Ja valdība savulaik ekonomikas problēmu risināšanai būtu izvēlējusies lata devalvāciju, uzlabojumi būtu īslaicīgi un tik un tā būtu nepieciešams veikt budžeta konsolidāciju, šādu viedokli laikrakstam "Diena" paudis premjers Valdis Dombrovskis (V).
Dombrovskis: lata devalvācija nemazinātu budžeta konsolidāciju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vērtējot, vai Latvija ir izvēlējusies pareizo ceļu savas ekonomikas atjaunošanai, Dombrovskis atzinis, ka ekonomikā viennozīmīgu atbildi nekad dot nevarēs. "Var vienkārši meklēt kaut kādus analogus salīdzinājumus citās valstīs. Ekonomikā nav tā iespēja pagriezt laiku atpakaļ un pamēģināt otru scenāriju, un pēc tam salīdzināt divus rezultātus. Tādējādi, cik lielā mērā un vai šis ceļš ir bijis pareizs, to mēs varēsim pateikt pēc tā, kā valsts tālāk attīstīsies."
"Ja mums būs stabila makroekonomiskā attīstība, ja mums izdosies tas, pie kā mēs tagad strādājam - caur ražošanas un eksporta attīstību radīt jaunas darbvietas, noturēt cilvēkus Latvijā, pamazām veicināt arī cilvēku atgriešanos -, tad es domāju, varēs teikt, ka šis ceļš ir bijis pareizs," sacījis politiķis.
"Ir otrs ceļš, kas bieži izskan, ka vajadzēja devalvēt latu un tādā veidā problēmas risināt. Te gan ir jāsaprot vairākas lietas. Pirmais, šajā gadījumā tas konkurētspējas uzlabojuma efekts būtu bijis samērā īslaicīgs, jo mēs esam ļoti maza un ļoti atvērta ekonomika. Tas nozīmē, ka importētās enerģijas cenas pieaugtu momentā, importēto komponentu cenas pieaugtu momentā. Šo konkurētspējas efektu mēs ļoti ātri pazaudētu caur inflāciju, un tā ir tā problēma. Zināmā mērā tā ir tā jautājuma atlikšana, un pēc pāris gadiem mēs atkal būtu tajās pašās problēmās, turklāt, kas ir vēl sliktāk par šo, - tas nerisina arī fiskālās konsolidācijas jautājumu. Ja budžetā ir deficīts, tad lata devalvācija deficītu pašu par sevi nesamazina, deficīts saglabājas un tāpat ir jāveic visi šie taupības pasākumi. Bieži vien to cenšas pasniegt kā alternatīvas - vai nu mēs nodarbojamies ar budžeta samazināšanu, vai nu devalvējam valūtu. Nē, pie valūtas devalvācijas jau šis budžeta deficīts nekur nepazūd, pie valūtas devalvācijas šis budžeta deficīts tāpat saglabājas," sacu noraidošo pozīciju pret devalvāciju skaidrojis politiķis.
Premjers necer uz Latvijas ekonomikas "radikālu attīstību", bet gan drīzāk vēlētos sasniegt "stabilu attīstību". "Tas ir tas uzsvars, uz ko būtu jāliek, ka IKP tuvākajos gados ir vismaz 4%, varbūt vairāk, katru gadu, bezdarba līmenis arī tuvākajos gados vismaz zem 7%, un uzsvars tieši uz tām nozarēm, par ko es runāju, - uz ražošanu un eksportu."