Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Mēs piedzīvosim brīdi, kad mūsdienu jaunbūves sāks brukt," prognozē Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes docents Juris Biršs. Viņš atzīst, ka no mūsdienu fantastiskajiem materiāliem, kas paver līdz šim nebijušas iespējas, Latvijā diemžēl būvē katastrofāli pavirši un neprasmīgi.
Cilvēki, kas tagad aizņemas bankās, lai pa galvu, pa kaklu uzbūvētu sev māju, neapzinās, kādu ārprātu dara, J. Biršs brīdina. "Viņi ielien parādos uz vairākiem gadu desmitiem, uzveļot daļu kredītsaistību saviem bērniem, bet nezina, kas ar sasteigto būvi notiks jau pēc pāris gadiem. Daudzas mājas tiek būvētas tā, lai tikai izturētu naudas saņemšanas mirkli. Sienas uzslej pēc iespējas ātrāk, ārpusi uzreiz apliek ar putupolistirola plāksnēm, iekšpusi – ar riģipsi. Izskatās ideāli. Bet pa vidu viss plaisā un brūk," J. Biršs ieskicē drūmu ainu.
Turpretim Latvijas Būvnieku asociācijas izpilddirektors Mārcis Nikolājevs uzskata, ka Latvijā ir visas iespējas izvēlēties legālus un sertificētus projektētājus, arhitektus un būvniekus un noslēgt pasūtītājam izdevīgus līgumus. Latvijā ir ap 3000 reģistrētu būvfirmu.
"Izvēloties melnās brigādes, mēs paši sev radām riska situāciju. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijā ir piecreiz vairāk legālu būvnieku nekā Spānijā. Tātad mums ir piecas reizes lielākas izvēles iespējas nekā spāņiem," M. Nikolājevs piebilst.
Viņa pārliecība – tieši pasūtītāju prasīgums, būvuzraugi arī privātiem objektiem un uzticamu būvfirmu izvēle pasargās no brāķdariem. Valstī ne tikai ievērojami pieauguši būvniecības apjomi, bet šī joma par spīti jau hroniskajam kvalificētu celtnieku trūkumam tomēr gadu no gada tiek arvien vairāk sakārtota.
Garantija – divi gadi?
Vispārējo būvnoteikumu 164. punkts paredz, ka būvuzņēmējiem pēc objekta nodošanas vismaz divus gadus par saviem līdzekļiem jānovērš atklājušies būvdarbu defekti. Tieši šādu termiņu arī būvfirmas parasti paredz līgumā ar pasūtītāju. ASV jaunbūvēm nosaka pat 65 gadu garantiju.
"Bieži būvfirmu līgumos ar pasūtītāju tiek rakstītas viņam absolūti neizdevīgas lietas. Nupat lasīju līgumu, kur pasūtītāju spiež parakstīt, ka viņš nekad un nekādos apstākļos neizteiks pretenzijas," stāsta J. Biršs.
"Bet nevajag piekrist līgumam ar divu gadu garantiju," iebilst M. Nikolājevs. "Būvnoteikumos minēts minimālais garantijas laiks. Tas taču var būt arī daudz ilgāks. Jūs esat pasūtītājs, tas cars un dievs, kas diktē noteikumus. Ja nedod pieņemamas garantijas, var izvēlēties citu firmu."
Lai veiktu komercdarbību būvniecībā, saskaņā ar Būvniecības likumu nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts. To personas ar attiecīgu izglītību var iegūt pēc noteikta profesijā nostrādāta laika, nokārtojot profesionālo gatavību apliecinošus eksāmenus. Kļūmju gadījumā projektētāji, arhitekti un būvnieki atbild ar saviem sertifikātiem. Tos var zaudēt uz mūžu, lai gan Latvijā ne reizi tā nav noticis. Ar sertifikātiem taču riskē tikai tie, kam tie ir.
Kopš šā gada jūlija visiem būvuzņēmējiem ir jāreģistrējas Ekonomikas ministrijas Būvkomersantu reģistrā, kas ir publiski pieņemams (www.em.gov.lv). "Reģistrs ļauj pasūtītājiem pārliecināties par izvēlētās firmas uzticamību," komentē M. Nikolājevs. Būvkomersantu reģistrā iekļauj informāciju par uzņēmumu, būvniecībā nodarbināto personālu, tajā skaitā par personām ar pastāvīgām prakses tiesībām, komersantu raksturojošus datus, ziņas par firmas pieļautajiem pārkāpumiem.
Būvniecības buma ēnā
Šodien vislētākais un ērtākais variants ir būvēt no sīkblokiem, stāsta J. Biršs. Bet, lai no tiem būvētu, jāievēro attiecīga tehnoloģija un jāizmanto visi paredzētie materiāli un stiprinājumi. Viņaprāt, tie, kas steigšus sasviež trīsstāvu mājas no aeroblokiem bez siltināšanas, rīkojas bezatbildīgi, jo šīs ēkas nereti sāk plaisāt, pirms tajās sāk dzīvot. Un ne jau aeroblokos vaina – pareizi lietojot, tie ir lieliski būvmateriāli. J. Biršs uzsver – precīzi ievērojot tehnoloģijas un būvē ieguldot visus nepieciešamos materiālus, peļņa ir minimāla un ēkas nevar uzcelt tik ātrā tempā. Tādēļ taupa būvmateriālus un laiku, izmantojot klienta nezināšanu.
M. Nikolājevs zināmā mērā tam piekrīt un atstāsta paša piedzīvotu gadījumu: "Nesen mainījām mājai jumtu. Strādāja pazīstamas firmas pieredzējuši meistari. Zinādams, ka metāla lokšņu griezuma vietas ir jāapstrādā ar remonta krāsu, pārjautāju, vai piekrāsojuši. "Jā," viņi teica un piebilda teikumu, ko labāk nebūtu teikuši: "Divus baloniņus izpūtām." Bet es zinu, ka šo krāsu vēl neražo baloniņos, tikai bundžiņās…"
M. Nikolājevs atzīst, ka ar būvniecību nesaistīts cilvēks tādas nianses var nezināt. Bet katram no mums ir iespēja izvēlēties būvuzraugu vai ir šajos jautājumos zinoši paziņas. Ikviens var konsultēties būvnieku asociācijā, pie būvuzraugiem, attiecīgās firmās, arī būvmateriālu veikalos. "Izmaksājiet saldējumu kaut vai Tehniskās universitātes 3. kursa studentam un pajautājiet, vai tas vai cits būvmateriāls turēs siltumu un kāda siltumizolācija tam nepieciešama. Kad pērkam mašīnu, mēs uz autoplaci ņemam līdzi zinošu paziņu un ilgi pētām mašīnu, kas maksā varbūt tikai vairākus simtus. Kāpēc tad, kad pērkam māju sev un vēl bērnubērniem un maksājam desmitus vai pat simtus tūkstošu, nesameklējam savu būvuzraugu?"
Arī J. Biršs uzskata, ka pasūtītājam, ja viņš pats nav profesionālis, vajadzētu atrast sev uzticamu būvuzraugu, būvinženieri, kas varētu konsultēt būvniecības gaitā. Attīstītajās ārvalstīs starp būvētāju un patērētāju parasti ir konsultatīvā firma, kas respektē un aizstāv klienta vēlmes un profesionāli karo ar būvnieku, skaidro J. Biršs. Mums ekspertīzes firmas uzraudzību pagaidām pieprasa tikai lielu valsts objektu būvniecībā. Privātmāju celtniecībā tā rada pārāk lielu sadārdzinājumu.
Profesionālim no malas vajadzētu izvērtēt arī projektus, jo inženieri un arhitekti ne vienmēr tos nostrādā augstā līmenī. Viņi arī strādā pārāk ātrā tempā. Latvijā ir kādi 300 sertificēti konstruktori, bet gadā top ap 3000 māju. Tas nozīmē, ka projektē palīgi, bet sertificētā persona projektu tikai pārskata un paraksta.
Pārmest būvmateriālu izvēli celtniekiem ir absurdi. To nosaka projekts, skaidro M. Nikolājevs. Celtnieku uzdevums ir būvēt precīzi saskaņā ar to. Viņš uzsver, ka nedrīkst taupīt uz projektu rēķina – jo detalizētāks tas būs, jo arī pasūtītājam būs lielākas iespējas izsekot, vai celtnieki izdara visu nepieciešamo.
Klimats kā katastrofa
Baltijas apstākļos būvēt moderni nozīmē ne tikai to, ka tiek lietoti mūsdienīgi materiāli. Svarīgi ir ar šiem modernajiem materiāliem būvēt pareizi, Baltijas klimatam atbilstoši, uzsver J. Biršs.
"Latvijā pa kokiem neložņā indīgas čūskas un no krūmiem neuzglūn tīģeri. Taču Baltijā ir fantastiski mainīgs klimats, jo vienā ziemas sezonā var būt pat piecpadsmit un vairāk sali un atkušņi. Tas, ka Itālijā stāv gadu tūkstošus, pie mums saplaisā viena gada laikā. Tāpēc Latvijā nevar saglabāties ne marmors, ne akmens, ne flīzes uz atklātām terasēm. Pamēģiniet uzlikt trotuāru no marmora! Tas izturēs precīzi gadu," saka J. Biršs. Baltijā klimata īpatnību dēļ ne būvniecībā, ne projektēšanā nevar kopēt ne amerikāņus, ne vāciešus un pat ne it kā tik tuvos poļus. "Tas, kas pie viņiem ir lēti, pie mums var izmaksāt četrreiz dārgāk, jo mums būs jānojauc un vēlreiz jāpārbūvē. Un, ja negadīsies īstais priekšā teicējs, vēlreiz būs jānojauc un jāpārbūvē," ironizē Būvniecības fakultātes docents.
Viņš iesaka katram, kas izvēlas projektētājus un būvniekus vai arī pērk jau uzceltu ēku, aiziet uz mājām, kur viņi strādājuši agrāk, un parunāties ar cilvēkiem, kas tur jau kādu laiku dzīvo. Tā visuzskatāmāk būs redzams, vai var uzticēties šo firmu darbam.
***
UZZIŅA
Lai nenoplēstu deviņas ādas
- Pasūtītājam orientēties cenās var palīdzēt "Būvdarbu izcenojumu katalogs 2005", ko izstrādājuši SIA "MV project" speciālisti. Katalogs tapis sadarbībā ar būvmateriālu ražotājiem, lieltirgotājiem un būvdarbu veicējiem. Tajā apkopota informācija par 2500 celtniecības darbu un mehānismu nomas izmaksām, ieskaitot materiālu un mehānismu izmaksas un darba algas. Sīkāka informācija www.mvproject.lv.
- Katalogs nav lēts, taču tā kā to var ērti izmantot, lai sastādītu tāmes, sagatavotu cenu piedāvājumus konkursiem, kā arī būvniecības ekspertiem cenu piedāvājuma pārbaudei, tas varētu būt atrodams vietējā pašvaldībā.