Mani interesē kokveida peonijas. Lūdzu, pastāstiet par šo krāšņo augu audzēšanu un šķirnēm.
– Kokveida peoniju audzēšanai piemērota irdena, labi drenēta, trūdvielām bagāta, vidēji smaga, vismaz 40 – 50 cm dziļi sastrādāta augsne ar neitrālu vai vāji skābu reakciju, – stāsta Agris Šiliņš, kurš ar šo īpatnējo augu audzēšanu nodarbojas divdesmit gadu. Var audzēt gan saulgozī, gan noēnojumā, piemēram, zem lieliem kokiem, vislabāk – aizvējā, vietā, kur ziemā uzkrājas vairāk sniega, kas pasargā ziedpumpurus no barga sala (līdz -32...-35 0C). Nevajadzētu stādīt smagās, pārlieku mitrās augsnēs – tad krūmi neziedēs, dzinumi inficēsies ar pelēko puvi.
Kokveida peonijas ir lēnaudzīgas: lai parādītos pilnā krāšņumā, vajadzīgi vismaz 7 – 10 gadi. Toties tās var sasniegt ļoti lielu vecumu – vienā vietā var augt simts gadu un ilgāk. Tāpēc stādot vajadzētu izvēlēties vispiemērotāko vietu, lai augus vairs nevajadzētu pārstādīt.
No sēklām audzētie stādi labi pacieš pārstādīšanu līdz 7 – 8 gadu vecumam, savukārt uz lakstainās peonijas sakneņiem potētie – līdz divu triju gadu vecumam. Pārstādīt vecākus krūmus jau ir sarežģītāk, jo tiem izveidojusies dziļa sakņu sistēma.
Latvijā izturīgākā un izplatītākā nu jau trīsdesmit gadu ir puskrūma peonija. Stādot jaunus, vēl neziedošus augus, pirmos trīs gadus tos ieteicams turēt zem pieseguma, proti, novembrī pirms sala iestāšanās uz krūmu saknēm uzbērt pāris spaiņu sausas kūdras (pavasaros mulčas segumu atrauš). Vēlāk, kad puskrūma peonija jau labi ieaugusies, to mulčēt vairs nav nepieciešams. Turpretī Delavē peoniju un dzelteno peoniju, kuras nav tik izturīgas, regulāri mulčē ar kūdru.
Ar kokveida peoniju selekciju lielākoties nodarbojas ASV, Japānā, Francijā. No puskrūma peonijas veidojušās šķirnes ar klajiem, puspildītiem vai pildītiem ziediem dažādās krāsās: "White Phoenix" – ar baltiem, "Shugyokuden" – sarkaniem, "Saygio Sakura" – rozā, "Baron Thyssen Bornmisza" – ceriņrozā. Krustojot puskrūma un dzelteno peoniju, iegūtas šķirnes: "Alice Harding" – spilgti dzelteniem, "Age Of Gold" – zeltdzelteniem ziediem. Latvijā ar krūmpeoniju selekciju savulaik nodarbojās Elvīra Zvaigznīte – viņa izveidoja ziemcietīgus kokveida peoniju hibrīdus ar vienkāršiem, apmēram 12 cm diametra dažādu nokrāsu ziediem – oranžiem, dzelteniem, sarkaniem, rozā, baltiem.
- Pašaudzētu kokveida peoniju sugu un šķirņu stādus pašlaik var iegādāties SIA "Hedera" (Rīgā, A. Briāna ielā 9), cenas – no desmit līdz pat vairākiem simtiem latu.
- LU botāniskajā dārzā (Rīgā, Kandavas ielā 2) šoruden būs pārdošanā krūmu peoniju sēklaudži (ar baltiem ziediem) par 3 – 4 latiem gabalā.
UZZIŅA
- Atšķirībā no lakstainajām peonijām krūmu jeb kokveida peonijas veido krūmus vai puskrūmus ar koksnainiem dzinumiem. Atkarībā no sugas un šķirnes īpatnībām zied no maija beigām līdz pat jūlija sākumam.
- Puskrūma peonija (Paeonia suffruticosa) sasniedz 2 – 2,5 m augstumu. Ziedi ir klaji vai puspildīti, apmēram 20 cm diametrā, baltā, maigi rozā vai violetā krāsā ar raksturīgu tumši violetu plankumu zieda centrā.
- Delavē peonija (Paeonia delavayi) parasti izaug 1,5 – 2,5 m augsta, nokarenie zvanveida ziedi ir sarkanā vai dzeltenā krāsā, tie var sasniegt 15 cm diametru.
- Krustojot Delavē peoniju ar dzelteno peoniju (P. lutea) un lakstainajām peonijām (Paeonia tenuifolia, P. officinalis, P. lactiflora), iegūti starpsugu hibrīdi ar lieliem (līdz 30 cm diametrā), klajiem, puspildītiem un pildītiem ziediem.