Komunālās ērtības vēl jāpagaida (2)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Rīgā aptuveni deviņdesmit pieciem procentiem iedzīvotāju ir iespējams izmantot centralizēti piegādātu ūdeni, bet kanalizācijas tīklu – gandrīz deviņdesmit procentiem. Pārējiem vēl gadus desmit jāpaciešas, un tad arī viņi varēs dzīvot tikpat komfortabli. Saskaņā ar Rīgas attīstības plānu tuvākajos gados par pašvaldības un Eiropas Savienības fondu naudu plānoti vērienīgi darbi Pleskodālē un Dārzciemā.

Rīgas attīstības programma paredz, ka galvaspilsētas ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas uzlabošanu iecerēts veikt divos periodos: vidējā termiņa (2005.–2008. g.) un ilgtermiņa (2009.–2015. g.).

"Šobrīd Rīgā ir mazas saliņas, atsevišķi rajoni, kuros nav pieeja kanalizācijai un centralizētajam ūdens tīklam. Piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus, nesen pabeidzām darbu Mārupē, Mežaparkā un Vecāķos, kur pieeja centrālajai ūdens un kanalizācijas sistēmai tika dota vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju," informē SIA "Rīgas ūdens" pārstāvis Arturs Mucenieks.

Rīdzinieki dzer ūdeni, ko iegūst gan pazemē, gan virszemē. Puse nepieciešamā ūdens ir no gruntsūdens avotiem, puse – no ūdens attīrīšanas stacijas "Daugava". Bez SIA "Rīgas ūdens" ūdens ieguves vietām pilsētā ūdens tiek ņemts arī no artēziskajiem urbumiem.

Kā stāsta A. Mucenieks, centralizētajam ūdensvadam bieži pieslēdzas arī privātie un firmu īpašnieki, kuriem tas ir maksas pakalpojums.

Tuvojas simtam

"Negribu melot, bet apmēram tuvāko desmit gadu laikā sasniegsim simtprocentīgu pārklājumu. Vēl nesen ūdens un kanalizācija bija mazāk nekā deviņdesmit procentiem iedzīvotāju, taču, kopš "pieslēdzām" Vecāķus, Mārupi un Mežaparku, esam pāri deviņdesmit procentiem. Ieguldījumi neatmaksāsies pat tuvākajos simt gados, taču vides problēmu dēļ, no kurām viena ir kanalizācijas radītais piesārņojums, šis jautājums jebkurā gadījumā ir jārisina," uzsver A. Mucenieks.

Pirms pāris gadiem pašvaldības pasūtītā pētījuma atzinums bija, ka Rīgas kanalizācijas sistēmas attīstība atpaliek no ūdens apgādes sistēmas attīstības. Pilsētas rajonos, kuros nav pieeja centralizētajai kanalizācijai, liels notekūdeņu daudzums tiek iesūcināts gruntī no primitīvām individuālajām attīrīšanas ietaisēm. Tādējādi rodas grunts un gruntsūdeņu piesārņojums.

Alternatīva – spice

Vecāķu iedzīvotāja Daina Pope ir priecīga, ka beidzot ir pabeigti remontdarbi viņas piemājas teritorijā. "Visas trubas ir savilktas, tikai neesam tās vēl pieslēguši. Būvēsim jaunu māju un tad arī slēgsim klāt. Ūdensvadu mums pievilka līdz sētai, bet par tālāko maksājām paši," stāsta D. Pope. Līdz šim viņa ūdens iegūšanai izmantoja spici. "Ūdens bija ļoti labs!" slavē jauniete.

Savukārt Dana Behmane iespēju pieslēgties centralizētajam ūdensvadam neizmantoja. "Vecāķos dzīvoju tikai pa vasaru, un man pietiek ar spici. Izurbām to par savu naudu – divdesmit metru par divdesmit latiem metrā. Arī kanalizācijai mums ir divas bedres, kuras netīrām, tur viss pats sasūcas zemē, tāpēc arī kanalizāciju neievilkām," stāsta D. Behmane.

***

Informācija

=Līdz 2010. gadam paredzēts izbūvēt jaunu kanalizācijas kolektoru Hanzas ielā;

=veikt Lielirbes un Kalnciema ielā esošo kolektoru rekonstrukciju;

=tiks atdalīta arī lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēma no sadzīves kanalizācijas sistēmas Teikas un Čiekurkalna rajonos; plānota jaunu kanalizācijas un ūdens apgādes tīklu izbūve un esošo tīklu rekonstrukcija Bolderājas, Šampētera, Katlakalna un Dārzciema rajonā.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu