Kā regulators nosaka tarifus

Nesenās telefonakcijas laikā par siltuma zudumiem māju iekšējos karstā ūdens tīklos vairāki lasītāji ar neuzticību runāja par Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru, sak, tas, apstiprinot augstos tarifus, tikai veicina vispārējo dārdzību. Šādas replikas izsaka arī redakcijas apmeklētāji. Droši vien kaut kādu skaidrību varētu viest SPR priekšsēdētāja Arta Rimmas atbildes uz mūsu jautājumiem.

– Acīmredzot mūsu lasītāji ir slikti informēti par tarifu pieņemšanas mehānismu. Ko īsumā jūs varētu viņiem pavēstīt. – Pašlaik pie mums apkure visvairāk atkarīga no gāzes. Agrāk tās cena bija vienota un nepieciešamības gadījumā tika pārskatīta. Bet šā gada martā notika būtiskas izmaiņas. Regulatora komisija Rīgā apstiprināja diferencētos tirdzniecības gala tarifus, kas atkarīgi no patēriņa apjoma un mazuta kotācijas grupām biržās. Sakarā ar to mēs pieņēmām vienas megavatstundas cenas tarifu režģi sabiedrībai "Liepājas enerģija" ar iespējamiem variantiem nākotnei. Toreiz mēs vadījāmies pēc mazuta sākumcenas – 250 dolāru par tonnu, un enerģijas viena megavatstunda tobrīd maksāja 36,51 latu. "Liepājas enerģija" toreiz par tūkstoš kubikmetriem gāzes maksāja 124 latus. Protams, izmaiņas pieļaujamas ne biežāk kā reizi mēnesī, un tām jāiekļaujas apstiprinātajos ietvaros. Mūsu lēmums paredzēja arī to, lai enerģētiķi par izmaiņām vienmēr informētu savus patērētājus ar avīzes starpniecību.

– Agrāk taču tarifa apstiprināšana notika divos posmos. Siltuma ražošanu vērtēja Rīgā, bet tā piegādes izmaksas no avota līdz patērētājam – šeit, uz vietas. – Šāds princips attiecas tikai uz koģenerācijas centrālēm. Mūsu TEC pārtrauca elektroenerģijas ražošanu šā gada 1.maijā novecojušo iekārtu un to nomaiņas nepieciešamības dēļ. Es nezinu, kādēļ par to neinformēja "Kurzemes Vārds". Tādēļ darbs ar tarifiem kļuva vienkāršāks. Starp citu, nākotnē koģenerācija varētu tikt atjaunota.

– Daži lasītāji ir pārliecināti, ka regulatora darbinieki izdabā "Liepājas enerģijas" apetītei. – Viņi maldās. Ne vienu reizi vien radās pretenzijas pret šā uzņēmuma speciālistu aprēķiniem. Piemēram, sakarā ar siltuma zudumiem trasēs. Viņu pēdējā projektā bija iekļauti 29 procenti zudumu, bet mēs apstiprinājām tikai 27,5. Vai tad tā ir izdabāšana? Apmēram ar tādu pašu atteikumu uzņēmumam bija jāsamierinās arī iepriekšējā reizē.

- Reizē ar siltumtrašu rekonstrukciju zudumi tajās turpina jūtami samazināties. Ko tālāk? Patērētāji interesējas, kādēļ tas neatspoguļojas viņu saņemtajos rēķinos. – Šāda zudumu sarukšana ir dabiska un nepieciešama. Savos maksājumu paziņojumos mēs to neredzam tādēļ, ka šādā veidā ietaupītā enerģija netiek fiksēta māju un siltummezglu skaitītājos. Bet uzņēmums, kā zināms, strādā ar zaudējumiem, un tos kaut nedaudz samazina šis ietaupījums. Taču, kā rāda iepriekš sacītais, siltuma zudumi trasēs vienmēr tika iekļauti tarifā, aprēķinot megavatstundas cenu. Kad mēs kārtējo reizi pārskatīsim tarifu, iespējams, zudumu apjoms būs jāsamazina līdz 26 vai pat 25 procentiem. Bet patērētājs, neiedziļinoties visās pārējās niansēs, atkal varētu to nepamanīt, jo kurināmais kļūst dārgāks, un šis pazeminājums nespēs kompensēt starpību. Tarifs saistīts arī ar kopējo siltumenerģijas apjomu, kuru ražo uzņēmums. Pašlaik, ieviešot taupības režīmus, šim rādītājam ir tendence pazemināties.

– Kad ierindas patērētājs runā par apkures dārdzību, viņš noteikti pieskaras zudumiem karstā ūdens tīklos. Un tie tik tiešām kļuvuši par problēmu numur viens. – Mūsu pienākumos ietilpst darbs ar tarifiem. Tā ir Sabiedrisko pakalpojumu regulatora atbildības joma. Bet par situāciju pilsētā mēs, protams, esam informēti. Un arī pie mums vēršas ar šādu zudumu jautājumiem. Ko lai dara? Cenšamies izskaidrot. Lieta tāda, ka patērētās siltumenerģijas uzskaiti, tāpat kā attiecīgo rēķinu sagatavošanu, veic ēku apsaimniekotāji, tātad namu pārvaldes un nodibinātās biedrības. Tas nozīmē, ka jautājumi par zudumiem jāadresē tieši tiem. Diemžēl atbildes nereti ir ne vien nepārliecinošas, bet dažreiz pat vēl vairāk samudžina šo lietu. Starp citu, ir novērots, ka tajās mājās, kur patstāvīgi sākuši saimniekot dzīvokļu īpašnieki, situācija ir daudz labāka. Tur iedzīvotāji savā starpā vienojas, kā varētu ietaupīt, kā uzskaitīt un sadalīt zudumus. Un tajās mājās zudumi pat ir ievērojami mazāki.

– Nesenās telefonakcijas laikā lasītāji interesējās, kādēļ dažādās mūsu valsts pilsētās tarifi ir atšķirīgi. – Iemeslu ir daudz. Sāksim ar to, ka ne visur pieejama dabasgāze. Jūsu avīzē nesen bija rakstīts par biokurināmā – šķeldas – izmantošanu Talsos. Arī zudumi trasēs ir dažādi – dažviet trases ir nolietojušās, bet dažviet jau sen sakārtotas. Zudumus ietekmē arī attālums no siltuma avota līdz patērētājam. Ja zemas efektivitātes ražotājam nosaka zemu tarifu, tad uzņēmumu var novest pat līdz bankrotam. Tur, kur ir investīcijas, viss ir citādāk. Taču dažās pilsētās – un tas attiecas konkrēti uz mūsu Liepāju – tās atnāca ar lielu novēlošanu. Tarifus ietekmē arī ražošanas apjomi. Savā laikā "Liepājas siltums" pat pieprasīja kompensācijas sakarā ar to, ka mācību iestādēs taupības nolūkos ierīkoja lokālās konteinera tipa katlumājas. Un visi minētie faktori atšķir maksājumus. Tarifs atkarīgs arī no koģenerācijas. Taču tie, kas interesējas par vienas megavatstundas cenu starpību, atstājuši bez ievērības vēl kādu svarīgu faktoru: tarifs varētu būt augstāks par mūsējo, bet faktiskie maksājumi – daudz zemāki. Tas attiecas uz pilnīgi nosiltinātām mājām ar hermetizētiem logiem un durvīm, pareizi noregulētiem siltummezgliem. Starp citu, tas vērojams daudzās reģiona apdzīvotās vietās, daudz mazākās par mūsu Liepāju. Par paraugu ne vienreiz vien tiek minēta tieši Kuldīga. Visiem iesaku iepazīties ar Siguldas pieredzi. Zem guļoša akmens ūdens netek.

Uz augšu