Mediķu arodbiedrības prasība vērtēt Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) atbilstību premjerministra amatam ir uzskatāma kā politiski motivēta darbība un valdības vadītāja demisiju tā neizraisīs, atzina aptaujātie eksperti.
Politologi: Mediķu arodbiedrības prasība pie valdības krišanas nenovedīs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras «Mediju tilts» līdzīpašnieks Filips Rajevskis skaidro, ka
šāda prasība drīzāk varētu būt saistāma ar opozīcijas mērķiem un tā ir politiski motivēta.
Rajevskis atklāj, ka, viņaprāt, valdība šobrīd ir ļoti stabila un nav pamata uzskatīt, ka Kučinska valdība varētu krist. Rajevskis gan piebilst, ka gada izskaņā, kad būs jāpieņem jaunais valsts budžets, veselības un mediķu jautājums, visticamāk, izraisīs karstas diskusijas un būs viens no punktiem, kas varētu aizkavēt budžeta pieņemšanu.
Tieši 2017.gada budžeta pieņemšana varētu sašķobīt Kučinska krēslu, tomēr Rajevskis atkārtoti uzsver, ka šim mediķu arodbiedrības lēmumam nevajadzētu radīt nekādas būtiskas sekas, tas diez vai varētu izraisīt kāda ministra atkāpšanos, un paša premjera demisionēšana ir ļoti mazticama iespējamība.
Līdzīgās domās ir arī politoloģe Iveta Kažoka, kura uzskata, ka Kučinska valdība ir stabila un šāda prasība noteikti neizraisīs valdības vadītāja atkāpšanos no amata. Kažoka skaidro, ka tas ir pilnīgi normāli, ka kāda nevalstiskā organizācija vai arodbiedrība pauž viedokli, tā ir demokrātiskas sabiedrības norma un pieņemta prakse, tomēr
šāds solis vairāk uzskatāms kā tēla veidošanas pasākums.
Ir jāvērtē, cik pamatotas ir mediķu arodbiedrības prasības un cik reāli tās ir izpildāmas. Šo prasību Kažoka skaidro kā arodbiedrības vēlmi parādīt tās dalībniekiem, ka tā strādā viņu interesēs un cenšas panākt rezultātu, tomēr nekādas būtiskas sekas un plašāku politisko rezonansi tas neizraisīs. Iespējams, ka kāda no opozīcijas partijām varētu pieprasīt balsojumu par neuzticības izteikšanu valdībai, tomēr arī pie šāda notikumu attīstības scenārija Kučinska valdība, visticamāk, iegūs lielu balsu pārsvaru un paliks pie varas bez īpašām problēmām.
Jau ziņots, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome šodien sēdē nolēma pieprasīt Saeimai vērtēt Māra Kučinska atbilstību Ministru prezidenta amatam.
Kā ziņots, Ministru kabinets iepriekš akceptēja valdības rīcības plānu un tā pielikumu par prioritārajiem uzdevumiem tautsaimniecības attīstībai. Pirms tam, Kučinskim tiekoties ar veselības nozares arodbiedrībām, tika izskatīti priekšlikumi valdības rīcības plānam. Tomēr, neskatoties uz to, ka nozare pauda atbalstu plānā iekļautajai rīcībai, tajā netika iekļauts punkts par finansējuma pieaugumu no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas raisīja neapmierinātību.
Mediķu arodbiedrība bija pieņēmusi lēmumu valdībai izvirzīt kompromisa variantu par finansējuma palielināšanu veselības nozarei. Kompromisa variants paredzēja, ka nozares finansējums nākamgad sasniedz 3,2% no IKP, bet 2018.gadā - 3,5% no IKP.
Iepriekšējais variants, kas 10.martā tika apstiprināts Veselības aprūpes nozares apakšnozares sēdē, paredzēja, ka 2018.gadā finansējumam veselības aprūpei vajadzētu būt 4,3% no IKP. Kā jau iepriekš norādīja LVSADA, šogad finansējums veselība aprūpei ir 3% no IKP.
Tikmēr premjers bija skaidrojis, ka veselības aprūpes nozarei nākotnē tiks plānots finansējums, kas būs atbilstošs paredzētajai reformai un jaunajam finansējuma modelim. Kučinskis uzsvēra, ka tiks izveidots reformas plāns, nozares finansējuma modelis un tad tiks piedāvāts modelim atbilstošs finansējums. Pašlaik, saucot konkrētus skaitļus, tiktu apgrūtināta reformas veidošana, teica Kučinskis. Viņš gan atgādināja, ka reformas sākumam tiks paredzēti 35 miljoni eiro, bet par pārējo finansējumu varēs runāt vēlāk.
Savukārt Kučinskis, jau iepriekš komentējot paziņojumu par iespējamu neuzticības izteikšanu, pauda, ka ar demisijas pieprasījumu viņu nobaidīt nevarēs.