«Uzrakstiet man biznesa plānu!» (4)

Aktīvākie biznesa plānu rakstītāji – kurzemnieki

– Cik daudziem klientiem pēdējos četros gados jūs esat palīdzējuši?

J. Ruskis: – Strādājot ar klientiem, Hipotēku bankas speciālisti redz, ka daudziem cilvēkiem ir perspektīvas uzņēmējdarbības idejas, taču tās nav pilnībā izstrādātas, trūkst labu biznesa plānu, kā arī citu zināšanu, lai varētu veiksmīgi saņemt aizdevumu. Tādēļ pirms četrarpus gadiem tika nodibināts a/s "Latvijas Hipotēku un zemes banka" meitas uzņēmums SIA "Hipotēku bankas finanšu konsultāciju centrs", kura galvenais uzdevums ir palīdzēt klientiem uzņēmējdarbības iesācējiem vai jau pastāvošajiem uzņēmumiem, sniedzot dažāda veida konsultācijas. Galvenais mūsu uzdevums ir uzņēmējdarbības plānu un kredīta dokumentācijas sagatavošana. Laika gaitā savu pakalpojumu klāstu esam attīstījuši un piedāvājam arī konsultācijas Eiropas Savienības strukturālo fondu naudas saņemšanai, kā arī uzņēmumu administrēšanas konsultācijas, grāmatvedības pakalpojumus u. c. Pa šiem gadiem uz biznesa ceļa esam uzveduši aptuveni 250 cilvēkus.

– Vai piedāvājat konsultācijas arī uzņēmējdarbības sākšanai un attīstīšanai ārvalstīs?

– Nē, šobrīd pamatā orientējamies uz mūsu valsts tirgu. Lai gan esam novērojuši, ka mūsu uzņēmēji mērķē arī uz tirgu ārpus Latvijas. Lielāku interesi tie izrāda par bijušajām Padomju Savienības valstīm, kur ir lētāks darbaspēks un arī izejmateriāli.

– Cik liels ir pieprasījums pēc šādām finanšu konsultācijām?

– Gadā vidēji strādājam ar 50 uzņēmējiem. Iespējams, kādam šis cipars liekas par mazu, taču ir gadījumi, kad pie viena projekta strādājam pat pusgadu. Konsultācijās izskatām sarežģītus plānus, un tā ir mūsu interesantākā darba puse. Mēs saskārāmies ar dažādām nozarēm, sākot ar maizes ražošanu un beidzot ar naktsklubiem.

– Vai jūsu klienti vairāk ir jaunieši vai cilvēki ar pieredzi?

– Nāk arī cilvēki ar pieredzi, kuriem jau ir uzņēmums, tie ir sasnieguši zināmu attīstības līmeni un gatavojas nākamajam lēcienam. Parasti šādiem cilvēkiem ir nepieciešamas jaunas zināšanas un nauda, tāpēc bez palīdzības neiztikt. Otra grupa ir jaunieši. Viņiem ir idejas, taču nav finansējuma. Interesanti ir tas, ka katrs savu biznesa plānu raksta ne jau tikai tamdēļ, lai saņemtu aizdevumu, bet arī tāpēc, lai pats saprastu topošā biznesa nianses. Runājot par grupām, noteikti jāatzīmē viena no tām, kas mani iepriecina, – tie ir cilvēki, kuri bija aizbraukuši uz ārzemēm peļņas nolūkos un tagad brauc atpakaļ uz Latviju. Viņi ir sapelnījuši zināmu kapitālu, ko vēlas ieguldīt sava uzņēmuma dibināšanā.

– Kādu uzņēmējdarbību viņi Latvijā uzsāk?

– Protams, viņiem nav tik daudz līdzekļu, lai sāktu mūs apmācīt, kā jāēd varžu kājiņas. Parasti savas idejas viņi pielāgo mūsu apstākļiem. Kaut vai cenšas attīstīt lauku tūrismu, taču citā griezumā. Tādu, kāds ir ārzemēs.

Ja klientus vajadzētu sagrupēt pēc reģioniem, tad jāsaka, ka vismazāk biznesu vēlas dibināt latgalieši – tikai 10% no visiem klientiem. Laikam ir grūti izdomāt, kādu uzņēmējdarbību varētu iesākt Latgalē. Bet, ja kāds dibina, tad parasti tas ir lauku tūrisms, mazāk ražošana. Negatīvi ir arī tas, ka enerģiski un jauni cilvēki dodas prom no Latgales. Aktīvākie biznesa plānu rakstītāji ir kurzemnieki.

A. Mukāns: – Tāpat ir arī ar maziem kredītiem. Vērtējot situāciju pa reģioniem, ir redzams, ka Latgalē šos kredītus ņem vismazāk. Liepājnieki, kā arī vidzemnieki – no Smiltenes, Cēsīm un Valmieras – ir rosīgāki.

– Vai ir daudz tādu, kas sāk biznesa plāna rakstīšanu un to nepabeidz?

– Ir bijuši gadījumi, kad pēc pirmajām sarunām cilvēki vairs neatnāk.

Visvairāk projektu par būvmateriālu ražošanu

– Kādā jomā konsultācijas ir vispieprasītākās?

J. Ruskis: – Tas ir atkarīgs no tirgus situācijas. Piemēram, pirms četriem gadiem visi bija mazo hidroelektrostaciju speciālisti, rakstīja hidrostaciju projektus. Pēc tam veidoja projektus lauku tūrismam. Šobrīd raksta plānus būvmateriālu ražošanai, kā arī par nekustamajiem īpašumiem. Protams, liels pieprasījums ir projektiem, kas orientēti strukturālo fondu saņemšanai, jo cilvēki saprot, ka ir iespējams saņemt līdzekļus uzņēmējdarbības atbalstam. Ne tik izteikti iedzīvotāji vēlas sākt uzņēmējdarbību lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē.

– Vai savas biznesa idejas cilvēki īsteno tajā pusē, no kuras nāk, vai tomēr tiecas uz lielajām pilsētām?

– Drīzāk tie, kas nāk no lielākām pilsētām, savas idejas vēlas realizēt ārpus tām. Piemēram, kāds grib izveidot ražotni. Viņš saprot, ka pilsētā ražošanas izmaksas būs dārgākas nekā lauku teritorijā, tāpēc ar savu ideju dodas prom.

– Kādu zināšanu cilvēkiem trūkst visvairāk, rakstot biznesa plānu?

– Pats galvenais ir tas, ka trūkst sistemātikas. Viņiem ir ideja, taču, lai to īstenotu, darbības jāsaliek pa plauktiņiem. Arī ekonomika pieklibo – trūkst izpratnes par tās aprēķiniem, analīzi utt. Biznesa plānā svarīgi ir tas, ka visiem cipariem jābūt pamatotiem. Ja saki, ka saražosi tūkstoš vienības, tad jāmāk pamatot, kā to panāksi.

Bieži vien, kad cilvēks pie mums atnāk ar ideju, tā viņam liekas tik pūkaina un balta, taču mēs cenšamies viņu nolaist uz zemes. Šādas konsultācijas liek sākt domāt. Viņš nevar atnākt un pateikt: "Uzrakstiet man biznesa plānu!" Mēs to nedarīsim vieni, arī klientam būs jāņem aktīva dalība.

Esam saskārušies arī ar uzņēmējiem, par kuru sasniegto rezultātu var pabrīnīties. Teorētiskās zināšanas viņam ir nepilnīgas, taču praktiskās spējas izcilas!

– Vai sekojat līdzi arī tam, kā cilvēkiem veicas ar idejas īstenošanu un attīstīšanu pēc kredīta saņemšanas?

– Jā, mums ir interesanti, kā, piemēram, attīstās Jāņa lauku tūrisms. Pie tam, ja vēl esam aizdevuši viņam naudu, tad tā ir mūsu profesionālā interese. Nav ko slēpt, ir arī tādi gadījumi, kad bizness neaiziet.

– Cik gadījumos tas ir?

– 20%. Taču, manuprāt, tas ir labs rādītājs.

A. Mukāns: – Tie, kas deviņdesmitajos gados atradās īstajā vietā un laikā, privatizēja īpašumus, uzsāka savu biznesu, viņiem ir laba kredītvēsture, un šobrīd vēlas paplašināt uzņēmējdarbību, lielākoties tiem izvērstais bizness aiziet. Protams, daži pārvērtē savas spējas un ar uzstādīto uzdevumu netiek galā. Ir arī tādi uzņēmēji, kas 15 gadus dzīvoja pašpatēriņam, bet šodien tam vairs nav perspektīvas. Viņi saprot, ka jāattīstās tālāk, tāpēc vēlas saņemt aizņēmumu, bet diemžēl ne vienmēr spēj realizēt iecerēto.

– Vai šie cilvēki arī ietilpst 20%?

– Vairākums ir tieši tādi.

J. Ruskis: – Ir viens ļoti labs teiciens: "Zivs pūst no galvas." Ir bijuši arī interesanti projekti ar labām izredzēm nākotnē, taču pēkšņi savā starpā saķildojas idejas realizētāji un bizness aiziet pa skuju taku. Vai arī cilvēki nespēj turpināt iesākto lietu tikai savu personīgo īpašību dēļ! Katrs esam savas laimes kalēji.

– Vai visi projektu rakstītāji dabū finansējumu?

– Ir divas atsijāšanas vietas. Pēc pirmās sarunas saprotam, vai vispār ir vērts sākt sadarbību ar konkrētu klientu. Ja redzam, ka projektam nav nākotnes, tad nespējam palīdzēt. Ir bijis arī tāds gadījums, ka pie mums atnāk cilvēks ar rasējumu uz papīra un saka: "Tā ir mana ģeniālā ideja. Es pelnīšu lielu naudu." Taču, kad sākām uzdot jautājumus par šo ģeniālo ideju un tās realizēšanu, atbildi nesaņēmām. Droši vien ar tādiem cilvēkiem sastopas arī pārējie finansētāji. Ir arī tādi, kas grib "iznest" banku cauri. Uztaisa kaut kādu projektiņu, lai gan to īstenot nemaz nedomā, jo vēlas saņemt tikai naudu. Bet tādi jau aizdevumu nesaņem. Otra atsijāšanas vieta ir bankas kredītkomiteja. Tā izskata sagatavotus projektus un izlemj, piešķirt finansējumu vai ne.

– Uz kādām summām parasti uzņēmēji pretendē?

– Iesācēji, kuriem ir arī pašiem savs kapitāls, ko ieguldīt uzņēmējdarbībā, pretendē uz 50 – 80 tūkstošiem latu. Tie, kas vēlas attīstīt jau esošu biznesu, tēmē uz sešciparu skaitli. Te gan jāatzīmē, ka banka nekad nefinansē 100%, vismaz 10% – 20% no kopējās naudas jābūt pašam.

Eiropai Latvija – banānu republika?

– Vai varat pateikt, kādas tirgus nišas Latvijā vēl nav aizpildītas?

– Drīzāk varētu pateikt, kam cilvēki pievērš lielāku uzmanību. Šobrīd tie ir būvmateriāli, daudzi ir ieinteresēti arī rūpnieciskajos izstrādājumos, sevišķi tādos, kuri tieši nekonkurē ar Ķīnas izstrādājumiem.

– Esmu dzirdējusi, ka Latvijā no jaunradītiem uzņēmumiem pēc diviem gadiem dzīvotspējīgi paliek tikai 10%. Vai tiešām šis cipars ir tik mazs?

– Domāju, ka tik liels kritums nav. Taču ko nozīmē jaunradīts uzņēmums? SIA tiek veidoti daudz un dažādu iemeslu pēc, ne jau tikai tamdēļ, lai strādātu un ražotu. Pareizāk būtu skatīties, cik ir to cilvēku, kas SIA domā izveidot reālajai darbībai. Taču šos ciparus iegūt ir ļoti grūti.

– Tie cilvēki, kas nāk rakstīt biznesa plānus, ir ar attiecīgu izglītību?

J. Ruskis: – Kā lai saka... Kaut kāda izglītība ir, bet nav tā, ka visi ir augstskolas beigušie.

A. Mukāns: – Nāk arī tādi, kuriem nav speciālās izglītības, taču viņiem ir savs viedoklis par notiekošo, ir loģiska domāšana, tie ir enerģiski un spējīgi nodibināt komandu utt. Taču neapšaubāmi zināšanām ir liela nozīme. Viens cilvēks, kas šobrīd darbojas kokrūpniecības nozarē, deviņdesmitajos gados pārņēma vectēva mežu. Vispirms viņš nodarbojās ar pilnīgi neapstrādātiem kokiem, tad sāka taisīt paliktnīšus. Kādu dienu mēs satikāmies un es piedāvāju viņam paņemt palasīt ekonomikas grāmatas. Uz ko saņēmu atbildi, ka arī bez ekonomikas gudrībām, kuras rakstītas grāmatās, viņš ir sasniedzis labus rezultātus. Tomēr, kad nākamreiz satikāmies, viņš teica: "Zini, izlasot grāmatas, 20 – 30%, kas tajās rakstīts, sāku pielietot." Rezultātā šobrīd viņš vairs negatavo paliktnīšus, bet gan ražo mēbeles.

Uzņēmuma vadītājiem un īpašniekiem jābūt teorētiskām zināšanām, lai veiksmīgi attīstītos. Taču te rodas nākamā problēma – latviešu valodā ir ļoti maz ekonomiska rakstura literatūras. Krievu ekonomikas grāmatās daudzi uzņēmēji vairs nespēj orientēties, angļu valodā vēl neorientējas. Tāpēc uzņēmējiem rīkojam seminārus, kuros pieaicinām lektorus no ārzemēm – pārsvarā tie ir no Krievijas, jo Eiropas speciālisti joprojām mūs uzskata par banānu republiku. Lekcijas tie sāk lasīt no ekonomikas ābeces patiesībām, un, kad jāstāsta specifiskas biznesa lietas, sāk pieprasīt dubultatalgojumu.

J. Ruskis: – Tas ir tāpat kā atbraukt uz koncertu un nodziedāt fonogrammā!

– Vai Eiropas lektori mūs uzskata par nekonkurētspējīgiem, ka lekcijas sāk lasīt no ābeces patiesībām?

A. Mukāns: – Drīzāk jūt mūsu elpu savā pakausī.

– Vai varat prognozēt, kādas nozares Latvijā turpmāk strauji attīstīsies?

J. Ruskis: – Kas var būt nepateicīgāks par prognozēm... (smejas).

A. Mukāns: – Ir paredzams tas, ka būvniecības jomā maziem uzņēmumiem būs jāapvienojas. Ja tirgū nāk lieli pasūtījumi, kas uzreiz var samazināt pašizmaksu, skaidrs ir tas, lai izdzīvotu, viņiem jākļūst stiprākiem, tamdēļ apvienošanās būs labākais variants. Visticamāk, arī pārtikas ražošanā, ceļu un tiltu būvniecībā, kā arī citās nozarēs būs vērojama apvienošanās.

– Kad cilvēkiem jāsāk ģenerēt idejas, lai varētu pieteikties strukturālo fondu naudai?

J. Ruskis: – Jau šobrīd ir laiks domāt idejas, bet gada beigās, kad būs skaidras konkrētas prasības par projektiem, tad varēs sākt rakstīt biznesa plānus.