/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Ārvalstniekiem par medicīnas pakalpojumiem prasot augstākas cenas nekā vietējiem pacientiem, ieguvums uzņēmējdarbībai būtu tikai īstermiņā, taču ilgtermiņā šāda prakse var maksāt reputācijas zaudēšanu, kas medicīnas biznesā ir visvērtīgākā valūta, uzskata SIA "Medicīnas tūrisma centrs" pārstāvji.
Eksperts: Medicīnas pakalpojumu cenas ārvalstniekiem jānosaka atbilstoši tirgus situācijai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līdzekļi, kas tiek atvēlēti no veselības budžeta vienam iedzīvotājam dažādās valstīs, ir atšķirīgi. "Ja Latvijā uz vienu iedzīvotāju gadā tiek tērēti 195 eiro (137 lati), citviet Eiropā šis rādītājs vidēji ir 2500 līdz 3000 eiro (1757 līdz 2108 lati), Norvēģijā līdz pat 4000 eiro (2811 lati) uz iedzīvotāju. Līdz ar to medicīnas pakalpojumu cenas dažādās pasaules valstīs ir ievērojami atšķirīgas," atgādina "Medicīnas tūrisma centra" valdes loceklis Māris Rēvalds.
Mazāka cenu atšķirība starp dažādām valstīm ir tiem medicīnas pakalpojumiem, kas neietilpst valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu grozā, piemēram, zobārstniecība un plastiskā ķirurģija. Eksperti norāda, ka šiem pakalpojumiem cenu atšķirība varētu būt vidēji pusotra līdz divas reizes.
Liela apjoma ķirurģiskām operācijām Latvijā cenas var būt pat desmit un vairāk reižu mazākas. Cenu atšķirība arī ir galvenais iemesls, kas ārvalstniekus mudina nepieciešamās medicīniskās manipulācijas veikt Latvijā, savukārt medicīnas iestādēm manipulēt ar pakalpojumu cenām.
"Medicīnas eksporta pakalpojumi Latvijā nav nekas jauns. Jāatzīst, ka attieksme pret ārvalstu pacientiem no pakalpojumu sniedzēju puses bijusi dažāda. Ir tādi medicīnas pakalpojumu sniedzēji, kas nekad nav šķirojuši, vai pacients ir iebraucējs vai vietējais. Ir arī tādi, kas savu pakalpojumu cenas ārvalstniekiem reizinājuši ar trīs. Tomēr ilgtermiņā tā strādāt nevar. Arī ārvalstnieki var paskatīties attiecīgās medicīnas iestādes mājaslapā un noskaidrot patieso pakalpojuma cenu. Nereti šādi mēģinājumi vairākkārt pacelt pakalpojumu cenas var beigties ar skandālu," atzīst Rēvalds.
Rēvalds arī atzina, ka viņa vadītajā medicīnas iestādē "Veselības centrs 4" nav paredzēts prasīt lielākas cenas par pakalpojumiem ārvalstniekiem.
SIA "Klīnika EGV", kas specializējas neauglības ārstēšanā, ārsts Voldemārs Lejiņš uzsver, ka cena par medicīnas pakalpojumiem nevar būt augstāka par to, kāda par attiecīgo pakalpojumu tiek piedāvāta ārzemēs, bet nedrīkst būt arī pārāk zema. "Es nevaru prasīt ārvalstu pacientam maksāt, piemēram 500 latus par operāciju, kas citviet pasaulē maksā pat 5000 latu. Pie manis neviens nebrauks, jo domās, ka šī nav uzticama medicīnas iestāde. Savukārt Latvijas pacientiem es nevaru piedāvāt pasaules līmeņa cenas. Mūsu nozarē cenas ir diferencētas," skaidro Lejiņš.
Pagājušajā gadā 30% no SIA "Klīnika EGV" bijuši ārvalstnieki.
"Tirgus pats diktē cenas. Uzskatu, ka dubultās cenas ārvalstu pacientiem, medicīnas biznesam ir tikai īstermiņa ieguvums, tomēr tās nedrīkst būt arī pārāk zemas. Kā zināms, ja kaut kas izklausās pārāk labi, lai būtu taisnība, cilvēki tam var nenoticēt," uzsver viens no "Medicīnas tūrisma centra" dibinātājiem Jānis Zaržeckis.
Kā ziņots, lai veicinātu medicīnas tūrisma attīstību, apvienojoties vairākiem medicīnas nozares līderiem Latvijā - SIA "Gremošanas slimību centrs GASTRO", SIA "Klīnika EGV", SIA "L.konsultācijas un investīcijas", SIA "Medicīnas sabiedrība ARS", SIA "Plastikas ķirurģijas klīnika", SIA "Veselības centrs 4", SIA "Valtera protēžu laboratorija", SIA "Zaržecka Privātprakse" - nodibināts SIA "Medicīnas tūrisma centrs".
Tuvākajā nākotnē "Medicīnas tūrisma centrs" nolēmis dibināt pārstāvniecības Londonā, Skandināvijas valstīs un Vācijā. Pirmo pārstāvniecību iecerēts dibināt Londonā jau 2010.gada janvārī.