Svētdien, 6. augustā, plkst. 14.00 Ventspilī, Prinča un Kroņa ielas skvērā atklās pieminekli lībiešu dzejniekam, žurnālistam, ķesterim un sabiedriskajam darbiniekam Jānim Princim.
Atklās pieminekli lībiešu dzejniekam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pieminekļa atklāšanā piedalīsies Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, īpašo uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās Kārina Pētersone, Līvu savienības priekšsēdētājs Aldis Ermanbriks un Ventspils muzeja galvenā krājumu glabātāja Ingrīda Štrumfa. Pasākumā lībiešu dziesmas izpildīs ansamblis "Rāndalist" (vadītāja Angelika Jansone - Grīnberga).
Pieminekli par personīgajiem līdzekļiem iegādājies un Līvu savienībai dāvinājis Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Granītā veidotā skulptūra, kuras autors ir tēlnieks Indulis Ojārs Ranka, būs dāvinājums Ventspilij Pilsētas svētkos. Simboliski, ka piemineklis atradīsies dižā līva dzimtas vārdā nodēvētās Prinču ielas galā. Viens no spilgtākajiem lībiešu tautas pārstāvjiem, Miķeļtorņa baznīcas kādreizējais ķesteris Jānis Princis seniors (1796 - 1868) dzimis Ventspils rajona Pizes (tagad - Miķeļtorņa) pagastā. Princis ir pirmais zināmais lībietis, kurš rakstītprasmi izmantojis savas dzimtās valodas pierakstīšanai. Lībiešu un latviešu grāmatniecības aizsācējs bija viens no pirmajiem savas dzimtās valodas kopējiem, kurš radīja arī jaunus vārdus jēdzieniem, kas iepriekš lībiešiem nebija aktuāli. Kopā ar dēliem 1863. gadā sarakstīta viena no pirmajām lībiešu valodā iespiestajām grāmatām - Mateja evaņģēlija tulkojums lībiešu valodas Kurzemes dialekta rietumu izloksnē. 1845. gadā izdotais dzeju krājums "Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas" (grāmata tapusi kopā ar dēlu Jāni Princi jaunāko) ir otrs latviešu oriģināldzejas krājums pēc Neredzīgā Indriķa dziesmām (1806). Grāmatu rakstīšanu lībiešu un latviešu valodā Princis turpinājis visu mūžu. Tāpat Princis ar dēliem bija vieni no pirmajiem, kuri palīdzēja nosargāt Ventspili no uzbrūkošajām kāpām, tādēļ viena no Ostagala ielām nodēvēta viņa dzimtas vārdā. Jānis Princis pēdējos 24 savus mūža gadus pavadīja Ventspilī, apglabāts Cirpstenes kapos.
Līvu (lībiešu) savienība ir pateicīga Ventspils domes priekšsēdētājam par atsaucību Jāņa Prinča piemiņas iemūžināšanai. Līvu savienības valdes priekšsēdētājs Aldis Ermanbriks uzskata, ka pieminekļa atklāšana Ventspilī būs liels ieguldījums Latvijas otrās pamattautas - līvu etniskās pašapziņas saglabāšanā, un tas parāda Ventspils rūpi par līviem, rādot piemēru visai Latvijas tautai.