Latvijai nāksies veikt lielāku budžeta konsolidāciju

Starptautiskie aizdevēji vēlas redzēt lielāku Latvijas 2012.gada budžeta konsolidācijas apmēru, tā atzina finanšu ministrs Andris Vilks. Konkrētu aizdevēju prasīto konsolidācijas apmēru viņš gan nenosauca, taču uzsvēra, ka runa nav par vairākiem desmitiem miljoniem latu, tie varētu būt padsmit miljoni latu, tā šorīt LNT izteicās Vilks.

(Ziņa papildināta ar ekonomikas eksperta P.Strautiņa komentāru un video.)

Vilks klāstīja, ka precīzs nepieciešamās konsolidācijas apmēra nav noteikts, taču piebilda, ka tas nav tikai "summas jautājums", bet arī jautājums par konkrētiem pasākumiem, ko atzīst vai neatzīst aizdevēji. Vienlaikus Vilks uzsvēra, ka valdības piedāvātais konsolidācijas apmērs ir liels un adekvāts, un, visticamāk, nākamgad Latvijas budžeta deficīts būs krietni zem 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Aizdevējiem vajag lielāku nodrošinājumu

Galvenais, ko vēlas aizdevēji, ir lielāka nodrošināšanās pret jebkāda veida problēmām 2012.gadā, kā arī vairākās jomās viņi vēlētos redzēt lielākas reformas, informēja finanšu ministrs. Aizdevēji uzskata, ka, palielinot konsolidācijas apmēru virs valdības piedāvātajiem 122 miljoniem latu, Latvija nākamgad nodrošinās budžeta deficītu 2,5% apmērā no IKP. Savukārt Vilka aplēses liecina, ka, palielinot nākamā gada budžeta konsolidācijas apmēru, deficīts būs tuvāk pie 1,7%.

Vienlaikus Vilks uzsvēra, ka risinājums tiks rasts un "viss būs pozitīvi". "Sabiedrībai nav jāsatraucas, nebūs nekādu nepopulāru pasākumu," viņš teica, norādot, ka valdība ir kategoriski pret sociālās jomas izdevumu samazināšanu un to akceptē arī aizdevēji. Aizdevuma programma tiks sekmīgi noslēgta un Latvijas kredītreitings tiks paaugstināts, vēstīja Vilks.

Pēc ministra prognozētā, galīgā vienošanās ar aizdevējiem tiks panākta pirmdien, 14.novembrī. Tāpat viņš prognozēja, ka budžets Saeimā tiks apstiprināts paredzētajā laikā.

Jānovērtē iegūtā finansiālā neatkarība

Vaicāts, kā aizdevēji vēl var ietekmēt Latvijas valdību, Vilks neatbildēja, mierinot, ka sarunas tuvākajās dienās noslēgšoties pozitīvi un bez ļoti nepopulāriem lēmumiem. Savukārt nākamā gada budžeta grozījumi ar aizdevējiem vairs nebūšot jāsaskaņo, lai arī monitorings no viņu puses notiks.

Vilks uzsvēra, ka pēc aptuveni 40 dienām Latvija atgūs savu finansiālo neatkarību, ko cilvēki Latvijā nespējot novērtēt, taču kas esot ļoti būtiski. Vienlaikus politiķis teica paldies aizdevējiem, kuri palīdzēja Latvijai grūtā brīdī gan ar finanšu līdzekļiem, gan palīdzot virzīt konsolidācijas procesu.

Latvijai nāksies veikt lielāku budžeta konsolidāciju

Sarunu ar starptautiskajiem aizdevējiem rezultātā Latvijai nāksies veikt lielāku budžeta konsolidāciju par sākotnēji plānotajiem 122 miljoniem, šodien LTV atzina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V).

Pēc Reira vārdiem, konsolidācija būšot nedaudz lielāka par 122 miljoniem latu, taču viņš nenosauca konkrētu skaitli, vien apgalvojot, ka konsolidācijas apjoms nesasniegšot 150 miljonus latu. Politiķa vērtējumā, sarunas ar aizdevējiem esot beigušās puslīdz sekmīgi.

Reirs stāstīja, ka Latvijas valdība uz sarunām ar aizdevējiem gājusi bez "plāna B", tāpēc pašlaik nevarot nosaukt nekādas konkrētas sfēras, kur varētu notikt budžeta papildu konsolidācija. Valdībai tagad vēl esot laiks līdz decembra sākumam budžetu pieslīpēt.

Gan Reirs, gan Vilks solīja, ka konsolidācijas gaitā netikšot aiztiktas nedz pensijas, nedz nodokļi. Savukārt Reirs solīja, ka Saeimas budžets nākamgad būšot par aptuveni 1% mazāks nekā šogad.

Galīgo vienošanos ar aizdevējiem par budžetu vēl nepanāk

Smagu un līdz nakts vidum ilgušu sarunu laikā valdībai un starptautiskajiem aizdevējiem vēl nav izdevies panākt galīgo vienošanos par 2012.gada valsts budžetu. Taču abas puses norāda, ka ir sasniegts būtisks progress un atlikuši "vien daži pēdējie soļi".

Valdība jau 7.novembrī plānoja pabeigt sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par nākamā gada budžetu, taču galīgo vienošanos tomēr vēl nepanāca. Sarunas paredzēts turpināt nākamajās dienās. Pēc Starptautiskā valūtas fonda misijas Latvijā vadītāja Marka Grifita teiktā, tās notiks telefoniski un arī elektroniskā veidā.

Kā ziņots, sarunas ar aizdevēju noslēguma pārskata misiju ilga vairāk nekā divas nedēļas, un amatpersonas tās raksturoja kā sarežģītas un smagas.

Valdības pārstāvji un aizdevēji nebija vienisprātis par nākamā gada budžeta konsolidācijas summu - aizdevēji vēlējās, lai tā būtu lielāka par valdības piedāvāto. Eiropas Komisijas misijas vadītājs Latvijā Gabriele Džudiče (Gabriele Giudice) 7.novembrī pēc sarunām ar valdību uzsvēra, ka nākamā gada valsts budžetā konsolidācija nebūs būtiski mazāka par 150-180 miljoniem latu.

Valdība šonedēļ vienojās par budžeta konsolidācijas pasākumiem 122 miljonu latu apmērā. Ar šo konsolidāciju esot pilnīgi pietiekami, lai izpildītu nosprausto budžeta deficīta mērķi - 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Finanšu ministrs Andris Vilks žurnālistiem sacīja, ka valdības piedāvājums ir adekvāts un tam būtu jāizslēdz jautājumi, vai Latvija nākamgad var sasniegt izvirzīto budžeta deficīta mērķi. Līdz ar to lielākai konsolidācijai nav nepieciešamības.

Starptautiskā aizņēmuma programmas apjoms Latvijai tika plānots 7,5 miljardu eiro (5,25 miljardu latu) apmērā. Tomēr valsts ekonomiskā un finanšu situācija ir uzlabojusies un Latvijai nav nepieciešams pilnā apmērā saņemt aizdevuma pieejamo finansējumu, tāpēc līdz šim ir izmantoti 4,4 miljardi eiro (3,08 miljardi latu).

Aizdevums jāatmaksā 13 gadu laikā

Starptautiskā aizdevuma programmu paredzēts noslēgt šā gada 22.decembrī, un aizdevums Latvijai jāatmaksā laikā no 2012. līdz 2025. gadam.

Latvija saņemto finansējumu plāno atmaksāt, starptautiskajā finanšu tirgū pārfinansējot valsts parādu. Latvija šā gada jūnijā veiksmīgi atgriezās starptautiskajos finanšu tirgos, emitējot desmit gadu obligācijas 500 miljonu ASV dolāru (260 miljonu latu) vērtībā. Ar šo emisiju apliecināta Latvijas spēja patstāvīgi finansēt budžeta vajadzības un ir ielikts drošs pamats aizņēmumu sekmīgai pārfinansēšanai turpmākajos gados publiskajos finanšu un kapitāla tirgos. Arī turpmāk plānots organizēt ikgadējas publiskas valsts parāda vērtspapīru emisijas, prioritāri nodrošinot investoru bāzes diversificēšanu Eiropā, ASV un Āzijā.

Skatīt pievienoto video.

Uz augšu