Apšauba valsts galvojumam izvēlētos projektus (1)

Premjera padomniekam paredzēts galvojums

Valdība nolēmusi nākamgad piešķirt valsts galvojumu piecu miljonu latu apmērā uzņēmumam „Latvijas piens”, kas par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem plāno Jelgavā būvēt piena pārstrādes uzņēmumu. Šis uzņēmums piederot premjera Valda Dombrovska („Vienotība”) padomniekam Uldis Krievānam, ziņoja LNT ziņas.

Tāpēc piensaimnieki uz šo projektu skatoties ar lielām aizdomām. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks ir pārliecināts: „Šādā veidā šādu uzņēmuma veidošanu mēs vērtējam ļoti negatīvi.”

Piensaimnieki atzinuši, ka daudzi viņu biedri būtu gatavi ņemt kredītus un līdzekļus ieguldīt ražošanā, lai attīstītu eksportu. Taču viņi to nevarot izdarīt, jo nav galvotāja. Turpretim šajā gadījumā premjera padomnieks uzņēmuma veidošanai saņemšot valsts galvojumu.

Piensaimnieki kritizē, FM atbalsta jauno uzņēmumu

Šolks intervijā pauda nostāju, ka premjera padomnieka projekts piensaimniecības nozarei neko nedošot, jo nozare esot jau tā sadrumstalota un „jauns piena pārstrādes uzņēmums, uz ekskluzīviem noteikumiem radīts, nav nepieciešams”. Toties Finanšu ministrija (FM) šo projektu esot atzinusi par ekonomiski pamatotu.

„Tā mūsu interese ir tāda, lai projekts būtu dzīvotspējīgs, lai tas varētu strādāt un atpelnīt šo galvojumu un valstij nenāktos segt zaudējumus,” tā LNT ziņām skaidroja FM pārstāve Baiba Melnace.

Valsts galvojums paredzēts arī miljonāram

LNT ziņas vēstīja, ka otrs divdomīgi vērtējamais projekts esot arī miljonāra Donāta Vaitaiša virzītais bioetanola ražotnes projekts Rīgas brīvostā, kam valsts garantē 24,4 miljonu latu galvojumu.

Šo otro projektu virzot Ekonomikas ministrija, kas devusi pozitīvu vērtējumu. Zīmīgi, ka Vaitaitis īsi pirms vēlēšanām esot ziedojis pa 18 tūkstošiem latu katrai no valdību veidojošajām partijām.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars („Jaunais laiks”) raidījumam noliedzis ievērojamo ziedojumu savai partijai saistību ar vēlāku atbalstu tieši šā uzņēmēja projektam. Tāpat kā Krievāna gadījumā, arī šajā esot valsts galvojumam virzīts ekonomiski izdevīgs projekts, nevis atbalstīts politiski simpātiskāks.

Kampars sacīja: „Ja godīgi, es nezinu, kas ir reālie īpašnieki, zinu, ka JP var saslēgt ar Jaunpagastu, tad var sasaisti veidot ar uzņēmēju Vaitaiti, bet ne mazākā saistība nav ar ziedojumiem vai ko tamlīdzīgu. Tieši otrādi, mēs šeit runājam par jaunu, ostā esošu, bioetanola rūpnīcas radīšanu.”

Tiek dota norāde, kā var tikt pie garantijām

Tikmēr politologs Filips Rajevskis, komentējot LNT ziņām šo situāciju, sacīja: „Ja skatāmies vairākus alternatīvus projektus un redzam, ka iedod naudu projektam kur iniciators ir ziedojis naudu politiķiem un neiedod tam, kuri nav ziedojuši jeb kurš nav tik tuvu klāt politikai, tad rodas viennozīmīgi sajūta, ka bez ziedojuma pie naudas vai garantijām klāt netiksi, ka tas vērtējums nav līdz galam objektīvs.”

Valsts galvojumus septiņiem projektiem kā labus esam jau akceptējis Ministru kabinets un tagad tie iekļauti nākamā gada budžeta paketē, kas jāskata Saeimai. Kā zināms, pirmdien, 20.decembrī Saeima skatīs budžeta projektu galīgajā lasījumā.