Vēsturnieks: Zatlera vizīte Krievijā ir ļoti gaidīta un vēlama (12)

"Principiāli skaidrs: kaimiņvalstīm jāveido labas attiecības. Prezidenta vizīte Krievijā nav bijusi kopš 1994.gada, kad tika noslēgts līgums par Krievijas karaspēka izvešanu, un šī būs ilgi gaidīta un ļoti vēlama vizīte," situāciju vērtē vēsturnieks.

Lūgts komentēt, kādi politiskie riski ir Latvijas un Krievijas attiecībās, Lerhis min atsevišķu jautājumu "sarunāšanu" aiz muguras, caurspīdīguma trūkumu, sarkano līniju neievērošanu un Krievijas jaunu ietekmes sviru un spiediena veidošanu uz Latvijas iekšpolitiku.

Iespējamie ekonomiskie riski ir biznesa sasaiste ar politiku, vienotai Eiropas Savienības ekonomiskajai politikai neatbilstīgu Krievijas ekonomisko projektu uzspiešana, enerģētiskās atkarības palielināšana, Latvijas stratēģisko nozaru objektu izpārdošana.

"Bažas rada arī process, ko varbūt varētu nosaukt par ārpolitikas "difūziju" - ārpolitikas akcentu, pozīciju un nostādņu veidošanas sadrumstalošanās Ārlietu ministrijas, Valsts prezidenta kancelejas, Valsts kancelejas un pat pilsētu domju ārpolitiskajās aktivitātēs," norāda Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadītājs.

Viņš skaidro, ka "difūzijas" rezultātā trūkst vienprātības par prioritātēm, un Krievija ar plašsaziņu un prokremliski orientētu politisko un nevalstisko organizāciju lobija starpniecību var uzspiest Latvijai sev izdevīgākus noteikumus.

"Ar Krievijas milzīgo pieredzi diplomātijā un iestrādātajiem mehānismiem tās ārpolitika tiek realizēta arī precīzāk, sākot jau ar lēmumu pieņemšanu. Cits jautājums, kādi šie lēmumi ir, bet tādas efektivitātes mums nav," norāda eksperts.

Viņš brīdina, ka arī uzņēmēju iesaistīšana valstu ārpolitikas veidošanā nav viennozīmīgi vērtējama. "Mūsdienās nereti ir dzirdams, ka valstu augstu amatpersonu tikšanos faktiski ir noorganizējuši kādi uzņēmēji. Problēma ir tajā, ka jebkura biznesa mērķis pēc definīcijas ir peļņas gūšana, bet valsts intereses nereti mēdz būt atšķirīgas no izdevīguma atsevišķu biznesa aprindu interesēm. Ir labi, ka uzņēmēji tiekas un runā un ka politiķi un diplomāti novērš traucējošus šķēršļus, kāda, piemēram, ir dubultā aplikšana ar nodokļiem. Tomēr šīs principiālās problēmas dēļ politiķiem un ārpolitikas īstenotājiem jābūt uzmanīgiem, lai kaut kas valsts interesēm būtisks netiktu vienkārši "notirgots" kādu atsevišķu biznesa grupējumu interesēs."

Komentējot to, ka Maskavā iespējama Zatlera tikšanās ar Maskavas un visas Krievijas pareizticīgo baznīcas galvu patriarhu Kirilu, Lerhis norāda, ka patriarhs Kirils ir amatpersona ar tendenci uz panslāvismu un tā sauktās "krievu pasaules" idejas atbalstīšanu.

"Patriarha vizīti pielīdzina valsts vizītei, savukārt Romas katoļu baznīcas pāvests Benedikts XVI arī vēl nav bijis valsts vizītē Latvijā. Abu šo līderu vizītēm Latvijā vajadzīgs prezidenta ielūgums. Jautājums ir: kurš no viņiem varētu ierasties pirmais? Politisko procesu analītiķi varētu šajā aspektā saredzēt arī simbolisku nozīmi: kura no kristietības un kultūras telpām - austrumu vai rietumu - Latvijā ir pārsvarā," skaidro vēsturnieks.