Topmodele Madara Mālmane: gribu būt smaržu "seja"!

Atkal gribas adīt cimdus

"Atceros, ka man ļoti patika papīra lelles – zīmēt, izgriezt un modelēt viņām tērpus. Un man joprojām patīk tamborēt un adīt. Tamborēju visādas saskaņotas cepures Bārbijām." Taču doma kļūt par modes mākslinieci Madarai tomēr neesot ienākusi prātā, jo, kā viņa pati teic – tā gaume man nebija tik ļoti izkopta.

"Man nav tāds māksliniecisks un plašs redzējums, tāpēc labākajā gadījumā es varētu taisīt "masu" drēbes, kas gan arī ir nepieciešama lieta," viņa smej un stāsta par nesen notikušo fotosesiju žurnālam "L’Officiel", uz kuru stiliste bija paņēmusi līdzi vienu no modes mākslinieces Līgas Bangas darinātajām kleitām. „Kolekcijas nosaukums laikam bija "Skelets". Kleita bija smukās krāsās, bet tik nenosakāmas formas, ar melnām šņorēm.

Neatceros, kad beidzamo reizi es tik ilgi būtu mēģinājusi vilkt kādu kleitu...

Tās auklas kaut kur pievilkām, kaut ko salikām, bet es neko tādu nevarētu izdomāt..."

Mācoties skolā, mājturības stundās Madarai paticis šo to darināt, taču – viņai neesot pacietības knibināt kaut ko lielu. "Pagājušo vai aizpagājušo gadu uz Ziemassvētkiem man uznāca iedvesma – nolēmu, ka adīšu cimdus. Noadīju vienu pāri, otru, trešo... Tad sagribējās cimdiem uzšūt pērlītes. Vienam uzšuvu, pārējiem vairs nepietika pacietības... Tā mana adīšana beidzās, bet šoruden atkal gribas darīt kaut ko tādu," teic modele.

"Viņa būs zvaigzne!"

"Skolas laikā modeles darba man bija daudz, un manai vācu valodas skolotājai ļoti nepatika, ka es kaut kur lidoju," smej Madara, kura modeles darba specifiku izbaudījusi kopš 12 gadu vecuma – kad pirmoreiz nokļuva dizainera Ginta Budes vadītajā modeļu aģentūrā.

Viņa sākumā uz nodarbībām gājusi trīsreiz nedēļā, apgūstot modeles darba pamatus. Toreiz ik pa laikam uz Rīgu braukuši ārzemju modeļu aģentūru pārstāvji. "Kad man bija divpadsmit gadu – vārdu sakot, biju vēl maziņš skuķis -, reiz bija ieradusies pārstāve no vienas no slavenākajām modeļu aģentūrām. Viņa laikam bija mani noskatījusi, lai gan, protams, neviens neko neteica. Tikai vēlāk uzzināju, ka tā dāma, mani ieraugot, bija teikusi – viņa būs zvaigzne!" Tas tad arī būtu uzskatāms par Madaras modeles karjeras sākumu.

Ar portfolio padusē – pa pilsētu

Parīzes modeļu aģentūrā drīkstēja sākt strādāt tikai no sešpadsmit gadu vecuma, savukārt Milānas aģentūrā – jau no četrpadsmit gadu vecuma. "Tad arī sāku braukāt un strādāt; pēc tam ar mani līgumu noslēdza arī Parīzes aģentūra, un tad jau strādāju uz visām pusēm." Tiesa, kā uzsver Madara, viņu nevarot uzskatīt par gluži tipisku modeli, kas strādā nepārtraukti un mājās ierodas tikai Ziemassvētkos.

"Man tā negribas, tāpēc esmu modele uz pusslodzi,"

meitene smaida, neslēpjot – tā ir lieliska iespēja pelnīt naudu, taču modeles darbs viņai sagādājot arī prieku.

Madara arī stāsta, ka modeles gaitu sākumā viņa pa pasauli ceļojusi kopā ar aģentūras īpašnieku Gintu Budi. "Bijām Kubā, Spānijā, Itālijā. Un bija jau tā, ka līdz sešpadsmit gadu vecumam es viena nekur nevarēju braukt. Kad sāka laist, biju pieradusi, ka viss ir manā vietā nokārtots, tāpēc sākumā bija savstarpēja sazvanīšanās, kamēr visu nokārtoju."

Modeles darbs, pēc Madaras teiktā, nav īpaši viegls: braukāšana, grimēšanās, jāuzklausa fotogrāfu pavēles, fotografējot kolekcijas, visu laiku jāpārģērbjas. "Ja to dara pāris reizes mēnesī, tas ir citādāk nekā tad, ja to dari katru dienu. Un, kad nefotografējies, tad skraidi apkārt pa pilsētu un atrādies visiem... Ar visai smago portfolio padusē un kurpēm somā. Es jau smejos:

Parīzē un Milānā uzreiz var pateikt, kura meitene ir modele, jo tikai modeles staigā ar milzīgām somām, kur salikts viss nepieciešamais."

Gatavojas nākamajam fotovilnim

Madara bijusi daudzu produktu reklāmas kampaņu "seja", un viņas foto rotājis daudzu pasaulslavenu žurnālu vākus. Taču nu, kā meitene pati teic, pasaulē valdošās ekonomiskās krīzes dēļ iestājies neliels pieklusums. "Es arī pati esmu no tā drusku atkāpusies, un tādēļ mani nedaudz izbrīna, ka pašlaik ap manu vārdu Latvijā sataisīta tāda ažiotāža, jo es nemaz pa ārzemēm pašlaik tik daudz nebraukāju. Kad es kotējos ārzemēs, tad nez kāpēc neviens te par to daudz nerunāja. Varbūt neievēroja?" Madara mazliet ironiski saka, piebilstot –

pašlaik viņa uzkrāj spēkus nākamajam fotovilnim un sakārto sevi,

lai mēģinātu vēlreiz "uzbrukt" aģentūrām un tikt pie darbiem.

Kura, pēc Madaras domām, bijusi pati trakākā vai interesantākā fotosesija? "Viss ir traki, jo vasaras drēbes bildē ziemā un ziemas drēbes – vasarā. Neciešu aukstumu un arī pārlieku karstumu, bet ir nācies plus 40 grādos staigāt kažokā, nenormāli svīstot – tā, ka meikaps tek nost... Pirmā "aukstā" sesija bija Francijā, Marseļā, kur bildējām, šķiet, japāņu vasaras kleitas. Tā mūžā nebiju pārsalusi –

pirksti no aukstuma bija zili un stīvi, tā ka gredzenus nevarēja uzvilkt.

Stāvu, drebinos, zobs uz zoba neturas, visi apkārt jakās un mēteļos... Šausmas!"

Vai tāpēc viņa visās bildēs ir tik nopietna? "Nē, tagad modē ir būt nopietnai, nav vairs jāsmaida. Kad ir "augstā" mode, tad jātaisa nopietna seja; jāsmaida ir katalogos,” atklāj Madara.

Ir, kurp tiekties

Līdz jauno aromātu prezentācijas kampaņām Madara vēl nav tikusi, tāpēc pagaidām fotomodeles karjeru nedomā beigt. "Protams, būtu jauki, ja kāds teiktu – lūk, Madara ir to un to smaržu vai tās un tās kosmētikas līnijas "seja". To man vēl noteikti vajag!"

Pēc Madaras teiktā, tas ir fotomodeles „augstākais plauktiņš” – piedalīties šāda līmeņa fotosesijā. Tiesa, viņa novērojusi, ka beidzamajā laikā jaunās smaržas vai kosmētikas līnijas reklamē nevis fotomodeles, bet aktrises vai dziedātājas –

vienkāršāk taču izmantot Skārletas Johansones nekā, piemēram, "vienkāršas" meitenes seju.

Taču cerību reiz tikt šādā fotosesijā Madara nav atmetusi. „Tas man tāds sapnis!”

Kaislība – ēst gatavošana

Sarunā nonākam arī līdz tam, ko Madara dara pašlaik – izrādās, viņa apgūst izklaides industrijas vadību un producēšanu Alberta koledžā un, to absolvējot, būs ieguvusi pirmā līmeņa augstāko izglītību.

"Tas man likās visinteresantākais un nesāpīgākais, ko varu mācīties,

jo ar matemātiku mani saista īpašas attiecības. Tāpēc izvēlējos interesantāko, kas man šķita piemērots. Tad varēšu iet mācīties kaut kur citur un iegūt bakalauru. Taču pagaidām nezinu, kas tas būs, jo – man nepatīk rakstīt. Izstāstīt varu, un man to patīk darīt, taču, mēģinot uzlikt uz papīra, visas domas sajūk," Madara smejas.

Beidzamajā laikā viņa sevī atklājusi arī kulināres talantu: "Nupat nopirku pavārgrāmatu un secināju, ka ēdienu gatavošana ir tāda kaislība, kas jau novedusi pie dažiem liekiem kilogramiem, no kuriem noteikti jātiek vaļā..." Par savu jauno aizraušanos meitene teic – līdz šim viņa pratusi pagatavot vienkāršākos ēdienus, taču vienā brīdī atvērušās „kulinārās čakras”, un nu viņa labprāt uzvāra gan zupu, gan eksperimentē ar dažādu salātu gatavošanu, gan lasa kulinārijas blogus, gan grāmatnīcā var stundām ilgi meklēt un šķirstīt pavārgrāmatas. "Man patīk gan spāņu, gan itāļu virtuve, taču Itālijā nevarētu dzīvot, jo ar turienes virtuvi uzreiz pieņemtos svarā par desmit kilogramiem... Tāpēc ar šo lietu jābūt prātīgai."

Ko par Madaras nodarbošanos saka viņas draugs? "Reizēm jau ir greizsirdīgs, taču kā fotogrāfam viņam būtu jāsaprot, ka būt par fotomodeli – tas ir mans darbs. Tāpat kā man jāpieņem viņa nodarbošanās - viņš ir fotogrāfs -, lai gan es arī reizēm esmu greizsirdīga uz to, ko dara viņš. Vienkārši jāiemācās sadzīvot," lakoniski rezumē Madara.