Sakritības piesedz Loskutovu

Kā no KNAB seifa varēja pazust 135 500 latu? Tautas partijas realizēta provokācija vai Alekseja Loskutova kā KNAB priekšnieka nolaidība, nenodrošinot kontroli birojā? Šobrīd vairāk šaubu rada par labu provokācijas versijai piesauktie argumenti, kuros redzama selektīva pieeja faktiem, izvēloties versiju pastiprinošus un ignorējot to noliedzošus.

Nepamatots, Neatkarīgās skatījumā, ir viens no diviem pamatargumentiem, uz kuru balstās versija par TP provokāciju. Tās ir jau vismaz pāris nedēļas dažādos komentāros atkārtotās aizdomas, kā gan oranžo politiķi, pirmām kārtām jau Gundars Bērziņš, varēja zināt, ka no KNAB seifa pazuduši vairāk nekā 100 000 latu, pirms vēl prokuroru grupa nebija paguvusi to saskaitīt. Gala cipars – 135 500 latu – no ģenerālprokurora Jāņa Maizīša mutes izskanēja valdības sēdes slēgtajā daļā tikai 10. jūnijā.

Tomēr jau 19. aprīlī G. Bērziņš LNT ziņām klāstīja, ka pazudusī naudas summa pārsniegusi 100 000 latu. Tas bija divas dienas pēc tam, kad KNAB šefs Aleksejs Loskutovs, gan nenosaucot konkrētu summu, bija sabiedrībai atzinis naudas pazušanu, un četras dienas pēc tam, kad KNAB un prokuratūras darbinieki bija atvēruši patukšoto seifu. Nākamajā dienā – 20. aprīlī – pēc G. Bērziņa izvirduma LNT Ģenerālprokuratūra atklāj, ka summa nav tik liela, taču tā ir "ievērojama summa", bet cipars vēl aizvien netiek nosaukts. Kādā atklātākā sarunā neformālā gaisotnē G. Bērziņš pat nemēģināja uzturēt versiju par "vairāk nekā 100 000 latu". Četras dienas pēc intervijas LNT viņš Neatkarīgajai minēja pavisam citu summu – aptuveni 56 000 latu, kuru pazušana no KNAB seifa tobrīd patiešām bija konstatēta, bet jau dienu iepriekš šī summa bija dzirdēta no cita ar TP nekādā veidā nesaistīta avota.

Apstulbinošais cipars gandrīz 130 000 latu, kurš, kā varēja manīt, uz mirkli bija iedragājis arī A. Loskutova pašpārliecinātību, no ģenerālprokurora J. Maizīša izskanēja 20. maijā pēc valdības sēdes. Tobrīd prokuroru grupa bija pārbaudījusi 97 no 213 KNAB lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem, tātad nedaudz mazāk kā pusi. Tajā brīdī bija viss pamats domāt, ka pēc otra simta lietu izpētīšanas pazudusī nauda vismaz dubultosies. Bet pēc trim nedēļām, kad pārbaude bija pabeigta, atklājās, ka summa pieaugusi tikai par kādiem sešiem septiņiem tūkstošiem latu. Par ko tas liecina?

Kalvītim vajadzēja zināt summu

10. jūnijā ģenerālprokurors informēja, ka kopumā nauda pazudusi 11 KNAB izmeklētajos kriminālprocesos. Tā ir smieklīgi niecīga daļa uz kopumā 213 kriminālprocesu fona. Ja izslēdzam neticamu nejaušību par labu racionāliem apsvērumiem, tas ļauj izdarīt secinājumu, ka Ģenerālprokuratūra pārbaudi sāka ar lielajām lietām, proti, tām skaļajām KNAB lietām, kurās varēja būt izņemtas lielas naudas summas. Tādēļ top skaidrs, ka praktiski visa pazudusī summa – gandrīz 130 000 latu – tika atklāta jau pārbaudes sākumā.

Šis fakts arī atbild uz jautājumu, kā TP smagsvari varēja tik droši mētāties ar vārdiem "vairāk nekā 100 000 latu". Tieši šāda kopsumma veidojās, saskaitot tās summas, kuras savās sūdzībās toreizējam premjeram A. Kalvītim bija minējuši vairāki uzņēmēji. Viņi sūdzējās visās iespējamās tiesībsargu un politiskajās institūcijās, prasot palīdzību, lai atgūtu naudu, ko KNAB viņiem bija izņēmis kratīšanās, bet tā arī nebija atdevis. To, ka šādi iesniegumi bija, A. Kalvītis publiski stāstījis vairākkārt. Tieši šīs sūdzības komplektā ar Valsts kontroles ziņojumu pagājušajā rudenī, visticamāk, deva pamatu tam, ka A. Kalvītis atklāja frontes līniju ar KNAB. Paviršība, strēbšana, kamēr karsts, un neiedziļināšanās juridiskās niansēs bija vieni no acīs krītošākajiem A. Kalvīša premjera laiku raksturlielumiem. Visticamāk, tādēļ valdības komisijai toreiz tika dots kļūdains uzdevums – pārbaudīt operatīvos līdzekļus, nevis kratīšanās izņemto naudu, par ko sūdzējās iesniegumu autori.

Neatbildēts tomēr paliek jautājums, kā A. Kalvītis jau 23. aprīlī varēja zināt, ka otrs naudas paņemšanā aizdomās turētais līdzās KNAB darbiniecei Indrai Veipai ir neviens cits kā Jānis Imša. Svētdien TP līdera mobilais tālrunis bija atslēgts vai atradās ārpus zonas, bet vēlāk viņš Neatkarīgajai neatzvanīja.

Daudz nejaušību, neviena fakta

Otrs arguments par labu provokācijas versijai ir, ka viens no naudas piesavināšanā apsūdzētajiem – Jānis Imša – ir saistīts ar kādu ekspolicistu Sergeju Larinu, kurš aizgājis strādāt uz apsardzes firmu, kas saistīta ar TP dibinātāju Andri Šķēli. Arī šis arguments atstāj baltu diegu pēdas un, izsekojot tā loģiku, rādās balstīts tikai uz sakritībām, kas nejauši apstiprina aizdomas. Lai gan atšķirībā no versijas par TP dūžu pļāpību šis atstāj arī neatbildētus jautājumus, ko var interpretēt par sliktu oranžajiem. Tomēr provokācijas versija šajā gadījumā neņem vērā vēl vienu apstākli – starp A. Šķēles un A. Kalvīša varas polu TP valda sasaluma josla.

Šķetinot šo argumentu, rodas iespaids, ka sakarību ķēdītes sākums bijis nevis ticami fakti par TP iesaisti, bet S. Larina vārds un viņa saistība ar J. Imšu, jo abi strādājuši vienā policijas apakšstruktūrā. Jau tālāk pētot S. Larina personību, viņa pēdējā valsts amatpersonas deklarācijā uziets ieraksts par darbu Ave Lat Sargā (ALS), un, ņemot vērā tā saistību ar A. Šķēli, no tā izdarīti tālejoši secinājumi par TP roku, kas spraucas ārā no kulisēm. 1994. gadā, kad A. Šķēles Ave Lat grupa dibināja savu drošības struktūru ALS, to sāka vadīt no Kriminālpolicijas priekšnieka amata ar skandālu aizgājušais Laimonis Liepiņš. S. Larins, būdams 46 gadus vecs, no Kriminālpolicijas uz ALS aizgāja tikai 2005. gada septembrī. Divarpus gadus iepriekš, 2003. gada sākumā, viņa un J. Imša ceļi šķīrās, kad tas darbu policijā nomainīja pret divkārt labāk apmaksātu darbu KNAB. Kas bez ALS vēl saista TP ar S. Larinu un caur viņu ļoti pastarpināti un teorētiski arī J. Imšu?

Caur Kalvīša padomnieku

Provokācijas versija uzsver ALS saistību ar vēl citu ar A. Šķēles interesēm it kā saistītu uzņēmumu Baltijas apdrošināšanas nams (BAN). Saistība nav ne juridiska, ne īpašumattiecībās balstīta, bet, ja to, pat neminot faktus, uzsver, ir iespējams vilkt tālāku saistību ar TP. Proti, no BAN vēl 2005. gadā algu turpināja saņemt bijušais A. Kalvīša padomnieks drošības jautājumos Raimonds Lazdiņš. "Tās baumas par saistību ar BAN var rasties no tā, ka Ave Lat Sargs kādreiz atradās tajās telpās, kur šobrīd atrodas BAN. Bet jau kādus trīs vai četrus gadus viņi vairs tur neatrodas," Neatkarīgajai svētdien pieļāva R. Lazdiņš. Telpu īrēšanu arī var uzskatīt par saistību apliecinošu apstākli, lai gan R. Lazdiņš uzsver, ka runa bijusi tikai par īres līgumu. Viņš noliedz savu saistību ar S. Larinu, caur kuru saskaņā ar provokācijas versiju uz naudas piesavināšanos pierunāts J. Imša. "Pirmkārt, es Larinu personiski nepazīstu, un, otrkārt, es viņu neesmu redzējis gadus septiņus vai astoņus. Es atceros, ka viņš kaut kad strādāja policijā, un viss. Un ko man tur piebilst? Es murgus nekomentēju," apgalvoja R. Lazdiņš, piebilstot, ka "Imšu vispār nepazīstu".

Uz augšu