/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/12/8812942t1hfc22.jpg)
Pamats palikt Eiropas Savienībā (ES) varētu būt 25-30% patvēruma meklētāju, par eiroparlamentārieša Arta Pabrika («Vienotība») pausto viedokli LNT «900 sekundēs» vēsta telekompānija.
Pabriks: Pamats palikt ES varētu būt 25-30% patvēruma meklētāju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savukārt cita deputāte no Latvijas Eiropas Parlamentā Iveta Grigule (ZZS) uzskata, ka tas ir optimistisks vērtējums un palikt varētu 10%.
Grigule uzskata, ka lielākā daļa atbraucēju ir ekonomiskie bēgļi. «Cilvēki ir jāsūta prom, un nav jādod maldīgi signāli - brauciet, mēs visus uzņemsim, mēs iestājamies par cilvēktiesībām, mēs jūs gaidām, mēs palīdzēsim, mēs jums dosim pabalstus, darbus, iedzīvi un apmešanās vietu. Jāsūta visi projām, un, protams, jānostiprina robežas,» sprieda Grigule.
Pabriks uzskata, ka obligāto kvotu vietā vispirms jānostiprina ārējā robeža,
bet pēc tam efektīvā veidā jātiek skaidrībā, kas pie mums atbraukuši, kur viņi ir. «Mēs zinām, ka Vācijā simtiem tūkstošu cilvēku klīst apkārt bez reģistrācijas, un
tad, kas būs skaidrība, cik no viņiem pienākas bēgļu statuss, varam nonākt līdz sarunai, ko mēs dalīsim, kā mēs dalīsim un kam mēs dalīsim,»
teica Pabriks.
Viņaprāt, «pašreiz zirgi ir jūgti ratiem no otras puses». «Kad mēs ar jums lidojam no Rīgas uz Briseli, tad mums pase ir jāuzrāda, savukārt šeit cilvēki, kas staigā cauri Balkāniem, var neuzrādīt neko un iet tur, kur acis rāda. Es nedaudz pārspīlēju, bet tas nav normāli.
Mums ir jābūt robežkontrolei, bēgļu nometnēm, pietiekami labai identifikācijai, administrācijai, filtrācijai,
tad redzam, kas ko var, kuri jāsūta atpakaļ,» teica eiroparlamentārietis.
Grigule uzskata, ka gadījumā, ja situācija ar ārējās robežas apsargāšanu nemainās, tad katrai valstij ir morālas tiesības sargāt savas robežas. Pats primārais tomēr ir iedzīvotāju drošība, un tagad tai, ņemot vērā gan pēdējos notikumus Briselē, gan Parīzē, gan citviet ES, piemēram, Vācijā, ir diezgan liels risks.
Pabriks vērtēja, ka ES pārvietos 160 000 patvēruma meklētāju, par ko ir panākta vienošanās,
bet par tālāko «galvu ķīlā neliek».
Grigule teica, ka ES kolēģu vidū nesastopas ar pārmetumiem, ka Latvija neizrāda pietiekamu solidaritāti. «Protams, es savā grupā kolēģiem daudz stāstu par to, ka Latvijas situācija ir īpatnēja, ļoti specifiska, ņemot vērā mūsu etnisko sastāvu. Mums jau tā ir ļoti lielas problēmas ar nepilsoņiem, cittautiešiem, kurus mēs līdz šim neesam spējuši integrēt Latvijas sabiedrībā, līdz ar to Latvijai tas būtu papildu risks, ja nāktu šādi cilvēki, kas vispār ir citas kultūras, reliģijas, valodas un ticības cilvēki,» stāstīja eiroparlamentāriete.