ļoti vienkārša - karsējot vīnu, tam tiek pievienotas garšvielas “pēc garšas”, proti, stingru karstvīna recepšu nemaz nav. Parasti tiek izmantotas visas tās pašas garšvielas, kuras mums asociējas ar Ziemassvētkiem, – krustnagliņas, kanēlis, ingvers, muskatrieksts, sarīvēta šokolāde, citronu miziņas, medus vai cukurs, mandeles, rieksti, rozīnes, žāvētas aprikozes, kardamons utt.; izmantojamais vīns nebūt nav jāmeklē veikalu augstajos plauktos – galvenais, lai tas būtu pēc iespējas aromātiskāks. Vislabākais karstvīns sanāks no sausajiem vīniem. Pilnīgi pieņemami ir bulgāru "Cabernet Sauvignon" vai "Merlot" vīni; ar garšvielām nevajag “pārforsēt” – labāk lai aromāts ir tikko jaušams, nekā uzmācīgs un nebaudāms. Mērvienības nav lielākas par tējkaroti. Piemēram, krustnagliņas neliek vairāk kā vienu uz 5 glāzēm, ar vienu kanēļa standziņu pietiks astoņām glāzēm utt., citronam norīvē tikai miziņas dzelteno daļu, baltums ir negaršīgs un padarīs visu dzērienu rūgtu; karstvīns ir jāuzsilda līdz vārīšanās temperatūrai, bet nevar ļaut tam vārīties – vīns karstumā iztvaikos un zaudēs savas garšas un smaržas īpatnības, kā rezultātā iznākums stipri atšķirsies no iecerētā; par pamatu karstvīnam var izmantot gan sarkanus, gan arī baltus vīnus; ja karstvīnu vēlaties saldāku, tam pievieno medu vai cukuru. Interesantāks variants sanāk, ja cukuru nedaudz apgrauzdē. Lielisks rezultāts ir gaidāms tad, ja piešausiet šļakatu ruma, brendija, konjaka vai liķieri "Vana Tallin"
Ja esat izlasījuši līdz šai vietai, tas nozīmē, ka šī lieta jūs ir ieinteresējusi – galvenais ir nenobīties un pamēģināt! Ņemam pudeli vīna, ielejam katliņā, pievienojot medu un pa šķipsniņai no visa kā, uzkarsējam, līdz uz virsmas parādās brūnas putas vai gar katliņa malām sīki burbulīši. Viss. Gatavo rezultātu var izkāst, bet derēs arī tāpat. Ja iespējams, karstvīnu var ieliet lielā termosā ar visām piedevām un ļaut vīnam kādu brīdi “ievilkties”.
Nobeigumā dažas receptes ierosmei
Ķiršu punšs (10 glāzes) 400 g konservētu skābo ķiršu 1 l baltvīna 120 g baltā ruma 1 tējk. kanēļa 3 krustnagliņas 150 g cukura
Ķiršus notecina, uzlej nedaudz konservu sulas, pievieno pārējās sastāvdaļas un, nepārtraukti maisot, uzkarsē, neļaujot vārīties. Izņem krustnagliņas un lej iepriekš sasildītās glāzēs.
Krējuma punšs (10 glāzes) 2 krustnagliņas kanēļa standziņa 0,5 l karstas melnas tējas 150 g cukura pudele sarkanvīna rīvēta citrona miziņa 0,25 l tumšā ruma 1 citrona sula250 g stingri saputota krējuma
Traukā ielej sarkanvīnu un tēju, pievieno krustnagliņas, kanēļa standziņu un sarīvēto citrona miziņu. Nepārtraukti maisot, karsē, līdz cukurs ir izkusis, bet neļauj vārīties. Pielej rumu un citronu sulu. Rezultātu izkāš un lej iepriekš sasildītās glāzēs. Dekorē ar krējumu.
Baltais karstvīns (4 glāzes) pudele baltvīna 10 cukurgraudi 1 krustnagliņa 4 apelsīna šķēlītes
Vīnam pieliek cukuru, krustnagliņu un uzkarsē, neļaujot vārīties. Lej iepriekš sasildītās glāzēs. Finālam - ekskluzīva lieta. Ja kādās mājas viesībās dabūsit gatavu ko tādu, būsit pasākuma varonis un par jums runās vēl vismaz visu janvāri. Garantēti.
ZVIEDRU GLOGS (~ 1 litrs) puspudele sausa sarkanvīna 0,5 l konjaka 6 krustnagliņas 3 kardamona sēkliņas kanēļa standziņa 60 g rozīņu 10 mandeles (bez miziņas) 200 g cukura Lielā katlā ievietojiet visas sastāvdaļas, izņemot 1 tējkaroti cukura. Lēnām uzkarsējiet līdz vārīšanās brīdim. Aizdedziniet šķidrumu un nekavējoties uzkaisiet atlikušo cukuru. Pēc 15 sekundēm nodzēsiet liesmu, uzliekot katlam vāku. Pasniedziet karstu nelielās glāzēs ar dažām mandelēm un rozīnēm tajās.
P.S. Dažas receptes - no Zigmunda Ivaņinoka grāmatas.