M.Zanders: Igauņi bēg no Baltijas (69)

Lieta tā, ka Tallinā šobrīd uzturas Latvijas publikai jau zināmais Starptautiskā Valūtas fonda misijas Austrumeiropā vadītājs Kristofs Rozenbergs, kurš vakar publiski apliecināja, ka Igaunijai eiro ieviešana jau pēc diviem gadiem ir “reāla iespēja” (“Associated Press Newswires”, 26.10.2009.).

Ja tas tā tiešām notiek, tad sekas Latvijas ekonomikai ir ļoti būtiskas, piemēram, ārvalstu investīcijas masveidā izvēlas Igauniju, kur pēc 2011.gada vairs nepastāvēs nacionālās valūtas svārstību risks.

Diez vai Latvijai būs iespējams apelēt pie igauņu solidaritātes un aicināt paciesties, kamēr Latvijas ekonomika sāks atbilst eiro ieviešanas kritērijiem. “Kaimiņu būšana”, protams, ir liela lieta, tomēr igauņi, šķiet, nav sentimentāli un nolēmuši negaidīt, jo savu nākotni vairāk redz Skandināvijas, nevis Baltijas kontekstā.

SVF gan norāda: lai drošāk kvalificētos Māstrihtas kritērijiem, Igaunijai vajadzētu savu budžeta deficītu samazināt vēl par 1% no IKP, tātad kaimiņiem arī vēl darbi veicami, tomēr tie ir salīdzinoši vieglāki nekā mums. Līdz ar to Latvijas ekspertiem un uzņēmējiem vajadzētu jau sākt bez histērijas pārdomāt darbošanos situācijā, kad Igaunijā ir ieviests eiro, savukārt Latvijā joprojām ir lats.

Ja runājam par savlaicīgu gatavošanos, tad, manuprāt, Latvijai vajadzētu arī domāt par iespēju, ka ekonomikas stabilizēšanās un atspirgšana nenotiek tik strauji, kā šobrīd plānots. Jo ko mums saka valdība? Nākamais gads būšot vēl grūts, bet tad jau nu gan... Rau, pasaules ekonomika jau atkopjoties pēc krīzes. Vakar Eiropas lielākās ekonomikas, Vācijas, politiskā līdere, kanclere Angela Merkele paziņoja, ka pasaules ekonomiskās krīzes sekas Vācijas ekonomikā būs jūtamas ne tikai 2010., bet arī 2011.gadā (“The Wall Street Journal”, 27.10.2009.). Tātad arī Latvijā reāli pozitīva dinamika gaidāma ne ātrāk par 2011.gada nogali. “Gaismas tuneļa galā” attālināšanās, protams, nav patīkama vēsts, tomēr labāk gatavoties reālam scenārijam, nevis vilties pārāk rožainās prognozēs.