«Nolikto atslēgu» princips – labs risinājums, pareizi piemērojot

FOTO: AP/Scanpix

Kā jau pierasts, pirmsvēlēšanu laikā politiķi sabiedrībai sasola piena upes ar ķīseļa krastiem, taču pēc vēlēšanām atklājas, ka tie visi bijuši tikai tukši vārdi.

Līdzīgi ir ar tā saucamo nolikto atslēgu principu, par ko pēdējā laikā daudz ir runāts. Pēc politiķu apgalvojumiem šis princips esot iestrādāts Maksātnespējas likuma grozījumos, ko Saeima pieņēma 2014. gada 25. septembrī, tas ir, tikai deviņas dienas pirms 12. Saeimas vēlēšanām. Vai tiešām tā ir, un uz ko tas attieksies, apskatīsim tālāk.

«Nolikto atslēgu» princips ASV

«Nolikto atslēgu» princips pastāv 11 ASV štatos – Aļaskā, Arizonā, Kalifornijā, Aiovā, Minesotā, Montānā, Ziemeļkarolīnā, Ziemeļdakotā, Oregonā, Vašingtonā un Viskonsinā. Juridiskās nianses, kā izpaužas šis princips dažādos štatos, var atšķirties, taču būtība visos ir viena – ja kredītņēmējs nespēj pildīt savas saistības pret banku, tad pēc ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanas izsolē kredītņēmējs vairs nav parādā bankai.

Pārējos ASV štatos, kā arī visās Eiropas valstīs, pastāv pretēja kārtība – pēc īpašuma pārdošanas izsolē atlikušais parāds netiek dzēsts un tas ir jāsamaksā.

«Nolikto atslēgu» princips nedarbojas, ja kredītņēmēji tīšām bojā ieķīlāto īpašumu.

Principa priekšrocības un trūkumi

«Nolikto atslēgu» principa priekšrocība ir tas, ka kredītņēmējs par savām saistībām atbild tikai ar ieķīlāto īpašumu. Tas ir liels atvieglojums, jo īpaši, ja kredītņēmējam ir viens īpašums un viņš nespēj samaksāt kredītu.

Taču šim principam ir arī savi trūkumi – pirmkārt, lielāka pirmā iemaksa, jo šāda veida kredīts bankām ir riskantāks, otrkārt, to ļaunprātīgi izmanto tieši turīgie kredītņēmēji. Starptautiskos zinātniskos pētījumos ir secināts, ka «nolikto atslēgu» štatos piedziņas gadījumu skaits ir par trešdaļu lielāks nekā pārējos štatos. Šis skaits palielinās kredītiem par lielākām summām, piemēram, ieķīlātajām mājām, kas ir novērtētas par 500`000 – 750`000 USD, ir divreiz lielāka iespēja, ka kredīts netiks atmaksāts. Tas ir skaidrojams ar to, ka turīgie kredītņēmēji nevēlas maksāt ievērojamas kredītsaistības par īpašumu, kura vērtība ir stipri kritusies un ir daudz zemāka par kredīta summu. Šī tendence pastāv arī tad, ja parādnieki pilnībā spēj samaksāt savus kredīta maksājumus.

Situācija Latvijā

Latvijā sabiedrība ir maldināta – politiķi nav stāstījuši par grozījumu īstajām sekām. Pirmkārt, no politiķu paziņojumiem cilvēki varēja saprast, ka «nolikto atslēgu» princips attieksies uz esošajiem kredītiem. Taču likuma pārejas noteikumi nosaka, ka grozījumi attieksies uz ķīlām, kas zemesgrāmatā būs nostiprinātas pēc 2015.gada 1.janvāra. Tātad uz tiem cilvēkiem, kuri šobrīd atrodas naudas grūtībās, likuma grozījumi neattieksies.

Otrkārt, «nolikto atslēgu» princips ASV nav saistīts ar pienākumu sākt maksātnespēju. Izsolē tiek pārdots ieķīlātais īpašums un parādnieks tiek atbrīvots no atlikušajām saistībām. Latvijā parādniekam būs jāsāk maksātnespējas process, kura ietvaros tiks pārdoti visi parādnieka īpašumi un manta (izņemot dzīvošanai nepieciešamākās lietas – apģērbu, pārtiku u.c.). Neskatoties uz to, ka pēc īpašuma pārdošanas un izsoles akta apstiprināšanas saistības pret banku par mājokļa kredītu būs dzēstas, tik un tā visa parādnieka manta tiks pārdota un no tās tiks segti citi parādi (komunālo maksājumu parādi, nodokļu parādi utt.).

Treškārt, pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieks zaudēs tiesības rīkoties ar visu savu mantu. Šīs tiesības iegūs administrators.

Ceturtkārt, parādniekam pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas būs amatu ierobežojumi - nevarēs kļūt par advokātu, notāru, revidentu un ieņemt citus amatus.

Vai to var uzskatīt par «nolikto atslēgu» principu, kāds tas pastāv noteiktos ASV štatos? Noteikti nē. Šajos štatos parādniekam nav jāpasludina maksātnespēja (ar visām no tā izrietošajām sekām), lai tas par savām saistībām atbildētu tikai ar ieķīlāto mājokli. Pietiek ar to, ka banka vērš piedziņu uz ieķīlāto īpašumu.

Grozījumi uzlabos turīgo iedzīvotāju stāvokli

Pēc grozījumu pieņemšanas lielākās bankas ir paziņojušas, ka aptur dalību mājokļa atbalsta programmā jaunajām ģimenēm, par kuru šogad daudz ir runāts. Vienlaicīgi jau šobrīd kredītiem ir noteikta 30-40% pirmā iemaksa. Rezultātā kredītus nevar atļauties tās jaunās ģimenes, kam kredīti vajadzīgi sava mājokļa iegādei, bet kam nav uzkrāti 30-40% pirmajai iemaksai.

Šādu situāciju izmantos turīgie iedzīvotāji, kuriem jau pieder dzīvokļi vai mājas, vai kuriem grūtības nesagādā segt augstu pirmo iemaksu. Viņiem būs iespēja izīrēt savus īpašumus tām ģimenēm, kas nevarēs ātri sakrāt pirmajai iemaksai. Tas savukārt palielinās pieprasījumu īres tirgū un agrāk vai vēlāk cels īres cenas, tādējādi samazinot iespējas sakrāt pirmajai iemaksai.

Secinājumi

Deputātu priekšvēlēšanu solījumu rezultātā ir pieņemti tādi likuma grozījumi, kas nesatur «nolikto atslēgu» principu. Ir radīta situācija, ka esošajiem parādniekiem netiek palīdzēts, bet jaunajām ģimenēm ir radīti apstākļi, ka tās nevar saņemt kredītu mājokļa iegādei. Rezultātā ieguvēji ir tikai deputāti, kas nopelnījuši plusiņus vēlēšanās, un turīgie iedzīvotāji, kas varēs vēl vairāk vairot savu turību.

Lai atrisinātu radīto situāciju, būtu jārada tāds mehānisms, kas jebkuram cilvēkam, kas vēlas saņemt kredītu, dod izvēles iespējas – saņemt kredītu ar «nolikto atslēgu» principu vai kredītu bez šā principa (šobrīd pastāvošos kredītus). Tiem, kas varētu atļauties samaksāt augstāku pirmo iemaksu, būtu pieejams kredīts ar «nolikto atslēgu» principu (nekļūstot maksātnespējīgiem). Savukārt tiem, kas nevarētu atļauties samaksāt augstu pirmo iemaksu, būtu pieejami līdzšinējie kredīti ar zemāku pirmo iemaksu, kā arī iespēja saņemt valsts galvojumu – mājokļa atbalsta programmas ietvaros ģimenēm ar bērniem.

Uz augšu