Tu ne pārāk labi orientējies ticības mācības jautājumos, taču centies dzīvot saskaņā ar sevi, pilnveidojot arī savu garīgo pasauli. Ja tieši šobrīd atrodies garīgās identitātes meklējumos, tu ļoti viegli vari apmaldīties daudzo reliģisko mācību jūklī un pārāk vēlu attapties, ka gaidītā atbalsta un palīdzības vietā ar tevi brutāli manipulē.
Sektā pazaudēta personība (96)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rajonā, kur dzīvoju, bieži redzu pa ielām klīstam pieklājīgus, baltos kreklos tērptus jauniešus ar tumšzilām grāmatām rokās, kuras viņi tur piespiestas krūtīm. Agrāk droši vien filmu iespaidā nodomāju, ka viņi ir kādas mācību iestādes audzēkņi skolas formās, līdz uzzināju, ka tie ir mormoņi – viena no jaunajām reliģiskajām kustībām, kas daļā sabiedrības tiek uzskatīta par sektu. Daudzi no šo kustību pārstāvjiem jaunus biedrus cenšas savervēt, uzrunājot uz ielas, bieži vien pat neatklājot, kas aiz tā slēpjas. Tā rīkojas ne tikai kristiešu organizācijas, bet arī tā dēvētā Saentoloģijas baznīca. “Reiz Hamburgā uz ielas stūra mani ar draudzeni uzrunāja kāda sieviete ar jautājumu: “Vai jums patīk lasīt?” Kā literatūras studentes, protams, lepni atbildējām, ka pat ļoti. Viņa veikli apvārdoja mūs, ka iznācis jauns žurnāls par literatūru, un aicināja mūs pa durvīm lielā, gaišā birojā to aplūkot. Man pietika vien uzmest skatienu žurnāla vākam – uz tā bija Džons Travolta filmā Kaujas lauka Zeme, un man uzreiz pielēca, ka esam ievilktas saentologu mītnē. Paķēru draudzeni aiz rokas, un uzreiz izspērāmies ārā,” atceras Diāna (32). Rona Habarda mācībā bāzētais Dianētikas centrs darbojas arī Latvijā, kur dažādos semināros un kursos tiek solīti finansu panākumi, veiksmīga laulība un vispār – paradīze zemes virsū. Taču vispirms tevi mudina atbrīvoties no “apspiedošām personībām”, kas traucē tev gūt panākumus dzīvē un darbā.
Sekosi mums – dzīvosi pareizi
Aicinājums atbrīvoties no līdzšinējās dzīves saistībām ir daudzu sektu ideoloģijas pamatā – tādējādi sektu līderi pārliecinās par to, ka tu tiec izolēta no ierastās vides, ar tevi kļūst vieglāk manipulēt. Jaunās reliģiskās kustības sevi uzskata par īpaši izredzētām citu reliģisko kustību vidū, un šis apstāklis bieži noved pie uzskatu fanātisma. Sektas piekritēji tic, ka patiešām vienīgie zina, kā ir pareizi jādzīvo, tāpēc ļoti ātri sāk norobežoties no “nepareizi” domājošajiem un cenšas pildīt savu reliģisko misiju – pievērst citus apgaismības ceļam. Sektu līderi parasti ir harismātiskas personības, kas ar dažādiem līdzekļiem izredzētības ideju spēj pasniegt tik pārliecinoši, ka tai rodas sekotāji. Pirms Krievijas patiesās pareizticīgo baznīcas sektas līderim Pjotram Kuzņecovam diagnosticēja šizofrēniju, viņam bija izdevies pārliecināt 35 cilvēkus pārvākties dzīvot alā, lai tur sagaidītu viņa pareģoto pastardienu (kam, pēc viņa prognozēm, bija jāpienāk maijā). Pasaulē, kurā jau tā valda apokaliptisks noskaņojums, totalitārās sektas steidz sludināt pasaules galu, glābiņu solot tikai izredzētajiem, tas ir, sektas locekļiem, kuri atteikušies no materiālās dzīves un saistībām ar tuviniekiem. Un daudzi cilvēki tam notic.
Pašreizējās ekonomiskās krīzes situācijā ļoti viegli par upuri sektām krist arī pie mums, Latvijā, turklāt “riska grupa” ir ne tikai jauni, nepieredzējuši cilvēki vien. Reliģiskās kustības piedāvā pilnīgu drošību, laimi, mīlestību un atbrīvošanos no ciešanām, un uz laiku sekta patiešām var sniegt tev zināmu drošības ilūziju. Dievkalpojumos, kuros tiek izmantota specifiska, skaļa mūzika, kopīgi kliedzot, tiek radīts pūļa efekts (ne velti par reliģisko kustību psiholoģiskajām ietekmes metodēm tiek veikti zinātniski pētījumi). Taču īpaši uzsvērta tiek ne tikai lūgšanu, bet arī ikmēneša desmitās tiesas ziedojumu nozīme, kas nepieciešami turpākai kustības vadīšanai un darbībai. Bieži vien cilvēki ir gatavi atdot pēdējo, lai vēlreiz piedzīvotu psihiskās ekstāzes mirkli. Tāpēc “attapīgākie” sektu līderi pieprasa maksāt ne tikai desmito tiesu, bet pasludina visas mantas kopību. “Mana mamma sāka nest prom no mājām dārglietas un labākās drēbes, lai atdotu tās draudzei. Pagāja apmēram astoņi mēneši, līdz mums izdevās viņu atgriezt atpakaļ dzīvē, un tagad viņa atklāj, ka tolaik jutusies kā pusnemaņā. Tā, it kā pār viņas gribu valdītu kāds cits,” stāsta Astrīda (27).
Pēc likuma sektas neeksistē
Vārdam “sekta” mūsdienās ir izteikti negatīva nozīme, kaut sākotnēji šis termins tika lietots, lai apzīmētu noteiktas grupas, kas atdalījušās no tradicionālās baznīcas. Tā, piemēram, 1.gadsimtā radusies kristietība savā saknē ir jūdaisma sekta, kas pēc pāris gadsimtiem bija piesaistījusi tik daudz atbalstītāju, ka kļuva par baznīcu. No katoļu baznīcas 16.gadsimtā Eiropā nodalījās protestantu sektas (tostarp luterāņi), kas arī ar laiku pārtapa par baznīcām. Un tā dažādu šķelšanos rezultātā ir veidojušās salīdzinoši jaunas sektas – mormoņi, Septītās dienas adventisti, Jehovas liecinieki un tamlīdzīgas organizācijas. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas valstī ir radušās un joprojām rodas jaunas reliģiskas kustības (Latvijas reliģisko organizāciju likumā jēdziens “sekta” lietots netiek), kas pauž dažādus gan uz Svētajiem rakstiem balstītus uzskatus, gan ar tiem pilnīgi nesaistītu viedokli. Identificēt šīs kustības nav vienkārši, jo bieži vien tās reģistrējušās kā parastas sabiedriskas organizācijas. Taču Francijā, kur reliģiskās organizācijas pētītas daudz dziļāk, atklājies, ka sektas darbojas pat kā akciju sabiedrības vai, piemēram, jahtklubi. Protams, nevar apgalvot, ka visu jauno reliģisko kustību pārstāvji domā tikai par naudu un ar psiholoģiskas manipulācijas metodēm apzināti sludina viltus mācības, diemžēl gadījumu, kad reliģisku grupējumu darbības rezultātā tiek traumēta cilvēka psihe un kardināli mainās personība, nav mazums. Nereti uz spēles tiek likta pat cilvēka dzīvība. Visasākās diskusijas par sektām uzjundīja deviņdesmito gadu vidū, kad Latvijā mira bērns, jo viņa piederīgie – Jehovas liecinieki – neļāva tam pārliet asinis.
Viss mūsu pašu rokās
Latvijā Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvalde par jauno reliģisko kustību darbību ir saņēmusi dažādas sūdzības, taču neviena līdz tiesas spriedumam nav nonākusi. Ir pat dzirdēti gadījumi, kad sektā iesaistītus cilvēkus aizvilina uz ārzemēm, atņem dokumentus un tur slēgtā teritorijā gandrīz kā vergus. Taču parasti cietušie atsakās atklāt patiesību par pāridarītājiem un vērsties policijā, jo viņiem ir kauns pašiem par savu lētticību. Psihologi skaidro, ka krīzes brīžos cilvēki ir īpaši atvērti solījumiem un dažādu kopienu atbalsta piedāvājumiem. Risks, ka tiksi savervēta sektā, pieaug tajos dzīves periodos, kad tev klājas slikti – esi apjukusi, tikko izšķīrusies ar tuvu cilvēku, jūties vientuļa, nesaprasta, skumja. Skaidrīte (45) ar nožēlu stāsta par pieļauto kļūdu attiecībās ar meitu: “Inesi nesen bija pametis vīrs, un mēs abas sastrīdējāmies, jo pārmetu viņai lepnumu un neiecietību. Toreiz mana meita meklēja kur dzīvot. Tieši šajā situācijā, kad viņai klājās ļoti, ļoti slikti, Inesi uz ielas uzrunāja kāds Jehovas liecinieks. Viņš izrādījās tas, kurš uzklausīja, nevis lamāja, un sniedza viņai morālu atbalstu, līdz ar to viņa svešajam uzticējās vairāk nekā savai mātei. Inese iestājās draudzē, sāka staigāt melnā lakatā, garos svārkos un pārtrauca ar mums kontaktēties.” Tagad Skaidrīte pārmet sev notikušo, bet attiecības ar meitu vairs atjaunot necer. “Viņa šobrīd dzīvo pilnīgi citā pasaulē un ir atteikusies pat no sava bērna.” Mūsdienās baznīca ir atdalīta no valsts, tāpēc valstisko institūciju iespējas kontrolēt sektu darbību ir ierobežotas. Pēc ticības brīvības principa katram ir tiesības izvēlēties, kādu reliģiju piekopt. Arī pārmetumi par manipulēšanu ar apziņu kā būtiskāko sektu pazīmi bieži vien neiztur kritiku. Ja tā jāpadomā – cik reizes neesi nopirkusi preci, kas tev nav vajadzīga, tikai tādēļ, ka uz tevi iedarbojusies manipulatīva reklāma? Tiesa gan, šādā gadījumā tie ir tikai materiāli zaudējumi. Ja runa ir par sektām, naudas vietā, pirmkārt, ir tava personība… Tāpēc atceries, ka tev vienmēr ir tiesības atteikt aicinājumam apmeklēt šaubīgu jauniešu pasākumu, bet, ja tevi tas tomēr interesē, iepriekš kārtīgi izpēti informāciju par ikvienu organizāciju, kurā vēlies iesaistīties. Gatavojot šo rakstu, pavaicāju kādai draudzenei, vai arī viņai dzīvē ir bijusi kāda pieredze ar sektām. Viņa, brīdi padomājusi, teica: “Nu, kāds varbūt uzskata, ka jogas nodarbības, kuras es apmeklēju, arī ir sekta. Un, taisnību sakot, ja es muti vaļā klausītos katru vārdu, ko man tur stāsta, un pirktu tikai “tos īstos rīsus no Himalajiem”, kurus izplata pasniedzējs, es droši vien ne tikai sāktu līdzināties sazombētai būtnei bez sava viedokļa, bet arī ātri vien bankrotētu. Lai kā mani interesētu jogas mācība, es uzskatu, ka jebkura informācija ir jāfiltrē.”
Kādēļ sievietes stājas sektās?
Četri izplatītākie iemesli, kas var pamudināt tevi vai kādu no tavām draudzenēm sapīties šaubīgu organizāciju tīklos. Aiz ziņkārības – tu ieraugi sludinājumu ar intriģējošu tekstu un nolem vienkārši pamēģināt, kas tas ir, jo tev ir garlaicīgi. Depresīvā stāvoklī – tev dzīvē trūkst piepildījuma, un tu meklē visus iespējamos veidus, kā no šīs sajūtas atbrīvoties. Aiz lētticības – tu tici visam, ko tev saka, un akli seko citiem, neanalizējot, kas ar tevi notiek un tiek darīts. Draugu iespaidā – ja kāds no taviem tuviem draugiem ir kādas reliģiskas kustības biedrs, pastāv daudz lielāka iespēja, ka arī tu uz šo organizāciju raudzīsies bez aizdomām.
7 gadus biju atslēgta no ārpasaules
Ievas (29) stāsts Pirmais kristiešu draudzē Prieka vēsts iesaistījās mans draugs, kuram vienreiz aizgāju līdzi, un tā tas sākās. Atceros, tajā reizē visi jaunatnākušie priekšā kopīgi skaitīja lūgšanu, lai tādējādi it kā ielaistu sevī Jēzu. Sākotnēji devos uz dievkalpojumiem katru ceturtdienu un svētdienu, bet ar laiku attapos, ka esmu šajā pasaulē iekšā jau tik dziļi, ka veltu draudzei gandrīz visu savu laiku – lūgšanas, dažādas kalpošanas, kafejnīca, koris, dievkalpojumi. Draudzē ir nosacījumi, ka tās locekļi nedrīkst smēķēt un nedrīkst dzert – no sākuma nedaudz mānījos, pat uz ūdenskristībām biju aizgājusi paģiraina, bet pēc kāda laika biju tādā stadijā, ka asarām acīs lūdzos saviem vecākiem, lai viņi dzimšanas dienā nedzer šampanieti un nesvin Jāņus, jo tie ir pagānu svētki, kurus atzīmējot cilvēki kalpo velnam. Kā izskaidrot, ka draudzē iesaistījos tik dziļi? Tur bija daudz jauniešu, viss likās ļoti aizraujoši, jutos nemitīgā notikumu virpulī – viss notika! Turklāt tur valdīja ļoti sirsnīga atmosfēra – cits citu uzskatījām par brāļiem un māsām, samīļojām, pavadījām kopā daudz laika. No draudzes aizgāju pakāpeniski, jo pēc viena notikuma sāku saredzēt tajā dažādas nepilnības, piesieties katram vārdam. Tā bija saruna ar draudzes mācītāju, kurā viņam atklāju, ka precēšos ar vīrieti, kurš ir invalīds ratiņkrēslā. Mācītājs manu rīcību kategoriski nosodīja, kas bija pretrunā ar viņu pašu sludinātajiem principiem. No tā brīža ievēroju, ka draudzē liels uzsvars tiek likts uz naudu – it kā desmitā tiesa nav obligāta, bet cilvēki uzskatīja par savu pienākumu ziedot, un labāka attieksme no draudzes vadības puses bija pret tiem, kas pelnīja un ziedoja vairāk. Tā vienkāršs pensionārs varēja arī nesagaidīt atbalstu. Milzīga liekulība, kā rezultātā radās sajūta, ka nevaru darīt to, ko gribu, bet tikai to, ko drīkst. Pretējā gadījumā mani sagaidīja sankcijas attieksmē – vienā dienā tevi pie ieejas apskauj un apgalvo, ka mīl, bet nākamajā dienā pat nesveicina. Uzskatu, ka šie septiņi gadi draudzē ir izdzēsti no manas dzīves, jo biju atslēgta no ārpasaules. Ne es zināju, kāda mūzika tolaik ir modē, ne kādi politiķi ir valdībā. Dzīvoju kā tāds dzērājs. Kopā ar draudzi viss bija superīgi, taču, tiklīdz pasper soli ārpus, tā saproti, ka esi sprostā. Mums deklarēja – ja netiekam uz lūgšanām darba dēļ, ir jāmaina darbs. Viss tika dalīts kategorijās balts – melns. Vai nu kaut kas bija pareizi, vai nepareizi. Draudzē neesmu jau septiņus gadus, bet joprojām dzirdu atbalsis. Nesen portālā draugiem.lv biju ielikusi bildi, kurā esmu krekliņā ar dziļu izgriezumu. Par to saņēmu vēstuli ar tekstu, ka man esot vairāk jāpiedomā, kā es izskatos, jo es taču esot Kristus līgava, kam tik atkailinātas drēbes nepienākoties vilkt. Tajā pašā laikā zinu, ka šī paša draudzes cilvēka znots skatās pornofilmas, regulāri iet uz spēļu automātu zāli un dzer…