Iedrošināt sākt uzņēmējdarbību

Kā zināms, viss sākas ar ideju. Arī uzņēmējdarbībā. Sliktākais, ja ar to viss arī beidzas, negūstot piepildījumu. Īpaši, ja ideja bijusi vērtīga. No jaunajiem uzņēmējiem dzirdēti drūmi stāsti par džungļiem, kam nākas izlauzties cauri, uzsākot savu biznesu. Lai šo pirmo soli nedaudz atvieglotu, radīti biznesa inkubatori, kas pasaulē sevi pozitīvi pierādījuši.

Šajā nedēļā darbu sāk "Biznesa inkubators Cēsis", tāpēc "Druva" vēlējās uzzināt, kādu palīdzību te varēs saņemt topošie uzņēmēji. Uz sarunu aicināju "Biznesa inkubatora Cēsis" valdes priekšsēdētāju Dairi Cālīti un valdes locekles - Cēsu domes attīstības plānošanas nodaļas vadītāju Ditu Trapencieri un tirdzniecības un darījumu centra "Cēsu klēts" direktori Ilzi Rubeni.

Ideja un uzņēmība

- Iespējams, daudziem nav skaidrs, kas ir biznesa inkubators.

D. Cālītis: - Tā ir organizācija, kas nodrošina jaunajiem, potenciālajiem komersantiem labvēlīgus apstākļus komercdarbības uzsākšanai un tālākai attīstībai. Te var vilkt paralēles ar stādu audzēšanu. Ja gribam panākt lielāku efektu, tos audzējam siltumnīcā, kur augi pasargāti no vēja, kur tiem siltāk, kur biežāk tos laistām, apčubinām. Šāds stāds attīstās salīdzinoši ātrāk nekā tas, kurš aug uz lauka. Kad siltumnīcas stāds sasniedzis noteiktu brieduma pakāpi, varam to drošāk rakt laukā un dēstīt brīvā dabā, bet mūsu gadījumā - sūrajā biznesa vidē. Biznesa inkubators atzīts kā viens no efektīvākajiem uzņēmējdarbības veicināšanas paņēmieniem. Radies ASV 60. gadu beigās, un viens no pirmajiem inkubatoriem ierīkots cāļu fermā, kas tika renovēta un pārbūvēta par biroju ēku. Iespējams, tāpēc arī šāds nosaukums.

D. Trapenciere: - Pirms kāda laika veiktas aptaujas, kurās jauniešiem Cēsīs jautāja, kādas profesijas viņi vēlētos apgūt, ko vēlētos darīt. Lielākā daļa norādīja, ka vēlas būt uzņēmēji. Ideja, ka Cēsīs nepieciešams šāds biznesa inkubators, tehnoloģiskais parks vai kas cits, kas veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, radusies sen. Tieši uzņēmējdarbība rada to aktivitāti pilsētā, jaunas darba vietas, papildu nodokļu ieņēmumus.

I. Rubene: - Biznesa inkubatoram telpas atradīsies tirdzniecības un darījumu centrā "Cēsu klēts". Ir jau aprīkota telpa semināriem un konferencēm, top otra telpa, kurā iekārtotas trīs darba vietas. Cēsu mājas lapas sadaļā "Biznesa inkubators" atrodama pieteikumu anketa, ko nepieciešams aizpildīt un nosūtīt. Tur lasāma arī cita nepieciešamā informācija par biznesa inkubatoru.

- Kas nepieciešams potenciālajam biznesa inkubatora klientam?

D. Trapenciere: - Pirmkārt, ideja, otrkārt, vēlme darīt, galvenais – uzņēmība savu ieceri īstenot.

D. Cālītis: - Cilvēkiem ir idejas, bet viss bieži apstājas tāpēc, ka nepietiekama uzņēmība, spēja realizēt savu ideju. Jāsaprot, ka ne katrs var būt uzņēmējs, tāpat kā ne katrs var būt ārsts vai skolotājs. Tā ir katra iekšējā sūtība un būtība. Uzņēmējs ir cilvēks, kurš spēj uzņemties atbildību par sevi un citiem. Biznesa inkubatora mērķis ir censties atrast Cēsīs un rajonā uzņēmējus vai tos, kuri domā, ka varētu būt uzņēmēji, un palīdzēt viņiem.

D. Trapenciere: - Ļoti bieži, kad cilvēki domā par sava uzņēmuma dibināšanu, viņos ir nezināšana, kas jādara, bailes no nezināmā. Dzirdēts par lielajiem birokrātijas džungļiem un tā tālāk. Tāpēc biznesa inkubators ir vieta, kur potenciālajam uzņēmējam palīdzēs saprast, kā viss darbojas.

Ja neaug, raujam laukā

- Es atnāku ar ieceri un vēlmi darīt. Kas mani te sagaida?

D. Cālītis: - Ir divi galvenie posmi. Ja inkubatora valde, izskatot iesniegto ideju, atzīst to labu esam un idejas iesniedzējs par sevi atstāj pārliecinošu iespaidu, viņu uzņem inkubatorā. Viņam piešķir pilnībā aprīkotu darba vietu mūsdienīgā birojā, kopīgi ar biznesa inkubatora konsultantu tiek sastādīts pirmo četru nedēļu individuālais darba plāns. Šajā laikā kopīgi tiek izstrādāts vai papildināts biznesa plāns, ja tāds jau ir. Šajā procesā svarīgi likt potenciālajam komersantam saprast, vai tas tiešām ir tas, ko viņš vēlas. Vai viņš gatavs iet visam cauri, lai sasniegtu rezultātu, vai tomēr vēl nogaidīt. Būtiski, lai potenciālais komersants nelec pārāk ātri tur iekšā, jo var apsvilināties un nekad vairs to nedarīs.

Ja viņš apzinās, ka ir gatavs, top rezultāts – biznesa plāns, ar kuru var droši iet pie potenciālajiem finansu devējiem, klientiem vai piegādātājiem. Šo četru nedēļu beigās topošajam uzņēmumam vajadzētu nodibināt komercsabiedrību, un mēs esam gatavi palīdzēt to izdarīt. Kad komercsabiedrība nodibināta, tiek slēgts līgums par turpmāko sadarbību ar inkubatoru. Uzņēmējam saglabājas tās pašas telpas, konsultāciju priekšrocības, bet nu jau nāksies maksāt līdz desmit procentiem no izmaksām, kas rodas, uzturot jauno komercsabiedrību.

D. Trapenciere: - Šī līdzdalības prasīšana ir nepieciešama, tā mobilizē cilvēku kaut ko darīt. Lai viņš nedzīvo ar apziņu, ka te ir telpas, viss nepieciešamais, bet pats var sēdēt un neko nedarīt.

- Kad uzņēmējs var aiziet no inkubatora?

D. Cālītis: - Ir trīs iespējas. Pirmā, biznesa iecere nerealizējas un viss beidzas, tā arī nesākoties. Otra, uzņēmums ir tik veiksmīgs un strauji augošs, ka ar mūsu telpām un ierobežotajiem resursiem ir par maz. Viņš sāk pelnīt, noīrē telpas citur un turpina strādāt kā pilnvērtīga uzņēmuma vadītājs. Tad varam teikt, ka mūsu mērķis sasniegts. Trešā iespēja, ka viņš aiziet, konkurences spiests. Ja uzņēmums eksistē bez jūtamas izaugsmes, bet mums telpas ir, ļaujam to darīt. Taču, tiklīdz nāk kāds aktīvāks, radošāks, kuram vajadzēs šo vietu, dosim priekšroku tam, bet mazaktīvākajam nāksies aiziet. Ko lai dara, tāda ir dzīve. Te atkal var salīdzināt ar stādiem. Ja kāds labi neaug, raujam to laukā un liekam iekšā citu, dzīvotspējīgāku. Tas nepieciešams, lai uzņēmēji paši rosītos, nevis tikai gaidītu, ka viņiem visu iedos. Varam atbalstīt, bet jādara būs pašiem, tāpēc topošajiem uzņēmējiem nepieciešama vēlme, uzņēmība un pārliecība.

Privātais ieguldījums

- Kāda ir biznesa inkubatoru pieredze mūsu valstī?

D. Cālītis: - Latvijā tā vēl ir salīdzinoši neliela, tikai pirms pusotra gada ar Ekonomikas ministrijas izsludināto konkursu tika nodibināti 14 biznesa inkubatori Latvijas pilsētās. Vidzemē vienīgais ir Valmierā, tas darbojas veiksmīgi. Plānošanas periodā līdz 2013.gadam ES strukturālo fondu ietvaros sagatavota atbalsta programma "Reģionālie biznesa inkubatori". Plānots izveidot vēl deviņus inkubatorus, tostarp, divus Vidzemē. Cēsu biznesa inkubatora mērķis ir piedalīties konkursā, lai būtu iespēja ar strukturālo fondu naudu paplašināt darbību.

Šobrīd viss notiek par privātajiem līdzekļiem, ar Cēsu domes morālu atbalstu, jo tā ieinteresēta, lai pilsētā attīstītos uzņēmējdarbība, no kā ieguvēji būs iedzīvotāji un pašvaldība.

- Kuras biznesa idejas dēļ privātie ieguldītāji atbalsta šādu projektu?

D. Cālītis: - Biedrība "Biznesa inkubators Cēsis" nav orientēta uz peļņu, bet tās dibinātāji ieinteresēti uzņēmējdarbības attīstībā.

Ir četri dibinātāji. Tā ir "Cēsu klēts", kam ir interese audzināt potenciālos īrniekus, lai uzņēmēji, kuri inkubatorā izveidosies, izvēlētos te īrēt telpas turpmākajai darbībai.

SIA "Finanšu un vadības konsultācijas" specializējas finanšu un vadības konsultācijās. Tā ieinteresēta sniegt pakalpojumus topošajiem uzņēmumiem, sākumā darot to bez maksas, ar skatienu nākotnē, ka, redzot pakalpojumu kvalitāti, jaunie uzņēmēji būs gatavi pirkt tos par maksu.

"Uzņēmējdarbības atbalsta fonds" investē riska kapitālu mazos un vidējos uzņēmumos, gatavs atbalstīt jaunas, inovatīvas un konkurētspējīgas idejas.

"Latvijas biznesa eņģeļu biedrība" apvieno 11 fiziskas personas, uzņēmējus, kuri meklē jaunus, strauji augošus uzņēmumus ar lielu peļņas potenci savu privāto līdzekļu ieguldīšanai.

Savu darbību esam uzsākuši no biedru līdzekļiem, lai redzētu, kāda būs cilvēku interese, lai pārbaudītu savas iespējas. Ja viss darbosies veiksmīgi, piedalīsimies konkursā uz strukturālajiem līdzekļiem.

Nepieciešama sava "Nokia"

- Tagad daudz runā, ka ir ekonomiskā krīze, uzņēmumi bankrotē. Vai šis ir brīdis veidot jaunu uzņēmumu?

D. Cālītis: - Kas var izvilkt mūsu tautsaimniecību no bedres? Tikai uzņēmējdarbība! Jauna, inovatīva, uz eksportu vērsta uzņēmējdarbība, kas rada pievienoto vērtību, kas ražo, maksā nodokļus. Šobrīd, pateicoties tehnoloģijām, pasaule kļuvusi mazāka. Ne tikai Amerikā, Anglijā vai Vācijā var izgudrot produktus, ko pārdot visā pasaulē ar interneta starpniecību. Arī mēs to varam, un tieši tas izvilks mūsu tautsaimniecību no krīzes.

- Bet tam vajadzīgas oriģinālas idejas, nevis kārtējā veikala atvēršana.

D. Cālītis: - Šobrīd esam atvērti ikvienai idejai, ierobežojumu nav nekādu. Atbalstu arī pārtikas veikala izveidi, ja tas nepieciešams. Varbūt pat derētu kāds specializēts veikaliņš kā konkurents izplatītākajām veikalu ķēdēm. Tiesa, uzreiz jāsaka, ka pārtikas veikals pēc būtības neiederas biznesa inkubatorā. Mēs sakām "visas idejas" ar domu, ka tomēr izvēlēsimies perspektīvākās. Gribam iedrošināt visus, atstājot sev tiesības lemt, kura būs dzīvotspējīgākā, straujāk augošā joma. Mums ir nepieciešama sava "Nokia", uzņēmums, kas ne no kā izaug par pasaules zīmolu.

D. Trapenciere: - Var veidoties situācija, ka cilvēks atnāk ar ideju par pārtikas veikala izveidi, bet sarunās ar biznesa inkubatora pārstāvjiem atklājas, ka šis cilvēks ir darboties gribošs, un kopīgi, iespējams, viņi nonāks pie cita, daudz interesantāka risinājuma.

- Vai latvietis pēc savas būtības ir uzņēmējs?

D. Cālītis: - Jā! Mēs tikai esam pieraduši činkstēt un žēloties, bet arī tā dara tikai neliela daļa no visiem. Latvietis ir zemnieks, bet zemnieks savā būtībā ir uzņēmējs. Kurš vēl ir labāks uzņēmējs? Viņš ceļas četros, piecos no rīta, strādā, kad tas ir vajadzīgs, un atpūšas, kad var, nevis tad, kad beidzas darba laiks. Diemžēl padomju sistēma to sagrāva, un tas radīja pamatīgu robu. Bet dziļi sevī latvietis ir uzņēmējs.

Uz augšu