Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nav skaidrs, no kurienes iebrauc vairāk viesstrādnieku – no Krievijas vai Ukrainas.
Atļauju Latvijā ievest viesstrādniekus var dabūt tikai tad, ja mēneša laikā neviens pašu bezdarbnieks uz izsludināto vakanci nav pieteicies. Arī minimālā darba samaksa ārzemniekam jānosaka lielāka – vismaz 302 lati mēnesī – un obligāti jāiegādājas veselības apdrošināšanas polise uz visu darba periodu. Par viesstrādnieka nodarbināšanu ir jāmaksā arī valsts nodeva – 35 lati mēnesī.
Neraugoties uz šiem noteikumiem, viesstrādnieku skaits Latvijā strauji palielinās. Eksperti prognozē, ka viesstrādnieku skaits palielināsies arī turpmāk. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, nodarbinātības nolūkā Latvijā iebraukušo personu skaits šā gada pirmajā pusē ir gandrīz tikpat liels, cik pērn visa gada laikā. Šogad jau reģistrēti 1989 nodarbinātie ārzemnieki. Tiesa, būtiski atšķiras dažādu valsts iestāžu sniegtie dati par to, no kādām valstīm Latvijā ir visvairāk ārzemju viesstrādnieku – Krievijas (PMLP informācija) vai Ukrainas (Nodarbinātības valsts aģentūras dati).
Lai arī Latvijas migrācijas politika saistībā ar nodarbinātību vērsta uz iekšējā darba tirgus aizsardzību, darba devējam ir tiesības uzņemt viesstrādniekus visos tautsaimniecības sektoros, saka PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze. Uzņēmēji, redzot vietējā darbaspēka trūkumu, izmanto šo iespēju arvien biežāk. PMLP dati liecina, ka visvairāk šogad nodarbināto ārzemnieku ir no Krievijas (453), kam seko Ukraina, Moldova, Baltkrievija, Armēnija un Uzbekistāna.
Nodarbināto ārzemnieku īpatsvars ir vērojams būvniecībā (674), transporta un sakaru nozarē un apstrādes rūpniecībā.
Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka šāgada pirmajā pusgadā darba izsaukumi apstiprināti 1370 ārzemniekiem, un visvairāk nevis Krievijas iedzīvotājiem, bet Ukrainas (447) un Moldovas (420), kas kopā veido ap 60 procentiem no visu izsniegto darba atļauju skaita. Trešajā vietā ir Uzbekistāna (109), kam seko Baltkrievija (95). Savukārt Krievijas iedzīvotājiem izsniegto darba atļauju skaits stipri atpaliek – atļauju strādāt saņēmuši 77 Krievijas iedzīvotāji. Par nozari, kurā visvairāk nodarbināti viesstrādnieki, dati neatšķiras – tā ir būvniecība, tomēr kā citas ārzemniekus visvairāk piesaistošās nozares, pēc NVA datiem, ir rūpniecība un viesnīcas.
Daudzās nozarēs Latvijā trūkst darbaspēka, un pagaidām nav prognozējams, ka pieprasījums pēc tā mazināsies. Latvijā strādājošo ārzemnieku skaitu un tā pieauguma tendences nevar salīdzināt ar izbraukušo Latvijas iedzīvotāju skaitu darbam ārvalstīs, jo, pirmkārt, nav precīzu datu par to, cik Latvijas iedzīvotāji strādā citās valstīs, un, otrkārt, izbraukušo skaits jebkurā gadījumā daudzkārt pārsniedz ievesto viesstrādnieku skaitu. NVA veiktās darba devēju aptaujas liecina, ka darbaspēka visvairāk trūkst būvniecībā un rūpniecībā (kuģu būve, koksnes izstrādājumu ražošana, metāla apstrāde, pārtikas produktu ražošana). Tomēr viesstrādnieku iebraukšana Latvijā darbaspēka trūkuma problēmu atrisinās tikai daļēji, jo daudzās nozarēs, kur ir reāls darba roku trūkums, ārzemju strādniekus nav iespējams izmantot valsts valodas nezināšanas dēļ, Neatkarīgajai atzina NVA sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Jurševska.
Ja darba devējs vēlas nodarināt ārzemnieku, viņam ir jāpiesaka šī vakance Latvijā, norādot arī algu – sākot no 302 latiem mēnesī, par kādu zemāku ārzemniekiem nevar maksāt, un jāgaida mēnesis, vai kāds uz šo darbu nepieteiksies tepat. Ja tas nenotiek, tad var sākt kārtot dokumentus darba atļaujas saņemšanai ārzemniekam. Pēc NVA novērojuma, Latvijas bezdarbnieki uz sludinājumiem ar šādu atalgojumu vispār nereaģējot.
Valsts darba inspekcijas darba tiesību nodaļas vadītājs Vilnis Virza atzina, ka ļoti reti tiek konstatēti pārkāpumi saistībā ar darba tiesību neievērošanu ārzemniekiem. Pārsvarā tie ir tad, ja šie ārzemnieki vispār ievesti nelegāli. "Lielākais risks viesstrādniekam ir sliktie dzīves apstākļi – viņus ievieto mazās istabiņās, pa desmit cilvēkiem vienā, bet mēs to nevaram kontrolēt," norāda V. Virza. Pēc viņa domām, Krievija nevarētu būt līderis viesstrādnieku "piegādē", visticamāk, notiekot kāda manipulācija ar personu dokumentiem.
***
Ārzemniekiem apstiprinātie darba izsaukumi 2007. gada 1. pusgadā
Kopā 1370
Personu skaits; Procentuāli
ASV 4 0,3
Baltkrievija 95 6,9
Indija 38 2,8
Ķīna 10 0,7
Krievija 77 5,6
Ukraina 447 32,6
Moldova 420 30,7
Uzbekistāna 109 8
Turcija 41 3
Armēnija 55 4
Citas 74 5,4
Avots: NVA